vantaru, in der Verbindnng vintaru vantaru, Interjektion: cibu, cibu kājiņas ciemā te̦kuot; vintaru, vantaru mājās nākuot BW. 2214.

Avots: ME IV, 473

vañtaŗu vañtaŗiem Stenden, vantaru vañtariem Bauske, van̂taru van̂tariem N.-Wohlfahrt, vantaru vantarumis Annenburg, Ekau. Garrosen, Grünw., Mesoten, wackelnd, straucheind, stolpernd: viņš iet vantaru vantariem Stenden. suns (zaķis, cilvēks) nāca pa lauku šurp vantaru vantariem N.-Wohlfahrt.

Avots: ME IV, 473