Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vīcinât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vīcinât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (13)
atvīcināt
‡ atvīcinât, entgegenschwenken, schwenkend reagieren Jürg.: pļāvēji ar lakatiņu atvīcināja saucējai.
Avots: EH I, 181
Avots: EH I, 181
ievīcināt
iztvīcināt
izvīcināt
izvīcinât, ‡
3) izvīcināts, zu einer Sache gerüstet
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "rüsten").
Avots: EH I, 496
3) izvīcināts, zu einer Sache gerüstet
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "rüsten").
Avots: EH I, 496
izvīcināt
[izvīcinât,
1) karuogs, die Fahne wehen lassen L.;
2) izvìcinât 2 ruoku, die Hand ausprobieren Warkh.]
Avots: ME I, 830
1) karuogs, die Fahne wehen lassen L.;
2) izvìcinât 2 ruoku, die Hand ausprobieren Warkh.]
Avots: ME I, 830
novīcināt
patvīcināt
patvīcinât,
1) ein wenig dämpfen:
p. Jāņu zâles; p. sluotu uz lāvas Bauske;
2) ein wenig verbrennen (von der Sonne):
vaigi saules patvīcināti Warkl. Refl. -tiês, sich ein wenig erhitzen: p. pirtī Warkl.
Avots: ME III, 127
1) ein wenig dämpfen:
p. Jāņu zâles; p. sluotu uz lāvas Bauske;
2) ein wenig verbrennen (von der Sonne):
vaigi saules patvīcināti Warkl. Refl. -tiês, sich ein wenig erhitzen: p. pirtī Warkl.
Avots: ME III, 127
pietvīcināt
satvīcināt
satvīcinât,
1) erröten machen, rot werden lassen:
s. bē̦rnu Ermes, Golg.;
2) (nass zusammenlegend) erhitzen:
s. sienu (Gr. - Buschhof), labību (Jürg.).
Avots: ME III, 770
1) erröten machen, rot werden lassen:
s. bē̦rnu Ermes, Golg.;
2) (nass zusammenlegend) erhitzen:
s. sienu (Gr. - Buschhof), labību (Jürg.).
Avots: ME III, 770
savīcināt
svīcināt
‡ svīcinât, (Striemen hintedassend) prügeln (?): ja Andriņš neklausīs, muguriņu svīcinās (ar pātagu) Tdz. 45723. Zu svĩka?
Avots: EH II, 619
Avots: EH II, 619
tvīcināt
Šķirkļa skaidrojumā (7)
novicināt
‡ nuovicinât,
1) = nùovīcinât Dunika, Schwitten, Trik., Wolmarshof;
2) "schnell abfegen" Frauenb.; "schnell abmähen"
ebenda.
Avots: EH II, 107
1) = nùovīcinât Dunika, Schwitten, Trik., Wolmarshof;
2) "schnell abfegen" Frauenb.; "schnell abmähen"
ebenda.
Avots: EH II, 107
savicināt
sveibināt
tvincināt
tvincinât,
1) = tvīcinât (mit in̂ 2 ) Stenden: saule tvincina;
2) freqn. zu tvinkt, (stark brennend, drückend) schmerzen
(mit in̂ 2 ) Dond., Sassm., Stenden, Upesgrīva, Wandsen: galva, auguonis, sasista vieta tvincina Upesgrīva. auguonis tik stipri tvincina, ka visu nakti ne acu neaizmigu Dond. und Sassm. n. RKr. XVII, 60. zuobi sāp tâ, ka pa˙visam tvincina Stenden. Wohl ein Kuronismus.
Avots: ME IV, 291
1) = tvīcinât (mit in̂ 2 ) Stenden: saule tvincina;
2) freqn. zu tvinkt, (stark brennend, drückend) schmerzen
(mit in̂ 2 ) Dond., Sassm., Stenden, Upesgrīva, Wandsen: galva, auguonis, sasista vieta tvincina Upesgrīva. auguonis tik stipri tvincina, ka visu nakti ne acu neaizmigu Dond. und Sassm. n. RKr. XVII, 60. zuobi sāp tâ, ka pa˙visam tvincina Stenden. Wohl ein Kuronismus.
Avots: ME IV, 291
veikt
vèikt (li. veĩkti "machen") C., Serbigal, Wolm., (mit eĩ ) Iw., Lin., (mit èi 2 ) Bers., KatrE., Kl., Preili, Prl., Saikava, Sehren, (mit eî 2 ) AP., Ruj., Salis, -cu, einen glücklichen Ausschlag erringen L.; ausrichten U.; besiegen, bezwingen U., Spr., bewältigen (unbek. in Dond., Dunilta, Oknist, Salisb., Schwanb., Selg., Stenden, Wainsel, Wandsen): darbus veikt LP. IV, 145. nevarēs darāmuo darbu veikt VI, 435. darbs vienā nāktī veicams VII, 1320, durakam nācies mājas kuopu veikt VI, 345. guodam veikuši... uzde̦vumu Stari III, 34. mednieks zin, kâ lapsu veikt JR, III, 33. Sprw.: divi ir lāci veic Br. sak. v. 592. salielījies ar gudrību viņu veikt LP. V, 97. aizsteidzies ar bīstaragu sumburu veikt 346. varēju puišus veikt BW. 2939. pruotu sāpes veikt Rainis Gō"tes dzeja 27. ilgi viņš ar tuo muocījās, bet... nevarēja veikt Vēr. II, 907. nevaram paši vis tik daudz veikt Kaudz. M. 41. dažs vēl divi gadi pēc tam nav varējis veikt mērnieku laiku miltu un salde̦numu 6. man beigtais un veiktais (beim Kartenspiel) Etn. I, 83. Refl. -tiês,
1) gedeihen
BI. (mit eĩ ), PS. (mit èI ), gelingen, guten Ausgang, Fortgang haben, vonstatten gehen U.: veicās (Var.: suokas) manai māmuliņai, man, meitiņai, neveicās BW. 6889, 4 var. man veicās ruoku darbs 7276. ar tām tautu me̦lnacēm nešķīrās, neveicās 312, 2. darbs vedās un veicās Etn. IV, 105. priekšdarbi veiknšies brangi LP. VII, 374. tev ar liniem veiksies 229. kâ ar ganīšanu veicas IV, 101, saimniekam... dzīvē neveicies VI, 49, valuoda veicās Kaudz. M. 79. ar valuodām visai neveicās Smilga Aizsnig. ceļi 22. vēžuošana negribējuse lāgā veikties LP. III, 103. lai aitas labi veicas BW. III, 1, S. 17. spirgtāk atkal veicas iet JR. V, 103;
2) ringen, kämpfen:
tu ar šuo veikties gribi Zbiór XVIII, 490. veikdamies ar raganām Pas. III, 384 (aus Bikava). Subst. veikšanâs, Gedeihen, Fortgang U. Nebst veikls und vīkt "gedeihen" zu li. vikrùs "munter", véikus "geschwind", viẽkas "Lebenskraft" u. a., serb. vȉjek "Lebenszeit", got. weihan "kämpfen", an. veig "Kraft", ahd. weigar "sich widersetzend", ir. fichim "kämpfe", lat. vīcī "habe gesiegt", peruicāx "hartnäckig", (nach W. Schulze Quaest. ep. 495 1 und Bechtel Lexil. 132) gr. οὐχ ἐπιειχτός "unbezwinglich" u. a., s. Trautmann Wrtb. 339, Walde Vrgl. Wrtb. I, 232 f., Stokes Wrtb. 279, Fick Wrtb. III 4 , 408, Güntert Der ar. Weltk. 138. Anders (zu vīkne, vīcinât u. a.) Persson Beitr. 85 und Iľjinskij PФB. LXXVI, 244.
Avots: ME IV, 524, 525
1) gedeihen
BI. (mit eĩ ), PS. (mit èI ), gelingen, guten Ausgang, Fortgang haben, vonstatten gehen U.: veicās (Var.: suokas) manai māmuliņai, man, meitiņai, neveicās BW. 6889, 4 var. man veicās ruoku darbs 7276. ar tām tautu me̦lnacēm nešķīrās, neveicās 312, 2. darbs vedās un veicās Etn. IV, 105. priekšdarbi veiknšies brangi LP. VII, 374. tev ar liniem veiksies 229. kâ ar ganīšanu veicas IV, 101, saimniekam... dzīvē neveicies VI, 49, valuoda veicās Kaudz. M. 79. ar valuodām visai neveicās Smilga Aizsnig. ceļi 22. vēžuošana negribējuse lāgā veikties LP. III, 103. lai aitas labi veicas BW. III, 1, S. 17. spirgtāk atkal veicas iet JR. V, 103;
2) ringen, kämpfen:
tu ar šuo veikties gribi Zbiór XVIII, 490. veikdamies ar raganām Pas. III, 384 (aus Bikava). Subst. veikšanâs, Gedeihen, Fortgang U. Nebst veikls und vīkt "gedeihen" zu li. vikrùs "munter", véikus "geschwind", viẽkas "Lebenskraft" u. a., serb. vȉjek "Lebenszeit", got. weihan "kämpfen", an. veig "Kraft", ahd. weigar "sich widersetzend", ir. fichim "kämpfe", lat. vīcī "habe gesiegt", peruicāx "hartnäckig", (nach W. Schulze Quaest. ep. 495 1 und Bechtel Lexil. 132) gr. οὐχ ἐπιειχτός "unbezwinglich" u. a., s. Trautmann Wrtb. 339, Walde Vrgl. Wrtb. I, 232 f., Stokes Wrtb. 279, Fick Wrtb. III 4 , 408, Güntert Der ar. Weltk. 138. Anders (zu vīkne, vīcinât u. a.) Persson Beitr. 85 und Iľjinskij PФB. LXXVI, 244.
Avots: ME IV, 524, 525
vicināt
vicinât,
1) schwenken (z. B. die Rute, die Fahne)
L., U., Mar. n. RKr. XVII, 123, Salis: saimnieki vicināja ce̦pures gaisā Vēr. II, 838. vicināt vairuogu Lāčplēsis 13. vicināt asti, schweifen V. es tavus garus matus gar ruociņu vicināšu (Var.: sitināšu) BW. 10857 var. zirgu vicināt St., ein Pferd tummeln;
2) an den Haaren raufen
U.;
3) "schuhrigeln"
Bergm. n. U. Refl. -tiês,
1) flattern;
2) sich schwenken :
kâ nesuntule grìežas un vicinās Janš. Bandavā I, 80. cauru . . . dienu vicinuoties ar izkapti pa lauku un nuoru II, 53. ar tuo (dancuojuot) . . . sitinājās un vicinājās uz visām pusēm Mežv. ļ. II, 15. Wenigstens in der Bed. 1 zu vīcinât, vīkt "sich biegen", vīksts "geschmeidig", li. vykis "Bandwurm", lat. vicia "Wicke", mhd. weigen "schwanken" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 233 ff., Persson Beitr. 85, 343 und 519.
Avots: ME IV, 577
1) schwenken (z. B. die Rute, die Fahne)
L., U., Mar. n. RKr. XVII, 123, Salis: saimnieki vicināja ce̦pures gaisā Vēr. II, 838. vicināt vairuogu Lāčplēsis 13. vicināt asti, schweifen V. es tavus garus matus gar ruociņu vicināšu (Var.: sitināšu) BW. 10857 var. zirgu vicināt St., ein Pferd tummeln;
2) an den Haaren raufen
U.;
3) "schuhrigeln"
Bergm. n. U. Refl. -tiês,
1) flattern;
2) sich schwenken :
kâ nesuntule grìežas un vicinās Janš. Bandavā I, 80. cauru . . . dienu vicinuoties ar izkapti pa lauku un nuoru II, 53. ar tuo (dancuojuot) . . . sitinājās un vicinājās uz visām pusēm Mežv. ļ. II, 15. Wenigstens in der Bed. 1 zu vīcinât, vīkt "sich biegen", vīksts "geschmeidig", li. vykis "Bandwurm", lat. vicia "Wicke", mhd. weigen "schwanken" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 233 ff., Persson Beitr. 85, 343 und 519.
Avots: ME IV, 577
vīkt
II vīkt, Praes. -kstu od. -cu, Praet. -ku od. (L.) -cu, schmiegen, biegen U.; vîkt 2 Bl., sich biegen. Transitive Bed. kann wohl nur vīcu haben, während vīkstu, vīku wohl intransitiv sind. Nebst vīcinât, vīksts I u. a. zu ai. vīci-ḥ "Woge", gr. εἴχω "weiche zurück", lat. vicia "Wicke", ae. wicga "Ohrwurm", mhd. meigen "schwanken" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 235, Persson Beitr. 342 und 519, Wood AJPh. XXVII, 60. Das von Watde 1. c. u. A. hierhergestellte li. vykis "Bandwurm" dagegen ist nebst estn. wīk dass. aus mnd. vik "der böse Wurm" entlehnt.
Avots: ME IV, 638, 639
Avots: ME IV, 638, 639