vecelis,

1) = vecis, ein alter Mann Pas. IV, 80 (aus Malta); IV, 151 (aus Rositten); V, 297 (aus Welonen), Baltinow n. FBR. Xl, 132, Golg., Zvirgzdine: atrada... ve̦cu veceli, kurš viens pats dzīvāja Pas. II, 135 (aus Rositten). jauna mūs[u] māsiņa, ve̦cs ir tautu vecelīt[i]s BW. 22081;

2) der Ehemann (verächtl. od. scherzhafte Bezeichnung):
muns vecelis nespēj strādāt Zvirgzdine.

Avots: ME IV, 515

vecelis,

1): auch Tdz. 56065, 2, Pas. VIII, 108, 254, X, 106, XI, 273, XV, 87; vecelītes Tdz. 35837; vecele Pas. XIV, 129;

2): vecelītis Tdz. 49102, 1 var.

Avots: EH II, 766