ievietēt
[I ìeviẽtêt, Schläge verabfolgen: viņš tuo labi ievietēja (= iepēra) Drosth., Trik., Nigr.]
Avots: ME II, 90
Avots: ME II, 90
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vietēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vietēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)
ievietēt
ievietēt
[III ìeviẽtêt, (in heisser Asche) bähen: pirms liekšanas kuoks krietni jāievetē sprukstīs Nigr.]
Avots: ME II, 90
Avots: ME II, 90
izvietēt
[izviẽtêt, durchprügeln: izv. uotram muguru C.]
1) ausbähen:
rīkstes izvietēja karustuos pe̦lnus, lai var sagrìezt Nigr. karstā tvaikā vai ūdenī izvietēt peŗamuo sluotu PS., Bauske;
2) auswelken lassen. Refl.
- tiês, sich ausbähen: lai sluota karstajā garā izvietējas Bauske.]
Avots: ME I, 831
1) ausbähen:
rīkstes izvietēja karustuos pe̦lnus, lai var sagrìezt Nigr. karstā tvaikā vai ūdenī izvietēt peŗamuo sluotu PS., Bauske;
2) auswelken lassen. Refl.
- tiês, sich ausbähen: lai sluota karstajā garā izvietējas Bauske.]
Avots: ME I, 831
kvietēt
kvietēt
kvietēt
kvietēt
nokvietēt
[nùokvietêt Smilt., (die Hülsen von der Gerste) entfernen: laidīsim vēl reiz cauri mašīnai, lai nuokvietē akuotus.]
Avots: ME II, 805
Avots: ME II, 805
novietēt
nùovietêt, intr., für nùovīst, verwelken: kâ upei nuotecēt, kâ zâlei nuovietēt (aus Ruj.) BW. 8432, 2.
Avots: ME II, 889
Avots: ME II, 889
novietēt
pievietēt
I pìeviẽtêt, ein grösseres Quantum welken lassen, trocknen (tr.): p. daudz tabakas C.
Avots: ME III, 312
Avots: ME III, 312
pievietēt
II pìeviẽtêt, festschlagen, zuschlagen, schlagend fest, hart machen: p. kluonu Arrasch.
Avots: ME III, 312
Avots: ME III, 312
savietēt
savietêt,
1): = sasàutêt (mit iẽ) Frauenb., Nikrazen. ‡ Refl. -tiês Nikrazen, ausbähen (intr.):
vai kuoks jau nebūs saviẽtējies?
Avots: EH XVI, 467
1): = sasàutêt (mit iẽ) Frauenb., Nikrazen. ‡ Refl. -tiês Nikrazen, ausbähen (intr.):
vai kuoks jau nebūs saviẽtējies?
Avots: EH XVI, 467
savietēt
savietêt, tr.,
1) ganz trocken machen, austrocknen machen, lassen:
pe̦lnuos un sprukstīs savietē̦tās lazdu šķe̦tras plīsa... viegli un taisni Janš. Dzimtene IV, 103;
2) eine gewisse Zeit hindurch trocknen:
trīs gadiņi savietēju (Var.: kallināju) uoša vāli aizkrāsnē BW. 23418, 5 var.
Avots: ME III, 791
1) ganz trocken machen, austrocknen machen, lassen:
pe̦lnuos un sprukstīs savietē̦tās lazdu šķe̦tras plīsa... viegli un taisni Janš. Dzimtene IV, 103;
2) eine gewisse Zeit hindurch trocknen:
trīs gadiņi savietēju (Var.: kallināju) uoša vāli aizkrāsnē BW. 23418, 5 var.
Avots: ME III, 791
uzvietēt
vietēt
I vietêt: mit ìe 2 Fehteln; gaļu v. Bērzpils. Refl. -tiês,
1): pirtī v. "sutināties, sviedrēties" Fehteln (mit ìe 2 ), Kaugershof. ‡ Subst. vietêtājs, wer welken macht:
ābuoliņa vietē̦tāja (von der Sonne) BW. 28591.
Avots: EH II, 798
1): pirtī v. "sutināties, sviedrēties" Fehteln (mit ìe 2 ), Kaugershof. ‡ Subst. vietêtājs, wer welken macht:
ābuoliņa vietē̦tāja (von der Sonne) BW. 28591.
Avots: EH II, 798
vietēt
I vietêt, -ẽju, welken lassen, (langsam) trocknen (tr.) U., (mit iẽ ) Bauske, C., PS., Sermus, Trik., Wolmarshof, (mit ìe 2 ) Erlaa, Golg., Kr., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; (im Feuer, in heissem Wasser od. heisser Asche) erhitzen (um biegsam zu machen) Frauenb., Nikrazen (mit iẽ): saule... spīdēja. nuopļautās spailes vietē̦dama un žāvē̦dama Janš. Bandavā II, 71, vietējat ābuliņu! BW. 28630. gar zemīti saule te̦k baltābuolu vietē̦dama 28687. pin, bitīte, smilgu krē̦slu saulītzs vietē̦dama! 30385, 3 var. cērtiet, brāļi, uoša kārtis, vietējiet (Var.: vītējiet) saulītē! 32305 var. trīs pagales apses malkas uz ārdiem vietējamas (Var.: sutināmas) 25961 var. zari nuolīkuši dzīpariņus vietējuot (Var.: kaltējuot, žāvējuot) 7121 var. gaļu vasarai ceplī vietē Mērdzine, Zvirgzdine. iesalu liku ceplī vietēt ebenda. nav kur drēbju vietēt ebenda. dūmuos žāvē̦tas (vietē̦tas) de̦sas Kat. kalend. 1901, S. 120. vietē pirtes sluotiņu Plūd. Llv. lI, 364. slieces, lùokus vietē, kad liec Nikrazen. Refl.-tiês,
1) sich wärmen, sich erhitzen (z. B. am warmen Ofen, in der Badstube, in der Sonne)
Frauenb.;
2) "baduoties" Zvirgzdine. Zu vīst.
Avots: ME IV, 673, 674
1) sich wärmen, sich erhitzen (z. B. am warmen Ofen, in der Badstube, in der Sonne)
Frauenb.;
2) "baduoties" Zvirgzdine. Zu vīst.
Avots: ME IV, 673, 674
vietēt
II vietêt, eine Stetle geben, an seinen Ort stellen L., St., Hasenpot n. U., unterbringen (mit ie 2 ) Gr.-Buschh.: kur šuo gultu lai vietēju? Gr.-Buschh.
Avots: ME IV, 674
Avots: ME IV, 674
vietēt
vietēt
III vietêt,
1) prügeln
Kurl. n. U., (mit ìe ) C.,(mit iẽ ) Nikrazen;
2) unmässig trinken
LA., Ruj. n. U. Zu outainis: zur Bed. 2 vgl. vicât 1 und 8.
Avots: ME IV, 674
1) prügeln
Kurl. n. U., (mit ìe ) C.,(mit iẽ ) Nikrazen;
2) unmässig trinken
LA., Ruj. n. U. Zu outainis: zur Bed. 2 vgl. vicât 1 und 8.
Avots: ME IV, 674
Šķirkļa skaidrojumā (2)
savītēt
savĩtêt Koddiack, savìtêt 2 Gr. - Buschhof, Mar.,
1) = savietēt; welken lassen Neugut, (mit ĩ) Nötk., Jürg., Kl. - Dselden; "ļaut apvīst, bet neizkaltēt gluži sausu" Sessw., Selsau, Schwanb., Druw., Golg., Laud., Aahof, Lös., N. - Peb. u. a.: s. zâles;
2) = sasautêt Fehsen, Vank., Sessw., (mit ĩ) Serben: savītēju vīksnes kūzu BW. 23213, 1. Refl. -tiês, sich abbähen: sestdien būs pirts, tad varēs savītēties N. - Peb.
Avots: ME III, 790
1) = savietēt; welken lassen Neugut, (mit ĩ) Nötk., Jürg., Kl. - Dselden; "ļaut apvīst, bet neizkaltēt gluži sausu" Sessw., Selsau, Schwanb., Druw., Golg., Laud., Aahof, Lös., N. - Peb. u. a.: s. zâles;
2) = sasautêt Fehsen, Vank., Sessw., (mit ĩ) Serben: savītēju vīksnes kūzu BW. 23213, 1. Refl. -tiês, sich abbähen: sestdien būs pirts, tad varēs savītēties N. - Peb.
Avots: ME III, 790