*ve̦cuoksnis,

1) ein alter Wald:
ve̦cuokšņa gārša Aps. V, 11; A. v. J. 1896, S. 584; A. v. J. 1897, S. 475. ve̦cuokšņā priedes un egles bij kritušas, kur augušas Dz. V.;

2) vecuok(s)nis Nötk. "pave̦cs".

Avots: ME IV, 518

ve̦cuoksnis,

2): "pave̦cs cilvē̦ks" (meist als Attribut) Kalnemois, Stom.

Avots: EH II, 767