vaņķēt
vaņķêt, -ẽju,
1) "labību, sienu mest" Rosenbeck;
2) = vaņķît I 1, hinaustreiben, -werfen (mit àņ 2 ) Lubn.: vaņķēt aitas nuo kūts, vaņķēt dzērāju nuo kruoga;
3) "ar izstieptu ruoku zīmes rādīt" Wirgin.;
4) belauern
Depkin n. U.
Avots: ME IV, 474
1) "labību, sienu mest" Rosenbeck;
2) = vaņķît I 1, hinaustreiben, -werfen (mit àņ 2 ) Lubn.: vaņķēt aitas nuo kūts, vaņķēt dzērāju nuo kruoga;
3) "ar izstieptu ruoku zīmes rādīt" Wirgin.;
4) belauern
Depkin n. U.
Avots: ME IV, 474