Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vecēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vecēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (23)

ievecēties

ìevecêtiês, [ìeve̦cuôtiês Wid.], selten ìevecêt, ein gewisses Alter erreichen: kad vīns ievecējas, tad var tuo ar līksmību dzert Sir. 9, 10. ievecējis tē̦va dē̦ls BW. 13041.

Avots: ME II, 87

iezvecēt

[ìezvecêt, einen Schlag versetzen: pa ausi Warkl., Ruj., Bers.]

Avots: ME II, 92

izvecēt

izvecêt [izvetъšati], intr., sehr alt werden: izvecējis tē̦va dē̦ls (Var.: izve̦cājis) BW. 13041; 14148. izvecējis uozuoliņš gaida bišu ielienuot; izvecējis tautu dē̦ls gaida mani uzauguot Kokn.

Avots: ME I, 826

izvecēties

‡ izvecêtiês. sich (einander) tüchtig durchprügeln Jürg.: puikas krietni izvecējās.

Avots: EH I, 494

nosvecēt

[nùosvecêt, durchprügeln Preekuln (in Kurl.).]

Avots: ME II, 863

novecēt

nùovecêt: "hässlich, vom Aussehen alt werden" Bērzgale (im Gegensatz zu nùove̦câtiês "natürlich altern").

Avots: EH II, 106

novecēt

nùovecêt, nùove̦cuôt, intr., alt werden, veralten: mana acs ir nuovecējusi (jetzt: nuovecējusies) manu vaidnieku dēļ Psalm 6, 8. pie māmiņas meitas auga, pie arāja nuovecēja BW. 3151. viss nuove̦cuo Kaudz. nuove̦cuojušas ē̦kas Saul. nuove̦cuojis tautu dē̦ls, nuove̦cuojis uozuoliņš (Var.: nuovecējis) BW. 13041. Refl. -tiês, [bei Glück Lukas 12, 33 nuove̦cāties], alt werden, ableben, veralten: nuovecējies cilvē̦ks, ein abgelebter Mensch; nuovecējies vārds, ein veraltetes Wort.

Avots: ME II, 884

pārvecēt

[I pãrvecêt, ganz veralten, ableben: viņš jau pārvecējis Gr.-Buschhof.]

Avots: ME III, 186

pārvecēt

[II pãrvecêt, von neuem durchprügeln Jürg.]

Avots: ME III, 186

pievecēt

pìevecêt, alt werden: kuoks pievecējis, -jānuocē̦rt Warkl.

Avots: ME III, 309

sasvecēt

sasvecêt, durchprügeln Priekuln.

Avots: ME III, 752

savecēt

savecêt: "unschön werden" Bērzgale.

Avots: EH XVI, 464

savecēt

savecêt, save̦cuôt, ganz alt werden: savecējis (Var.: save̦cuojis) tautu dē̦ls BW. 13041 var. (ähnlich 13018). tautiet[i]s ve̦cs save̦cuoja 10910, 5. stipri save̦cuojušais brūtgāns Janš. Dzimtene V, 453.

Avots: ME III, 783

sazvecēt

‡ sazvecêt C., Heidenfeld, Lemb., Sessw., durchprügeln.

Avots: EH XVI, 468

svecēt

svecêt: tam sākuši s. ar pātagu kātiem Blaum. Raksti II

5 (1939), 50.

Avots: EH II, 613

svecēt

svecêt, -ẽju O. - Bartau n. U., = (z)vecêt, prügeln; mutig zu arbeiten antangen.

Avots: ME III, 1146

uzsvecēt

‡ uzsvecêt C., Schläge verabfolgen: u. kam ar žagariem.

Avots: EH II, 735

vecēt

I vecêt: vom Aussehen altern, unschön werden Bērzgale.

Avots: EH II, 766

vecēt

I vecêt (ksl. vetъšati "antiquari"), -ẽju, altern, alt werden Spr., Golg., Nötk., Selsau, Wessen, Vīt., Zvirgzdine: un Andra māte! vecējusi arī viņa Aps. Il, 29. viņas jaukā seja sāk jau vecēt Vīt. sēnes sāk vecēt ders. Refl. -tiês, alt werden, veraltern U.

Avots: ME IV, 515

vecēt

II vecêt: auch C., Morizberg.

Avots: EH II, 766

vecēt

II vecêt, prügeln U.: vecēt ar spinu Arrasch, Jürg. Aus veķêt . svecêt, zvecêt?

Avots: ME IV, 515

zvecēt

zvecêt, -ẽju, = svecêt, zvetêt, schlagen, prügeln U., Bauenhof, Dickeln, Frauenb., Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln, Vīt.: tad ta Jānis zvecēja savu Lati ar siksnu! Frauenb. viņš... zvecē, kamē̦r pats piekūst MWM. VI, 311.

Avots: ME IV, 768