I vietêt,
-ẽju, welken lassen, (langsam) trocknen (tr.) U., (mit
iẽ ) Bauske, C., PS., Sermus, Trik., Wolmarshof, (mit
ìe 2 ) Erlaa, Golg., Kr., Pilda, Warkl., Zvirgzdine; (im Feuer, in heissem Wasser od. heisser Asche) erhitzen (um biegsam zu machen) Frauenb., Nikrazen (mit
iẽ): saule... spīdēja. nuopļautās spailes vietē̦dama un žāvē̦dama Janš. Bandavā II, 71,
vietējat ābuliņu! BW. 28630.
gar zemīti saule te̦k baltābuolu vietē̦dama 28687.
pin, bitīte, smilgu krē̦slu saulītzs vietē̦dama! 30385, 3 var.
cērtiet, brāļi, uoša kārtis, vietējiet (Var.:
vītējiet) saulītē! 32305 var.
trīs pagales apses malkas uz ārdiem vietējamas (Var.:
sutināmas) 25961 var.
zari nuolīkuši dzīpariņus vietējuot (Var.:
kaltējuot, žāvējuot) 7121 var.
gaļu vasarai ceplī vietē Mērdzine, Zvirgzdine.
iesalu liku ceplī vietēt ebenda.
nav kur drēbju vietēt ebenda.
dūmuos žāvē̦tas (vietē̦tas) de̦sas Kat. kalend. 1901, S. 120.
vietē pirtes sluotiņu Plūd. Llv. lI, 364.
slieces, lùokus vietē, kad liec Nikrazen.
Refl.-tiês,1) sich wärmen, sich erhitzen (z. B. am warmen Ofen, in der Badstube, in der Sonne) Frauenb.;
2) "baduoties" Zvirgzdine.
Zu vīst.Avots: ME IV,
673,
674