kvākt
[kvàkt Smilt., kvâkt 2 MSil., Ruj., Salis, kvākt, -cu L., Nötk., Arrasch, quakken ; krächzen (von Krähen) Sessw., Fest., Laud., N. - Schwanb.]
Avots: ME II, 351
Avots: ME II, 351
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vàkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vàkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
vāķēt
II vāķêt 2 , -ẽju,
1) = vàkt 2: vāķē savas grāmatas! Stenden;
2) = vàkt 3: vāķēt bē̦rnu Sehren ("šūpuot"), Stenden ("uzraudzīt"), Wandsen. bē̦rni jāvāķē, lai ar tiem kas nenuotiekas Dond. vāķēt luopus Dond., Wandsen. Refl. -tiês, = vàktiês 2: vāķẽjies ārā! Stenden, Wandsen. Dürfte auf dem prs. und prt. vāķu (von vākt) beruhen, wobei in der Bed. 2 wenigstens teilweise auch vāķêt I vorliegen kann.
Avots: ME IV, 496
1) = vàkt 2: vāķē savas grāmatas! Stenden;
2) = vàkt 3: vāķēt bē̦rnu Sehren ("šūpuot"), Stenden ("uzraudzīt"), Wandsen. bē̦rni jāvāķē, lai ar tiem kas nenuotiekas Dond. vāķēt luopus Dond., Wandsen. Refl. -tiês, = vàktiês 2: vāķẽjies ārā! Stenden, Wandsen. Dürfte auf dem prs. und prt. vāķu (von vākt) beruhen, wobei in der Bed. 2 wenigstens teilweise auch vāķêt I vorliegen kann.
Avots: ME IV, 496
vākt
vâkt C. (li. vókti "beschicken"), vàkt Neuenb., PS., (mit à 2 ) Kr., Prl., (mit â 2 ) Iw., Karls., Lautb., Līn., Rutzau, Praes. -cu (U.) od. -ķu (Autz n. U., Frauenb., Rutzau) od. -ku (Lautb., U.), Praet. -cu od. (Autz n. U.) -ķu (unbek. in A.-Laitzen, Arrasch, Dond., Drosth., Golg., Kaltenbrunn, Oknist, Ruj., Saikava, Schwanb., Sessw., Wolm.),
1) deckeln
(?) U.;
2) ernten
U., Bielenstein Holzb. 343, Memelshof, (mit â ) Sehren; zusammennehmen, wegschaffen, unter Dach und Fach bringen U., (mit â 2 ; Praes. und Praet. -cu) Adiamünde, Bauske; sammeln (mit à 2 ; Praes. und Praet. -cu) Erlaa, Kl., (mit â 2 ; Praes. und Praef. -ķu) Dunika, Frauenb.: kartupeļus vākt (einheimsen) Bauske, Memelshof, Sehren. sēnes vākt Dunika. vāc savas mantas kuopā! Adiamünde. vāc traukus pruom nuo galda! Siuxt, Sonnaxt. dzirdēja paipalu mātīti... vāķam kuopā izklīdušuos cāļus Janš. Dzimtene 2 I, 49. vākdams ceļu, tas ir ar grābekli sagrābstīdams un uzlasīdams nuobirušuos siena kušķus Bandavā Il, 75;
3) (ein Kind) warten
(mit à 2 ) Sonnaxt, (mit â 2 ) Dunika (Praes. und Praet. -cu od. -ķu), Frauenb., Gold., Siuxt (Praes. und Praet. -cu); hüten, aufpassen: steidzies mājās bē̦rnus vākt Janš. Dzimtene 2 I, 219. es vākšu mazuo Paipala 14. ķēvi viņš ne˙kad daudz nevāķis 50. Sprw.: kam lieta piede̦r, tas tuo vāķ Birk. Sakāmv. 76;
4) auffordern:
brālīti sērsti vāķu (Var.: aicināju) BW. 15902 var. ve̦lns... vāc tuo atkal dancāt Pas. V, 369 (aus N.-Bartau). vācis, lai nākuot dancāt ebenda. Refl. -tiês,
1) sich zusammentun
U.: mēs turējāmies un vāķāmies, un nu es viena un atstāta! Janš. Bandavā I, 308;
2) sich wohin begeben, zurückziehn, Zuflucht suchen
U.: vāķies nuost! packe dich fort! U., Frauenb. tā uotra vāķas nu pruojām Janš. Precību viesulis 29. lābāk vākšuos istabā pie mātes, lai man... neuzbrūk Līgava I, 95. - Subst. vākšana,
1) das Ernten, Sammeln, Zusammennehmen;
2) das Warten, Hüten;
vākums,
1) das einmalige, vollendete Ernten, Sammeln, Zusammennehmen; das Gesammelte, die Ernte;
2) das einmalige, vollendete Warten, Hüten;
vācẽjs, vāķẽjs,
1) wer sammelt, erntet, zusammennimmt:
pūķis... bijis mantas vācējs LP. Vl, 52. jau kūmiņas paē̦dušas, nav galdiņa vāķējiņās (Var.: jēmējiņas) BW. 1484;
2) wer (Kinder) wartet, hütet.
Vgl. vâks und vācele I. Hochle. vàkt = wohl aus *vãkt, und vâkt 2 woht aus vâkt; vàkt in Neuenb. und bei PS. kann aus Mundarten mit vâkt 2 entlehnt sein.
Avots: ME IV, 495
1) deckeln
(?) U.;
2) ernten
U., Bielenstein Holzb. 343, Memelshof, (mit â ) Sehren; zusammennehmen, wegschaffen, unter Dach und Fach bringen U., (mit â 2 ; Praes. und Praet. -cu) Adiamünde, Bauske; sammeln (mit à 2 ; Praes. und Praet. -cu) Erlaa, Kl., (mit â 2 ; Praes. und Praef. -ķu) Dunika, Frauenb.: kartupeļus vākt (einheimsen) Bauske, Memelshof, Sehren. sēnes vākt Dunika. vāc savas mantas kuopā! Adiamünde. vāc traukus pruom nuo galda! Siuxt, Sonnaxt. dzirdēja paipalu mātīti... vāķam kuopā izklīdušuos cāļus Janš. Dzimtene 2 I, 49. vākdams ceļu, tas ir ar grābekli sagrābstīdams un uzlasīdams nuobirušuos siena kušķus Bandavā Il, 75;
3) (ein Kind) warten
(mit à 2 ) Sonnaxt, (mit â 2 ) Dunika (Praes. und Praet. -cu od. -ķu), Frauenb., Gold., Siuxt (Praes. und Praet. -cu); hüten, aufpassen: steidzies mājās bē̦rnus vākt Janš. Dzimtene 2 I, 219. es vākšu mazuo Paipala 14. ķēvi viņš ne˙kad daudz nevāķis 50. Sprw.: kam lieta piede̦r, tas tuo vāķ Birk. Sakāmv. 76;
4) auffordern:
brālīti sērsti vāķu (Var.: aicināju) BW. 15902 var. ve̦lns... vāc tuo atkal dancāt Pas. V, 369 (aus N.-Bartau). vācis, lai nākuot dancāt ebenda. Refl. -tiês,
1) sich zusammentun
U.: mēs turējāmies un vāķāmies, un nu es viena un atstāta! Janš. Bandavā I, 308;
2) sich wohin begeben, zurückziehn, Zuflucht suchen
U.: vāķies nuost! packe dich fort! U., Frauenb. tā uotra vāķas nu pruojām Janš. Precību viesulis 29. lābāk vākšuos istabā pie mātes, lai man... neuzbrūk Līgava I, 95. - Subst. vākšana,
1) das Ernten, Sammeln, Zusammennehmen;
2) das Warten, Hüten;
vākums,
1) das einmalige, vollendete Ernten, Sammeln, Zusammennehmen; das Gesammelte, die Ernte;
2) das einmalige, vollendete Warten, Hüten;
vācẽjs, vāķẽjs,
1) wer sammelt, erntet, zusammennimmt:
pūķis... bijis mantas vācējs LP. Vl, 52. jau kūmiņas paē̦dušas, nav galdiņa vāķējiņās (Var.: jēmējiņas) BW. 1484;
2) wer (Kinder) wartet, hütet.
Vgl. vâks und vācele I. Hochle. vàkt = wohl aus *vãkt, und vâkt 2 woht aus vâkt; vàkt in Neuenb. und bei PS. kann aus Mundarten mit vâkt 2 entlehnt sein.
Avots: ME IV, 495