vairināt

I vaĩrinât Wandsen, = vaĩruôt I, vermehren St., U. (mit "?"): bites var vairināt daluot Wandsen. policijas nuolaidība vairina laupītāju skaitli L. W. 1921, No 43, 13.

Avots: ME IV, 441


vairināt

II vairinât,

1) entfernen
Lubn.;

2) hüten
U.; "izsargāt, glābt" (mit ) Nötk.;

3) "karg, knapp
(skuopi) geben" Erlaa. Zu vairît I.

Avots: ME IV, 441


vairināt

II vairinât,

3): duomā ... mazumiņu, kas tam nuo labības ir, prātīgi v., ka ilgāki varē̦tu iztikt Tas latv. dr. 1840, № 50.

Avots: EH II, 750