vērtēt

vẽrtêt, -ẽju, schätzen, den Wert bestimmen U.

Avots: ME IV, 568


vērtēt

I vẽrtêt, ‡

2) von Wert sein
(?): (rudzi) ziedēja ze̦lta ziedis, tie vērtēja naudiņā BW. 27945 (ähnlich 28305).

Avots: EH II, 778


vērtēt

‡ *II vērtêt, zu erschliessen aus izvērtêt.

Avots: EH II, 778