vērtīt
I vērtît,
-u, -ĩju, freqn. zu vḕrst, wenden, kehren St., U., abwendig machen L. Refl. -tiês, sich wenden St.Avots: ME IV,
568
vērtīt
II vērtît,
1) = vẽtît, windigen Lemburg, (mit ẽr ) Orellen n. FBR. Xl, 40, Gotthardsbetg, Lenzenhof, Lindenberg, Nötk., Raiskum, Rentzen, Rosenbeck, Schibbenhof, Serben, Wolmarshof: labību;2) lüften, kühlen: istabu.Avots: ME IV,
568
vērtīt
II vẽrtît,
1): auch Roop, Salis, Wainsel, BW. 6799 (aus Kastran) ‡
Subst. vērtîtājs, der Windigende (> Bekrittelnde): man[a] auguma vērtītāji BW. 8524, 2.Avots: EH II,
779