viênmẽ̦r, viēnmē̦ru Zbiór XVIII, 248, Adv., = viênumẽ̦r.

Avots: ME IV, 661

viênmẽ̦r: es v. tâ e̦su darījis Dunika. vien˙mẽ̦r (im Affekt gesprochen) viņš man tuo pārme̦t ebenda.

Avots: EH II, 796