ve̦cuôt U., Vīt., refl. ve̦cuôtiês U., = vecêt(iês), alt werden; veraltern: sēnes sāk ve̦cuot Vīt.

Avots: ME IV, 518

ve̦cuôt: auch Nigr.; jau sāka v. Jauns. Augšz. 51.

Avots: EH II, 767