vajakis

va˙jakis (aus vai II + akis [s. akls 1a und aks]), va˙jaku Druva I, 415, Interjektion zum Ausdruck der Überraschung oder des Erstaunens: va˙jakis! dūšenieks! Plūd. LR. IV, 119. va˙jakis! tur jau siekalas sāk tecēt! Brig. Ceļa j. 16. va˙jakis, kādā gaisa galā! Dz. V.

Avots: ME IV, 445