vērtīt

I vērtît, -u, -ĩju, freqn. zu vḕrst, wenden, kehren St., U., abwendig machen L. Refl. -tiês, sich wenden St.

Avots: ME IV, 568


vērtīt

II vērtît,

1) = vẽtît, windigen Lemburg, (mit ẽr ) Orellen n. FBR. Xl, 40, Gotthardsbetg, Lenzenhof, Lindenberg, Nötk., Raiskum, Rentzen, Rosenbeck, Schibbenhof, Serben, Wolmarshof: labību;

2) lüften, kühlen:
istabu.

Avots: ME IV, 568


vērtīt

II vẽrtît,

1): auch Roop, Salis, Wainsel, BW. 6799 (aus Kastran)Subst. vērtîtājs, der Windigende (> Bekrittelnde):
man[a] auguma vērtītāji BW. 8524, 2.

Avots: EH II, 779