I vãķêt Bauske, Frauenb., Wandsen, -ẽju, (bei einem Kranken, einem Toten U., Spr., Dond.) wachen Bielensfein Holzb. 126, Spr.; "nuomuodā būt un kaut kuo uzraudzīt vai izpildīt" Vīt.; "sargāt" (mit à ² ) Kreuzb.: miruoni vāķēt Bauske, Frauenb., Memelshof, Sehren, Wandsen (unbek. in Livt. und oknist). baznīciņā vāķēja līķi Ezeriņš Leijerk. II, 100. nakti priekš bērēm līķi vāķē BW. III, 3, S. 897. dažās bērēs vāķēšanas naktī... grib, lai daudz dzied Janš. Dzimtene ² II, 24. mēs pie zārka vāķējām Vīt. pareizi vāķēt, fleissig wachen Für. I. caur cauriem vāķēt, durchwachen ebenda Aus mnd. waken "wachen".

Avots: ME IV, 495, 496

I vãķêt: auch (mit à ² ) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 762

II vāķêt ² , -ẽju,

1) = vàkt 2: vāķē savas grāmatas! Stenden;

2) = vàkt 3: vāķēt bē̦rnu Sehren ("šūpuot"), Stenden ("uzraudzīt"), Wandsen. bē̦rni jāvāķē, lai ar tiem kas nenuotiekas Dond. vāķēt luopus Dond., Wandsen. Refl. -tiês, = vàktiês 2: vāķẽjies ārā! Stenden, Wandsen. Dürfte auf dem prs. und prt. vāķu (von vākt) beruhen, wobei in der Bed. 2 wenigstens teilweise auch vāķêt I vorliegen kann.

Avots: ME IV, 496