vīkt
I vĩkt Dunika, vīkt N.-Bartau n. U., -kstu, -ku, refl. vîktiês Dunika, pers. und unpers., gedeihen, von statten gehen: darbs nevīkst, negrib vīkties Dunika. kâ vīkst? Janš. Bandavā II, 196. ja tev ... viss labi vīkst I, 114. mācības tev vīktin vīka Janš. Dzimtene 2 II, 9. labi nevīkst ar mācību 360. kâ ... vīkst ar darbiem? Dzimtene V, 349. Vgl. vīkst I und ievīkt.
Avots: ME IV, 638
Avots: ME IV, 638