vataļāt
I vataļât,
-ãju,1) viel sprechen, faseln N.-Bartau;
2) undeutlich sprechen Wolmarshof.
Avots: ME IV,
486
vataļāt
I vataļât,
1): auch (faseln) Dunika.Avots: EH II,
760
vataļāt
II vataļât,
-ãju,1) unsicher gehen (beim Gehenlernen) Bauske; "te̦kalēt, skraidīt" Kaltenbrunn: puiši mani neredzēja, kur es maza vataļāju (Var.: rāpaļuoju) BW. 10561, 3 var.;2) faulenzen, sich ohne Arbeit umhertreiben Frauenb., Golg.; "nederīgi laiku pavadīt" Siuxt: kuo te valaļā? strādā! Golg. Refl. -tiês, = vataļât 2 Frauenb., Wain.: tu tik vataļājies vien un darīt ne˙kā nedari Wain.; "prast kavēties, laiku pavadīt (von Kindern); sich fröhlich gebärden" Wessen.Avots: ME IV,
486