Paplašinātā meklēšana

Meklējam 've̦ku' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

've̦ku' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)

svekot

sve̦kuôt PS.,

1) mit Harz bestreichen;

2) Harz ausschwitzen:
kuoks sāk sve̦kuot.

Avots: ME III, 1148



svekots

sve̦kuôts Ramelshof, harzig.

Avots: ME III, 1148

Šķirkļa skaidrojumā (5)

malka

malˆka (li. málka), Demin. malˆciņa, das Brennholz: apšu, bē̦rzu, egļu, priežu malka, Espen-, Birken-, Gränen-, Fichtenholz; zaļa malka, nasses Holz, im Gegensatz zu sausa m., trockenes Holz; sve̦kuota malka, harziges Holz; sve̦ku malka, Kienholz; skalu m., Pergelholz; zemes m., der Torf. malkā braukt, ins Holz fahren. malku asīs, ve̦zumā kŗaut. sila priedi malkā cirtu BW. 11249. sācis savu mājiņu malkā skaldīt LP. V, 89. Zur Bezeichnung der Fülle: gaļa mē̦tājusies apkārt pa māju kâ malka Etn. II, 76. [malkas ceļš U., der zum Holze führende Weg, Holzweg. - Nach Petersson Balt.-slav. Wortstud. 6 f. zu arm. mełex "lignum" u. a.]

Avots: ME II, 558


svece

svece: lai svecīte ... apte̦k manu galda galu BW. 19187. sešu zaru s. 23622. kuoka sveču (= sve̦ku) sveces Pas. IX, 454. (egles stumbru) nuotecējušu ar ... sviķu svecēm (Harzstreifen) Janš. Līgava II, 189. sve̦cu diena - auch Lesten, Lis. sveču piens Aahof n. Zemzare Lejasc. 114 "pirmpiens" (vgl. sveķīši). "nom. pl. sveči Pas. III, 246 (aus Rositten)" ME. III, 1145 zu streichen (es handelt sich da um sveči < sveķi "Harz").

Avots: EH II, 613




vekur

vekur Mar. n. RKr. XVII, 146, Erlaa, Ogershof, Schwanb., veku(r) AP., ve̦ku Sussei, = veikur. Vgl. ve.

Avots: ME IV, 525