I vietêt, -ẽju, welken lassen, (langsam) trocknen (tr.) U., (mit iẽ ) Bauske, C., PS., Sermus, Trik., Wolmarshof, (mit ìe ² ) Erlaa, Golg., Kr., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; (im Feuer, in heissem Wasser od. heisser Asche) erhitzen (um biegsam zu machen) Frauenb., Nikrazen (mit iẽ): saule... spīdēja. nuopļautās spailes vietē̦dama un žāvē̦dama Janš. Bandavā II, 71, vietējat ābuliņu! BW. 28630. gar zemīti saule te̦k baltābuolu vietē̦dama 28687. pin, bitīte, smilgu krē̦slu saulītzs vietē̦dama! 30385, 3 var. cērtiet, brāļi, uoša kārtis, vietējiet (Var.: vītējiet) saulītē! 32305 var. trīs pagales apses malkas uz ārdiem vietējamas (Var.: sutināmas) 25961 var. zari nuolīkuši dzīpariņus vietējuot (Var.: kaltējuot, žāvējuot) 7121 var. gaļu vasarai ceplī vietē Mērdzine, Zvirgzdine. iesalu liku ceplī vietēt ebenda. nav kur drēbju vietēt ebenda. dūmuos žāvē̦tas (vietē̦tas) de̦sas Kat. kalend. 1901, S. 120. vietē pirtes sluotiņu Plūd. Llv. lI, 364. slieces, lùokus vietē, kad liec Nikrazen. Refl.-tiês,

1) sich wärmen, sich erhitzen (z. B. am warmen Ofen, in der Badstube, in der Sonne)
Frauenb.;

2) "baduoties" Zvirgzdine. Zu vīst.

Avots: ME IV, 673, 674

I vietêt: mit ìe ² Fehteln; gaļu v. Bērzpils. Refl. -tiês,

1): pirtī v. "sutināties, sviedrēties" Fehteln (mit ìe ² ), Kaugershof. ‡ Subst. vietêtājs, wer welken macht:
ābuoliņa vietē̦tāja (von der Sonne) BW. 28591.

Avots: EH II, 798

II vietêt, eine Stetle geben, an seinen Ort stellen L., St., Hasenpot n. U., unterbringen (mit ie ² ) Gr.-Buschh.: kur šuo gultu lai vietēju? Gr.-Buschh.

Avots: ME IV, 674

III vietêt,

1) prügeln
Kurl. n. U., (mit ìe ) C.,(mit iẽ ) Nikrazen;

2) unmässig trinken
LA., Ruj. n. U. Zu outainis: zur Bed. 2 vgl. vicât 1 und 8.

Avots: ME IV, 674

III vietêt,

1): mit iẽ Burtn., C., Jürg., Karls., Monzberg, N.-Peb., Wolmarshof.

Avots: EH II, 798