Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vārījums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vārījums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (9)
ķetrs
ķe̦trs, scharf, ätzend (von einer Flüssigkeit): uozuoli mizu nuovārījums ir ķe̦trs. ievu uogas mutē liekas ķe̦tras.]
Avots: ME II, 372
Avots: ME II, 372
palabs
palabs: vārījums izdevās itin p. Jaun. Ziņas 1938, № 208. palaba balss Janš. Līgava II, 359.
Avots: EH II, 147
Avots: EH II, 147
savārīt
savārît,
1) zerkochen
Spr., fertigkochen; verdauen: barība bija sace̦pta un savārīta jau iepriekš MWM. X, 103. tuos vē̦de̦rs jau vieglāk savārīt var Lapsa - Kūm. 165;
2) eine gewisse Zeit hindurch kochen
Spr.;
3) s. dzelzi, Eisen schweissen
U.;
4) = saputrât: kuo visu tu esi savārījusi! Strindberg Prec. ļ. 64. Refl. -tiês,
1) zusammenschwatzen:
kuo savārās, kuo ne! LP. V, 409;
2) "?": ap pusnakti istabā savārījušies (haben sich eingefunden?)
me̦lni suņi un kaķi Pas. III, 445 (aus Serbigal). Subst. savārījums, Zusammengekochtes.
Avots: ME III, 783
1) zerkochen
Spr., fertigkochen; verdauen: barība bija sace̦pta un savārīta jau iepriekš MWM. X, 103. tuos vē̦de̦rs jau vieglāk savārīt var Lapsa - Kūm. 165;
2) eine gewisse Zeit hindurch kochen
Spr.;
3) s. dzelzi, Eisen schweissen
U.;
4) = saputrât: kuo visu tu esi savārījusi! Strindberg Prec. ļ. 64. Refl. -tiês,
1) zusammenschwatzen:
kuo savārās, kuo ne! LP. V, 409;
2) "?": ap pusnakti istabā savārījušies (haben sich eingefunden?)
me̦lni suņi un kaķi Pas. III, 445 (aus Serbigal). Subst. savārījums, Zusammengekochtes.
Avots: ME III, 783
savirt
savir̂t, tr. und intr., zusammenkochen, durchkochen LKVv.: savirt sēnes Bauske. - Subst. savirums,
1) "?": manā dvēselē bija tāds savirums Stari II, 940;
2) = savārījums: kāpuostu un kartupeļu savirums N. - Peb.
Avots: ME III, 789
1) "?": manā dvēselē bija tāds savirums Stari II, 940;
2) = savārījums: kāpuostu un kartupeļu savirums N. - Peb.
Avots: ME III, 789
stiept
stiept (li. stiẽpti "recken"), stìepju, stìepu,
1) tr., recken, strecken, dehnen, ausspannen
U.: dzīrās miezis ar apini garām suolu mani stiept BW. 19643. stiep garu lūpu! RKr. XVI, 128. dzelzs stiepjuot... stiprāka par kuoku Konv. 2 685. Sprw.: daudz suņu drīz zaķi stiepj. (fig.) stiepjams teiciens MWM. VI, 20, ein dehnbarer Begriff;
2) tr., schwer tragen, schleppen; führen:
vīrelis stiepis naudas puôdu laukā Pasaules lāp. 89. laiva jāstiepj... pa sausumu Antrop. II, 71. ve̦lns stiepj atspēries šķirstu LP. IV, 182. kur tas saimnieks tuo zē̦nu stiepj? III, 96;
3) intr., gestreckt, eilig laufen:
dē̦ls... stiepj uz mājām LP. IV, 46. zaķis sāk stiept vēl ātrāki Plūd. LR. III, 72;
4) trinken:
stiep cauri līdz dibinam! būs kurāža Alm. Kaislību varā 82. Refl. -tiês,
1) sich strecken
U., sich dehnen; in die Höhe schiessen U.: augumā stiepties St. abpus... gravai stiepjas kalnu rinda LP. VI, 206. viņas lūpas stiepās katram pretim Krišs Laksts 3. savārījums nuo pētersīļu sē̦klām paliek glums un sāk stiepties, kad maisa Etn. I, 84. piens tikai stiepjuoties vien LP. VII, 572. zils un zaļš vien gar acīm stiepās Baltpurviņš I, 26. tu vēl stiepsies garumā un re̦snumā Alm. Kaislību varā 20;
2) gestreckt, mit Anstrengung, Eile laufen
U.: zaķis stiepjas St., der Hase nimmt Reissaus. pruojām stiepties, sich davonmachen U. zirgs pa[r] grāvi stiepjas St., das Pferd setzt über den Graben. ar zaķu ādas pastalām pruojām stiepties, ängstlich davonlaufen Br. sak. v. 1488;
3) sich bemühen, streben
U.: gan es vēl turpmāk stiepšuos St., ich werde mich noch wohl weiter behelfen. - Subst. stìepšana,
1) das Recken, Strecken, Dehnen;
2) das Schleppen;
stìepšanâs, das Sich - Strekken, Sich - Dehnen; stìepums,
1) das beendete Strecken, Dehnen; das Gestreckte, Ausgedehnte;
lietus līst vienā stiepumā, es regnet in einem fort Celm.;
2) das beendete Schleppen
Spr.; das Geschleppte; stìepẽjs,
1) einer, der
(sich U.) streckt, reckt; Recken und Dehnen in den Gliedern U.: man tāds stiepējs kauluos U.;
2) ein Schleppender;
stìepẽjiês, wer sich reckt, streckt, dehnt. Nebst stàipît nach Zubatý Bähm. Sitzungsber, 1895, XVI, 19 und Trautmann Wrtb. 287 zur Wurzel von stiprs. Zur Bed. vgl. li. stiẽbtis "sich hoch aufrichten": le. stibt "betäubt werden" u. a.
Avots: ME IV, 1079, 1080
1) tr., recken, strecken, dehnen, ausspannen
U.: dzīrās miezis ar apini garām suolu mani stiept BW. 19643. stiep garu lūpu! RKr. XVI, 128. dzelzs stiepjuot... stiprāka par kuoku Konv. 2 685. Sprw.: daudz suņu drīz zaķi stiepj. (fig.) stiepjams teiciens MWM. VI, 20, ein dehnbarer Begriff;
2) tr., schwer tragen, schleppen; führen:
vīrelis stiepis naudas puôdu laukā Pasaules lāp. 89. laiva jāstiepj... pa sausumu Antrop. II, 71. ve̦lns stiepj atspēries šķirstu LP. IV, 182. kur tas saimnieks tuo zē̦nu stiepj? III, 96;
3) intr., gestreckt, eilig laufen:
dē̦ls... stiepj uz mājām LP. IV, 46. zaķis sāk stiept vēl ātrāki Plūd. LR. III, 72;
4) trinken:
stiep cauri līdz dibinam! būs kurāža Alm. Kaislību varā 82. Refl. -tiês,
1) sich strecken
U., sich dehnen; in die Höhe schiessen U.: augumā stiepties St. abpus... gravai stiepjas kalnu rinda LP. VI, 206. viņas lūpas stiepās katram pretim Krišs Laksts 3. savārījums nuo pētersīļu sē̦klām paliek glums un sāk stiepties, kad maisa Etn. I, 84. piens tikai stiepjuoties vien LP. VII, 572. zils un zaļš vien gar acīm stiepās Baltpurviņš I, 26. tu vēl stiepsies garumā un re̦snumā Alm. Kaislību varā 20;
2) gestreckt, mit Anstrengung, Eile laufen
U.: zaķis stiepjas St., der Hase nimmt Reissaus. pruojām stiepties, sich davonmachen U. zirgs pa[r] grāvi stiepjas St., das Pferd setzt über den Graben. ar zaķu ādas pastalām pruojām stiepties, ängstlich davonlaufen Br. sak. v. 1488;
3) sich bemühen, streben
U.: gan es vēl turpmāk stiepšuos St., ich werde mich noch wohl weiter behelfen. - Subst. stìepšana,
1) das Recken, Strecken, Dehnen;
2) das Schleppen;
stìepšanâs, das Sich - Strekken, Sich - Dehnen; stìepums,
1) das beendete Strecken, Dehnen; das Gestreckte, Ausgedehnte;
lietus līst vienā stiepumā, es regnet in einem fort Celm.;
2) das beendete Schleppen
Spr.; das Geschleppte; stìepẽjs,
1) einer, der
(sich U.) streckt, reckt; Recken und Dehnen in den Gliedern U.: man tāds stiepējs kauluos U.;
2) ein Schleppender;
stìepẽjiês, wer sich reckt, streckt, dehnt. Nebst stàipît nach Zubatý Bähm. Sitzungsber, 1895, XVI, 19 und Trautmann Wrtb. 287 zur Wurzel von stiprs. Zur Bed. vgl. li. stiẽbtis "sich hoch aufrichten": le. stibt "betäubt werden" u. a.
Avots: ME IV, 1079, 1080
susla
vāre
vāris
II vāris,
1) "savārījums, virä (mit â 2 ) Bauske;
2) in der Verbind. tējas vāris*. die Teemaschine
A. v. J. 1896, S. 342.
Avots: ME IV, 505
1) "savārījums, virä (mit â 2 ) Bauske;
2) in der Verbind. tējas vāris*. die Teemaschine
A. v. J. 1896, S. 342.
Avots: ME IV, 505
vārīt
vàrît: auch Ermes, Ramkau, (mit â 2 ) Dobl., Lemb., Morizberg, (mit ã) Dunika, Iw., Schnehpeln; prs. vārīju Fest., Heidenfeld, Kaltenbr., KatrE., Linden in Kurl., Oknist, Sonnaxt, vāru Mahlup, Orellen,
1): v. alu Lubn. n. FBR. XVII, 142;
2): auch Erlaa, Oknist; ūdens vārī Fest. puôdeņš vārī Kaltenbr. re̦dzu, ka vãra (es kocht)
Frauenb. ūdens ... burzguļuo kâ katlā vārīdams Blaum. Raksti VII 5 (1935), 296;
3): klausies, kuo viņš var v˙! Orellen; ‡
4) = vàrîties 4: sūnakļa stūrī vārīja rubenis Jauns. Raksti V, 305. Refl. -tiês,
1): paši vārījušies griķu putru Frauenb.;
3): viel sprechen
(mit â 2 ) Siuxt, schwatzen Orellen; tie brauce, ka visa mala vārījās (skanēja, rībēja) Ramkau; ‡
5) sprudelnd fliessen
Orellen: asinis tâ vārījās ārā. Subst. vārīšana: cik skaļa tad ir rubeņu v. (Balzen, Kollern) Jauns. Raksti V, 344. Subst. vārījums: kuo pate ēdīšu par vārījumu? BW. 2965, 2. lai nuorauguot sievas tē̦va vārījumu A. Sprūdžs Asaru liekņa 18. Subst. vārītājs: putras v. BW. 2666, 2. azaidiņa vārītāja (nom.) 3201.
Avots: EH II, 763
1): v. alu Lubn. n. FBR. XVII, 142;
2): auch Erlaa, Oknist; ūdens vārī Fest. puôdeņš vārī Kaltenbr. re̦dzu, ka vãra (es kocht)
Frauenb. ūdens ... burzguļuo kâ katlā vārīdams Blaum. Raksti VII 5 (1935), 296;
3): klausies, kuo viņš var v˙! Orellen; ‡
4) = vàrîties 4: sūnakļa stūrī vārīja rubenis Jauns. Raksti V, 305. Refl. -tiês,
1): paši vārījušies griķu putru Frauenb.;
3): viel sprechen
(mit â 2 ) Siuxt, schwatzen Orellen; tie brauce, ka visa mala vārījās (skanēja, rībēja) Ramkau; ‡
5) sprudelnd fliessen
Orellen: asinis tâ vārījās ārā. Subst. vārīšana: cik skaļa tad ir rubeņu v. (Balzen, Kollern) Jauns. Raksti V, 344. Subst. vārījums: kuo pate ēdīšu par vārījumu? BW. 2965, 2. lai nuorauguot sievas tē̦va vārījumu A. Sprūdžs Asaru liekņa 18. Subst. vārītājs: putras v. BW. 2666, 2. azaidiņa vārītāja (nom.) 3201.
Avots: EH II, 763