Paplašinātā meklēšana

‡ àizglužinât Kat., glattstreichen ("aizlidzināt"): a. ar māliem šķirbas mūrī.

Avots: EH I, 24

‡ apčužinât, einhüllen Ahs.: kad stipri salst, tad mē̦dz ausis a. ar drānu, lai nenuosalst.

Avots: EH I, 76

apglužinât, = ‡ apgludinât: maizes kukuli vajaga papriekšu ar ruoku labi a. un tad tik šaut krāsnī Kal.

Avots: EH I, 82

‡ apkužinât,

1) ein wenig kitzeln
Baltinov;

2) "?": apkužini nu bērniņu, zirdziņu! N.-Peb.;

3) ringsum autlockern
Domopol: tēvs apkužinājis zemi ap ābelēm Warkl. a. (= aprušināt) puķes Ludsen. a. grūtu Dunika, Kal.; ‡

4) "apčužināt, apkuopt (slimnieku, mazu bē̦rnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes" Alswig, Ludsen. Refl. -tiês "paaugt" Warkl.: bē̦rns apkužinājies krietni vien.

Avots: EH I, 95

‡ appužinât M. Arons "= apčubināt".

Avots: EH I, 107

‡ apružinât Wolmarshot, = aprušinât.

Avots: EH I, 110

‡ atružinât Salis, Wolmarshof, = atrušinât.

Avots: EH I, 163

bužinât,

1): auch Ahs.; ‡

3) verwühlen (Haare, Federn)
Grünwald, Saikava: vējeņš matus bužinä Pilda.

Avots: EH I, 256

bužinât,

1) lausen:
galvu;

2) bužināt ūsas, zupfen
R. SK. II, 142. Refl. - tiês, lausen: aukle bužinās bē̦rnam pa matiem Ahs.

Avots: ME I, 357

I čužinât, flüstern Nurmhusen, W. - Livl. n. U.; [ einwiegen A. - Schwanb. Refl. -tiês, trödeln, zögern, saumselig sein [vgl. čubinâties]: tik tāda čužiņa dižā vedēja; tur vien čužinās gar savu priekšu BW. 16331, 1. kuo tā māte vēl pa ķēķi čužinājas Duomas IV, 236. čužinies labi ilgi, kamē̦r visas durvis izlauztas LP. I, 141.

Avots: ME I, 424

II čužinât, ‡ Refl. -tiês, raschelnd wühlen Lennew.: č. pa salmiem.

Avots: EH I, 297

[II čužinât, = čubinât 2: č. gultas Kurs., Jauns. Skuola 26.]

Avots: ME I, 424

glužinât BW. 23512, = gludināt.

Avots: ME I, 630

gružinât, nagen: vai tu (pele) badu nenuomiri? - pumpuriņus gružināju BW. 33494, 5. [Zu grauzt; vielleicht aus li. gružinė´ti umgebildet.]

Avots: ME I, 667

‡ ìečužinât, zausend, auflockernd hineintun (z. B. in Heu od. Stroh) Frauenb. Refl. -tiês, zausend hineingeraten (?): vista dziļu iečužinājusies gultas cisās Frauenb.

Avots: EH I, 507

ìekužinâtiês (unter ìekuzinâtiês), 2): (zausend, scharrend) sich einrichten, Platz nehmen: sivē̦ns iekužinājies salmuos Līvāni. ie. ragavās NB.; ‡

3) "iedurbuļāties, iespēlēties, iecilāties" Bērzgale: bē̦rns kai iekužinājās, tai durbuļāja visu cēlieni.

Avots: EH I, 524

ìežužinât, ìežũžinât, ìežũžuôt, tr., einwiegen, einlullen: bē̦rnu uz ruokām A. XI, 728. iežužināts maigā miedziņā A. XII, 313. Refl. - tiês, anfangen zu säuseln: vēsmiņa iežūžinājās kuoku lapās Vēr. II, 1251.

Avots: ME II, 93

izbu˛inât, ‡ Refl. -tiês, sich auszausen (?): vista tā izbužinājusēs pa smilti, ka visas spalvas gaisā Saikava.

Avots: EH I, 437

izbužinât, tr.,

1) auszausen:
matus. mati, kas bija izbužināti ce̦kulu ce̦kulos Por.;

2) lausen
Frauenb.

Avots: ME I, 720

‡ izčužinât Sesaw., = izčubinât: tuos (salmus) labi izčužina Mekons Zelta māj. grām. 74.

Avots: EH I, 440

izkužinât: auch Dunika. ‡ Refl. -tiês,

1) = ‡ izkužņâtiês 1: tu nevari vien nuo gultas izkuže̦nātiês N.-Peb.;

2) eine Zeitlang (ein Pferd) anzutreiben suchen
Wizenhof: es ap tuo zirgu diezgan izkužinājuos.

Avots: EH I, 459

izkužinât Bers., durchschütteln, durchwühlen: salmi nav labi izkužināti RKr. XVI, 198.

Avots: ME I, 757

‡ izmužinât Auleja, Bērzgale, = izmuõcît 1: kaķis, izmužinājis peli, atgulās.

Avots: EH I, 468

‡ izpužinât Frauenb., izpužît Wessen "= izjàukt": i. matus.

Avots: EH I, 475

knužinât, ‡

2) bei der Arbeft trödeln
A. Leitāns. ‡ Refl. -tiês, = knubinâtiês Frauenb., bei der Arbeit trödeln A. Leitāns: vai strādāsi! kuo knužinājies?

Avots: EH I, 634

knužinât, tr., kitzeln (z. B. mit einem Strohhalm od. einer Feder) Kav.

Avots: ME II, 250

I kužinât, Pferde herbeilocken Karls.

Avots: ME II, 331

II kužinât,

1): k. vietu, gultu Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84; (an)rühren
Wessen. k. skaidas, granti uz ceļa Kaltenbr.;

2): cūkas rakā, kužina un ē̦d saknītes Sonnaxt; ‡

5) "?": maza ... līgaviņa nedasniedze dzirnaviņu, ... maļuot cicīt[i]s miltos kužināja Tdz. 45432. Refl. -tiês: cūkas kužinājas pa tīrumu Zvirgzdine.

Avots: EH I, 681

II kužinât, tr.,

1) aufschütteln, leicht schütteln, aufrütteln, weicher machen:
[ugunskuru kužina, lai labāk de̦g. ja tik kužina, tad jau ar kas iznāk Wessen.] kužinu drusku manu gultas maisu; tik ciets tapis, ka vai sānus berž [Dunika], Stockm. n. Etn. II, 113; N. - Bartau n. Etn. I, 154. taisītājas tagad ņe̦mas labi kužināt (gultu) RKr. XVI, 176. [nekužināts stāv darbs Latg. 1.];

2) wühlen, auslesen, Essbares aussuchen:
paber cūkam časkas, lai viņas kužina Stockm. n. Etn. II, 113; [

3) auseinanderstreuen:
sūdus kužināt ārduot Für. I];

4) kitzeln:
kaut kas man kužina aiz apkakles Gr. - Sessau. kas tur man pie auss kužina Grünw. Refl. -tiês, wühlen: bē̦rni kužinājas pa sienu. vistas kužinājas smiltīs Oknist. [(zemnieks) jau sāk kužināties ap saviem pavasaŗa darba rīkiem Latg. 1922, VIII, 2.]

Avots: ME II, 331

lužinât,

1): auch Stenden;

2): streicheln
Stenden: sivē̦ns grib, lai tuo lužina.

Avots: EH I, 764

lužinât, tr.,

1) warten und pflegen, verzärteln
Elv.;

[2) (mit nassen Händen) glätten (einen Brotlaib, bevor er in den Ofen geschoben wird)
Salis].

Avots: ME II, 517

mužinât: quälen Auleja, Bērzgale, Pilda, Zvirgzdine; "mušît" Wessen; "ķircināt, kutināt, mīlināt" Lettg. ‡ Refl. -tiês Auleja, sich abplagen: m. ap darbu.

Avots: EH I, 837

mužinât Nerft, mužît, -ĩju C., tr., quälen, zu Tode quälen, umbrigen: kaķi, bē̦rnu. ve̦lnam sevu riekstu sauju, lai žīdiņu mužināja BW. 31510, 1. [mužināt "kutināt, spaidīt, viļāt, kamāt" Wessen; "= mudžinât" Nötk.]

Avots: ME II, 677

nùokužinâtiês, sich abnuscheln.

Avots: ME II, 805

nùomužinât (unter nùomušît): n. (nuomuocīt) kurmuļus Zvirgzdine; "muokuot nuobeigt (ruotaļīgā nuozīmē)" Auleja; n. (nuokaut, scherzweise) cūku ebenda. ‡ Refl. -tiês Auleja "nuomuocīties (ruotaļīgā nuozīmē)": kaķis izķiberējās nuo ūdiņa, cieš nuomužināvies.

Avots: EH II, 71

[nùomužinât,

1) = nùomušît Warkl., Kreuzb., Bers.;

2) "nuosmacināt"(?) Bauske.]

Avots: ME II, 823

nužinât, ‡

2) schnüffeln:
aita nužina pa sìenu ar purnu Salis.

Avots: EH II, 29

‡ pabužinât,

2) ein wenig reiben, zupfen:
ar krūts galu pabužināja tam (bē̦rnam) gar muti Janš. Bandavā II, 431. pabužinājis abām ruokām uz katru pusi kupluo vaigu bārdu Atpūta № 637 S. 12;

3) aufloekern:
p. cisas Allendorf, Heidenfeld, Schwitten, Smlit.: p. kuodeļu (vērpjuot) Serbig. p. matus Stenden, Trik.; "pajaukt": p. matus Hasenp., Jürg., Kegeln.

Avots: EH II, 122

pačužinât,

2): p. gultu, zemi Warkl. Refl. -tiês,

1): auch Salgaln.

Avots: EH II, 125

pačužinât, tr.,

[1) ein wenig summend od. zuredend (ein Kind) zu beruhigen suchen
Bers.];

2) ein wenig lockern, aufktopfen:
gultu. pa, es tev pačužināšu vietu Vārpa, Vīt. Refl. -tiês,

[1) ein wenig in einer raschelnden Masse wühlen
Lennew., Alt-Rahden]: ej nu vēl pačužinies Vīt.;

[2) ein wenig trödeln:
pienāks, pačužināsies, paēdīs, - un es lai maksāju algu! Jürg.; "lē̦ni taisīties jeb rīkuoties" Peb. u. a.;

3) eine Weile still und freundlich sich unterhalten
MSil.; "pamīlināties, pajuokuot" Sessau].

Avots: ME III, 14

pakužinât,

1): auch Kaltenbr. ("drusku kaut kā aizkart");

2): auch Gr.-Buschh., Rutzau, Sonnaxt. ‡ Refl. -tiês, ein wenig kužinât II 1: meita pakužinājās pa gultu un atstāja tuo pustaisītu Dunika; sich ein wenig (obenhin) mit einer (leichten) Arbeit zu schaffen machen:
kad gribi, ar ... darbu tikai tâ pakužinies Latvis № 1914.

Avots: EH II, 146

pakužinât,

1) [anrühren Wessen], ein wenig kitzetn:
pakužini kaķi aiz auss! (Grünw.;

[2) ein wenig kužinât II, 1: p. gultu Dunika].

Avots: ME III, 52

‡ pamužinât Wessen, = pamušît.

Avots: EH II, 159

‡ paružinât Dond., = parušinât: cūkas grib p. zemi. Refl. -tiês Dond., ein wenig wühlen (intr.): lai cūkas paružinās!

Avots: EH XIII, 168

pužinat, Refl. -tiês,

1): auch Dunika; langsam, ohne rechten Erfolg arbeiten
Seyershof.

Avots: EH II, 340

pužinât, zurechtlegen, ordnen Karls., zurechtschütteln, -rütteln, -zausen: gultu Frauenb. (vgl. kužinât II, 1). Refl. -tiês,

1) puscheln, sich langsam zurechtmachen, lange beim Putze beschäftigt sein
U.; mit Mühe aus den Federn kommen Lind. n. U., Mag. XIII, 2, 68: pužinājies nu ātrāk, mēs jau gsam gatavi! Fest.;

2) "mīlināties" Ar.

Avots: ME III, 444

I ružinât,

1): auch Frauenb., Salis; apār tev ružināju Tdz. 37687. kalniņu r. (vom Schwein)
50712. Refl. -ties: suvē̦ni staigājuši ružinādamies Frauenb.

Avots: EH II, 386

I ružinât s. rušinât.

Avots: ME III, 566

I ružinât, s. rušinât.

Avots: ME III, 566

II ružinât, = rumelêt, mit Wasser begiessen beim ersten Austreiben des Viehs Roop n. U.

Avots: ME III, 566

‡ III ružinât Seyershof, sorgfältig füttern: viņš tâ māk r. luopus kâ ne˙viens.

Avots: EH II, 386

‡ sabružinât Dunika, = saber̂zêt, paberzêt: s. sasistuo celi.

Avots: EH II, 398

sabužinât,

1): s. matus Grünw., Saikava; ‡

2) "?": gailītis sasita spārniņus, sabužinaja (sträubte?)
... astīti un skaļi aizdziedājās Atpūta, № 638, S. 7.

Avots: EH II, 399

sabužinât Wid., tr., verwühlen, zerzausen: sabužinātā ūsa JR. V, 61. Refl. -tiês, sich verwühlen: mati bij sabužinājušies režģu režģiem A. v. J. 1893, S. 532.

Avots: ME III, 600

sačužinât Wid., = sačubinât.

Avots: ME II, 606

sakužinât, tr., aufschütteln, aufrütteln, weich machen: spilve̦nus, gultu Dunika.

Avots: ME II, 660

‡ samužinât: auch Pilda.

Avots: EH XVI, 432

samužinât Kārsava, = samuocît: kaķis peli samužinājis.

Avots: ME II, 691

sapužinât, tr., zurechtschütteln, -rütteln, -zausen.

Avots: ME II, 710

saružinât (unter sarušinât 1),

1): "zerzottern"
(savelt, sakuželēt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡

2) = sarušinât 2 (?): koldā saružina uogles Salis.

Avots: EH XVI, 444

‡ tužinâtiês um Talsen, = tužâtiês (?); paradis tik ilgi t.

Avots: EH II, 707

‡ uzbužinât Mesoten. = uzčubinât: čagani uzbužinātuos spilve̦nuos A. Brigadere Skarbos vējos 200.

Avots: EH II, 719

uzčužinât Sassm. n. Rkr. XVII, 61, Festen, Warkl., = uzčubinât: uzčužināja... sìena vālu, lai būtu vis˙cauri vienāds Janš. Bandava II, 267, cisu maisu uzčužināt Čāp. 16. uzčužināja savu guļu Mežv. ļ. II, 506. varbūt tev vietu uzčužināt? Veselis Netic. Toma mīlest. 168.

Avots: ME IV, 323

‡ I užinât "?": vīramāti diezgan mīļi užināju: ezīšam mīksta villa, - tuo paliku pagalvie Tdz. 46645. ‡ Refl. -tiês "?": Klētniece, pār gultu nuoliekusies, kaut kuo tur užinājās A. Upītis Laikmetu griežos II, 133.

Avots: EH II, 740

uzkužinât, schüttelnd, rüttelnd auflockern, weich machen: uzkužināt gultu (Dunika), sienu (gespr. mit iz-) Warkl, viņa nāk man uzkužināt vietu Veselis Tīr. ļaudis.

Avots: ME IV, 348

uzpužinât: u. salmus Salis.

Avots: EH II, 731

uzpužinât, rüttelnd, zausend auflockern: uzpužināt guļas vietu Alm.

Avots: ME IV, 369

uzružinât Dond., Wolmarshof, = uzrušinât: cūkas apluoku uzružinājušas. u. apdzisušās uogles, lai atkal sāk gailēt Salis.

Avots: ME IV, 374

‡ II uzružinât Seyershof "uzbaruot".

Avots: EH II, 732

vužinât: auch Auleja, Kalupe, Tdz. 40873 (ostle.), 52622, 1 (aus Naujene), 53815 (aus Warkh.), 54263 (aus Asūne).

Avots: EH II, 799

vužinât, = vizinât: sirmi zirgi, jauni puiši viegli mani vužināja BW. 4890, 9.

Avots: ME IV, 677

zužinât, = zuzêt 1: spārnu zužināšana Konv. ² 2153.

Avots: ME IV, 754

žužinât,

2): auch Borchow; kâ vīrs un sieva mūžīgi ž. Poruks Pērļu zvejn. (1939) 18.

Avots: EH II, 822

žužinât,

1) = zuzêt 1, = zuzinât 1, rascheln, rauschen, säuseln Wid., Arrasch, Bauske, Burtn., Drosth., Grünw., Kl., Kosenhof, Lettihn, A. - Laitzen, Mahlup, Memelshof, Odsen, Peb., Plm., Ramkau, Saikava, Salis, Schwanb., Selg., Sessw., Setzen, Stom., Tirsen, Trik.: vējiņš birzē žužina Blaum. MWM. v. J. 1896, S. 382. rudeni nuokritušās lapās vējš žužina Burtn. lē̦ni žužina birzēs Seifert Chrest. III, 2, 101. žužināja viegla vēsmiņa Jaun. Dr. 1901, S. 386. klusi sāka žužināt viena lapiņa pēc uotras Vēr. II, 946. viļņi žužina, mirdz A. Upītis JR. IV, 43;

2) leise, freundlich sprechen
Bers., Druw., Golg., Trik. u. a.;

3) = zuzinât 3, leise singend, summend (ein Kind) wiegen, einschläfern St., U., Bers., Dond., Drosth., Druw., Kaugershof, Kosenhof, Lennew., Nötk., Ronneb., Schibbenhof, Selg., Vīt., Wolmarshof: nesa mazuo Anniņu un tuo žužinādama mierināja Seibolt. šūpuoja un žužināja mazuo brēķi Blaum. Skal. ug. 212. es nemāku žužināt BW. 5026; "hätscheln" Wessen;

4) (leise) zwitschern:
putni žužināja, svilpuoja un pļāpāja Poruk III, 323. bezdelīgas uz jumta žužina MWM. v. J. 1897, S. 303. cālē̦ni (pīlē̦ni) salīduši pie mātes un visi žužina, ka skan vien Druw.;

5) rascheln machen
Stockm.: vējš lapas žužina Stockm. vējiņš matus žužināja BW. 10204, 3 var. Refl. -tiês, sich mit einem kleinen Kinde abgeben Frauenb.

Avots: ME IV, 835

apmālis (zu apmât),

1) der Wahnwitz, die Narrheit, der Schlaf:
iežužināt apmāli (= miegā), einsingen, einwiegen Jan.;

2) einer, der verblüfft, verdutzt ist:
tas ir tāds kā apmālis; iekšā ir un ārā nenāk A. X, 1, 308.

Avots: ME I, 105

bružât, - āju, [nach Wid. auch bružļât], bružināt Schwaneb., tr., reiben, [tragend abnutzen], streichen: divus dzelzs gabalus bružā vienu gar uotru JR. VII, 97. saimnieks gudruoja, siena kušķi ruokās bružādams R. Sk. II, 159. de̦gunu, kājas pie ādas bružāt Blaum. Refl. - tiês, sich reiben: cūkas bružājas ap ce̦lmu Niedra. atzveltņa uotrā pusē klaudzināja un bružājās Upītis, Sieviete 106. Vgl. li. brūžúoti "mit Geräusch scheuern".

Avots: ME I, 340, 341

[ìekuzinâtiês Bers., = iekužņāties; in Wessen iekužināties, = iekužņātiens 2; in Lettg. iekužināties "sich einwickeln".]

Avots: ME II, 33

[ìerušinât, ìeružinât, tr., einscharren: raganas vēmekļi ierušināmi spirkstīs LP. VII, 583. nabadziņi tika tuksneša smiltīs ieružināti Dok. A.

Avots: ME II, 59

ìezuzinât Degl. MWM. II, 463, = iežužināt.

Avots: ME II, 92

ragaînis: auch Borchow n. FBR. XIII, 26 ("?"),

1): auch Anna Dzilna 66 (auf eine Kuh bezogen);

3): der Hakenpflug
Saikava; "ružināties" ME. III, 464 in "rušināties" zu verbessern;

7): (Voc. s.) kukaini ragaini BW. 2742; ‡

8) Name eines sehr kleinen Fisches (der Stichling?)
Seyershof; ‡

9) ein unverträglicher Mensch
Frauenb.

Avots: EH II, 349

ragaînis,

1) f. ragaine, ein Demin. ragainiņa BW. 29499, 4 var., der (die) Gehörnte, ein Tier mit Hörnern;
Plur. ragaiņi, das Hornvieh Karls., Rindvieh: ragainim uz visām pusēm izauguši žuburi kâ ragi. ve̦cais atkal pacēlis ragaini (gemeint ist damit der Bock) cilvē̦ku kārtā LP. V, 206. it kâ dzītu ragaiņus uz ganībām A. v. J. 1898, S. 445. duoš[u] guovi ragaini, duoš[u] aitu spruogaini BW. 1835;

2) ragainis (ar tapām Bielenstein Holzb. 508) Nigr., die Dreschrolle
Bielenstein Holzb. 508 (Abb. S. 507);

3) ein Pflug zum Bearbeiten der Kartoffelfurchen
Kalzenau: iejūdz ragainīti un izar tupeņus! ružināties ar ragaini arklu Aps. V, 5;

4) der letzte, zu drehende Weberbaum, auf den sich das fertige Gewebe allmählich windet
Bielenstein Holzb. 402 (vgl. Abb. S. 398);

5) der Krebs
(scherzweise) Bielenstein Holzb. 680, Seew. n. U.: tautu meita ... sauca mani ragainīti (Var.: dūņu vēzi) BW. 11499, 6;

6) ein energischer, aufgeweckter Knabe
Ronneb.;

7) ragainītis, ein Käfer - lucanus cervus
L.

Avots: ME III, 464

II sakūdināt, verwirren, verscharren Für. I (unter ružināt).

Avots: ME II, 660

šapi Wid., Dunika, N. - Bartau, Kalleten, Nigr., Rutzau, Wain., Lasd., verstreute (und geknickte) Stroh- oder Heuhalme: siena un salmu šapi Janš. Dzimtene ² III, 174. nuopurinādama siena šapus sev nuo drēbēm Bandavā I, 68. kaktiņu izslaucīt, kur gulējis un šapus nuokaisījis Bag. Čāpiņa dē̦ls 16. šapi (salmi) nav labi izkužināti RKr. XVI, 198. me̦klē̦dams kādus šapus ligzdas izuoderēšanai Janš. Nīca 54 (ähnlich LP. VI, 1014); auch der Sing. šaps "salms". Aus li. šãpai (šãpas) dass.

Avots: ME IV, 4