vē̦smuôts, luftig, kühl: vēja māte guldināja vē̦smuotās vilnainēs Aus. I, 84.

Avots: ME IV, 570

‡ vē̦smuots Lubn., fremdartig, sonderbar, ungewohnt: viņš teica vē̦smuotu vārdu; nevaru atcerēties.

Avots: EH II, 779