Paplašinātā meklēšana

nesavàldãms, unändig zügellos: nesavaldāms puika; nesavaldāms dusmas.

Avots: ME II, 731

nevàldãms, unbändig, unzähmbar, wild, ungestüm: reiz ķēniņš nuopē̦rk nevaldãmu zirgu LP. V, 330. viss gaiss vārījās nevaldāmu spē̦ku jukā R. Sk. II, 248.

Avots: ME II, 738

laûznis,

1) das Brecheisen:
[ar ruokas lauzni veikli atlauzis gaļas tuoveŗam vāku Veselis Saules kapsēta 102. ņēma laûzni ² ruokā un līdzēja cirst un lauzt Ve̦ntas kraulī plienus Janš. Dzimtene V, 457];

2) eine Waldstelle mit gebrochenen Bäumen
Mar., Bers., [Ronneb.];

3) der Pl. laužņi,

a) das Lagerholz, Windbrüche, die im Walde liegen geblieben sind;

b) das scharfe Gebiss für Pferde:
es ielikšu laužņus tavā mutē II Kön. 19, 28. lēca kâ nevaldāms ērzelis uz augšu, kad laužņiem tuo sarauj Dünsb.; laužņu iemaukti, der Stangezaum: aiz straujuma kumeliņš nesa laužņu (Var.: lauzniņu) iemauktiņus BW. 11615;

4) ein starker Mann (verhöhnend - ein unordentlich gekleideter Mann):
lielais lauznis atnāca, bet vairāk par mani ne˙kā neizdarīja Burtn.

Avots: ME II, 432

ol̃de̦rs Rojen n. FBR. XIII, 69 "nevaldāms".

Avots: EH II, 117

‡ skrapsns (mit hochle. a aus e, ?) Prl., Saikava "ass, bargs": skrapsna sieva: "ātrs, kustīgs, grūti valdāms" Heidenfeld.

Avots: EH II, 507

skrebelîgs, leichtsinnig, oberflächlich Wid.: Katruks nav . . . mazāk mīļš, bet tik vien skrebelīgs, grūti valdāms Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 109. neesi jel tik skrebelīgs (ātrs)! Zaravič.

Avots: ME III, 890

spuliņģis: "kaut kas tapai vai sprungulam līdzīgs" Sermus; "nebēdnis, nevaldāms puikä Stuhrhof; "mazs, sīks vērsītis" Schwanb.; "ein kleines Kalb" Lubn.

Avots: EH II, 563

spurkšiêns, das (einmalige) Prusten: nesavaldāms smieklu spurkšiens Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 72.

Avots: ME III, 1033

‡ valdans Bērzgale, leicht zu lenken ("viegli valdāms"): juo mazāki viļņi e̦ze̦rā, juo valdanāka ir laiva. aŗuot vagu tis zirgs ir v.

Avots: EH II, 751

vàldātans (mit hochle. an aus e̦n?) Saikava, = valdāms (s. valdît): puikas ne˙kur valdāte̦ni.

Avots: ME IV, 451

vàldît (li. valdýti "regieren") Wolm. u. a., val̃dît Dond., -u, -ĩju, herrschen, regieren; verwalten; bezähmen U.: valdīt Krievuzemi (U.) od. par Krievuzemi (U.) od. pār Krievuzemi, Russland beherrschen. kas tuo muižu valda? L., St., wer hat den Hof in Besitz? amatu valdīt, ein Amt verwalten L., U. mēli valdīt, die Zunge bezähmen U. mēli mutē valdīt St., schweigen. lielus darbus valdīt, schwere Arbeit verrichten Biel. n. U. tu nevarēsi tuo cirvi valdīt, du wirst das Beil nicht regieren können, wirst mft dem Beil nicht fertig werden Stenden. arklu valdīt C. u. a, tam puišam mantas gana, kas lemešus valdīt pruot (der zu pflügen versteht) BW. 15354, 5. tās ir gan draiskulis: nevar tuo ne˙maz valdīt Ascheraden. valdāms St., zahm; valdāmais, Steuerruder L., St. Refl. -tiês, sich hemmen, bezwingen St., sich bezähmen, sich beruhigen Spr., sich beherrschen: es varu . . . sevi . . . valdīties Kaudz. Izjurieši 162. P. nevarējis vairs nuo smiekliem valdīties LP. V, 187. (kāja) traki sāpuot un ne˙maz nevalduoties Janš. Līgava I, 457. lai luopi valdās kuopā, damit das Vieh zusammenhält Etn. II, 100. - Subst. valdîšana,

1) das Regieren, Beherrschen, Bezähmen;

2) die Regierung, Herrschaft, Obrigkeit
U.; valdîšanâs, das Sichbeherrschen; valdîtājs (li. valdytojas), wer verwaltet, über etw. verfügt Spr.; der Herrscher U., Spr.: māmulīte atslēdziņu valdītāja BW. 22294. šitā čura, čenčerīte nav šās vietas valdītāja (Var.: mūsu darba nedarīs) 22650 var. Nebst vàlsts I zu li. veldė̕ti "regieren, besitzen", pavildęs "beherrscht, besessen habend", apr. acc. s. weldīsnan "Erbe", waldūns "Erbe", aksl. vlasti (prs. vladǫ) "herrschen", got. uraldan "walten", as. giwald "Herrschaft" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 219, Trautmann Wrtb. 340 t., Uljanov Znač. II, 21, Gärtchen Prim. Präs. 11 f., Būga KZ. LII, 274.

Avots: ME IV, 451, 452

valds, die Herrschaft: negribē̦tu . . . dzimteni redzēt ze̦m puoļu muižinieku valda L. W. 1921, No 45, 22. lai jaunuo kungu valds par ve̦cuo stiprāks tiek Domas III, 941. turēji mani savā valdā II, 260. jūtu valds V. Egl. bē̦rns bez valda (= nevaldāms, zügellos, ausgelassen) Kreuzb. bē̦rniem nav ne˙kāda vàlda (= savaldīšanas) Nötk. izaug pa˙visam bez valda Rite.

Avots: ME IV, 452

I žeberêt, -ẽju,

1) unartig, ausgelassen sein, albern, tollen
Aiviekste, Peb., Stockm., Vīt.; in grosser Hast, ohne den geziemenden Ernst etwas tun, sich (bei der Arbeit) übereilen Bers., Laud.;

2) schwatzen
Kl., Sessw.; "laut sprechen" Warkl.; Unsinn plappern Golg., Kl., Lubn., Prl., Schwanb.; (eine Sprache) schlecht sprechen Schnehpeln, Schwanb.; undeutlich sprechen Golg., Saikava, Schwanb.: kuo tu te žeberē? Kl. svešā valuodā žeberēt Schnehpeln. viņš žeberē, žeberē, bet ne˙kā nevar saprast Schwanb. Refl. -tiês 1, sich (bei der Arbeit Drosth.) schnell bewegen Mar.; ausgelassen sein, albern, tollen Wid., Kalz., Lubn., Mar., Nötk., Ramdam, Smilt., Vīt.; hastig, übereilt bei der Arbeit sein Wid., Druw., Golg., Schwanb., Sessw., Smilt.: zē̦ns nav mierīgs, skrien, kliedz, neliek miera, vienmē̦r žeberēt žeberējas kâ nevaldāms žeberis Vīt. nežeberējies, bē̦rns! trāpīs ar lingu pašam pa galvu! Ramkau. Vgl. žaberêt und žabelêt.

Avots: ME IV, 799

‡ zir̂guons ² Skaņkalne "draiskulīgs, nevaldāms cilvē̦ks vai luops".

Avots: EH II, 808

zvê̦rē,ns C., ein junges wildes Tier U.: kâ plēsīgs zvē̦rē̦ns CTR. I, 51. nevaldāms zvē̦rē̦ns viņš ir MWM. VI, 151.

Avots: ME IV, 772