vece,

1) auch vecīte Erlaa, Nigr. u. a., = vecene, ein altes Weib Dr., Pas. I, 141; IV, 507 (aus Welonen); IV, 520 (aus Rositten), Mar. n. RKr. XV, 142; XVIl, 118, Oknist, Ramkau, Zvirgzdine: kāda vecīte vakara laikā gājusi LP. VI, 150. vecīte sēd pie krāsns 1005;

2) "sieva" Bers., Golg., Lubn., Meiran, Memelshof, Sehren, Selsau, Sessw.: jāiet mājā: mana vece negrib ilgāk palikt Golg.

Avots: ME IV, 514, 515

vece,

1): auch Behnen, Gr.-Buschh., Lubn., Sonnaxt, Blaum. Raksti VII ⁵ (1935), 238; vecītei re̦ti zuobi BW. 20223, 1 var.;

2): auch Kaltenbr.

Avots: EH II, 766