Paplašinātā meklēšana

‡ kramažâtiês, -ājuos, trödeln, langsam etw. tun NB.: ja ve̦ci cilvē̦ki kaut kuo gausi dara, tad saka, ka viņi kramažājas. Zu li. kraménti "langsam gehen"?

Avots: EH I, 641

pìemĩlēt, liebhaben Für. I unter mīl: tē̦vs svešu vairāk piemīl, nekâ viņu LP. VI, 712. viņš bija ļuoti saticīgs cilvē̦ks un visiem piemīlams U. b. 104, 71. Refl. -tiês,

1) lieb gewinnen:
piemīlējies ... kungu, habe deine Lust am Herrn 1 Für. I unter mīl;

2) sich anschmeicheln
Kl.;

3) (lange Zeit) einander lieben:
kuo nu mēs, ve̦ci cilvē̦ki, vairs varam piemīlēties! Ezeriņš Leijerkaste I, 83.

Avots: ME III, 273

‡ pìļņavât ² , (be)wachen, aufmerken Wessen, auf Ordnung sehen, aufpassen Oknist, sich bemühen, alles regelrecht zu erfüllen Gr.-Buschh. (hier dafür auch pìļņavuot ² ): suns piļņavā luopus Oknist. gans piļņavā savu amatu ebenda. ve̦ci cilvē̦ki piļņavā sējas laiku ebenda; "tiekavāt, tiekāt" Wessen. Nebst li. pilnavóti "erfüllen" aus poln. pilnować "beaufsichtigen".

Avots: EH XIII, 233

pļãpât (li. pliopóti "schwatzen"), -ãju, pļāpêt, pļāpuot St., plappern, schwatzen: nepļāpā niekus! schwatze keinen Unsinn! Sprw.: pļāpā kâ pasaku leitis. ve̦ci cilvē̦ki daudz pļāpā. ļaudis, kas pļāpāja vārdus bez prāta Vēr. II, 1375.

Avots: ME III, 367

večĩba* "ve̦ci cilvē̦ki": zaļā jaunība un naudīgā večība Seibolt.

Avots: ME IV, 519

II žubinât,

1) saugen, lutschen
N. - Sessau n. U., Wolmarshof; mit zahnlosem Mund essen Dond., Setzen; (das Fleisch von den Knochen, Gräten) nagen Naud., N. - Bartau; mäkelnd essen U., Trik.: bē̦rns žubina kaulu Wolmarshof. es jau nevaru ēst, man tik jāžubina vien Dond. kuo tu žubini pa muti? ebenda. māte (aizgāja) ausu žubināt BW. 2105 var. zirgs žubina auzas Trik. ve̦ci cilvē̦ki žubina zirņus ebenda;

2) das Maul rümpfen
L. Refl. -tiês, hin und wieder ein wenig mit zahnlosem Mund essen: kuo tu tik ilgi žubinies? Dond. Nebst žubît zur Wurzel von župsnis??

Avots: ME IV, 827