I vilnît, -u od. -ĩju, -ĩju,

1) wogen
(mit il̂ ) C.,Golg., Saikava, Serben, Vīt.: viļņi vilnī Vīt. e̦ze̦rs sāk vilnīt Serben. p`avas upīte, kas mīkstā zâlē vilna U. b. 85, 80. labība vējā vilnī Drosth. (hier und anderswo neben ūdens viļņuo!, Golg., N.-Peb., (mit il̂ ² ) Grünwald. viņš skrēja, ka mati vien vilnīja Golg. zirgam (skrienuot) krēpes vilnī N.-Peb.;

2) wellenförmige Bewegungen machen, wedeln:
kuo te vilnī ar asti?

3) flammen
Wid.;

4) sich schnell und leicht vorwärtsbewegen (z. B. vom Feuer od. vom Brennen trocknen Reisigs; auch von schnellem Lau fen od. Fahren gesagt)
Sessw.; laufen Bers., (mit il̂ ) Kl., (mit ìl ) Trik.: bē̦rns vilnīja ("= skrēja, ka mati vien cilājās") Trik.;

5) stolz einhergehen, stolzieren
(mit il̂ ) Ronneb., Smilt.

Avots: ME IV, 595

I vilnît,

1): mit il̂ Lasd. u. a. n. FBR. IX, 148 (prs. vilnīju), mit ìl AP.; kad sniegs pavasarī kūst, tad reizām te tâ vilnī ² ; liekas, ka e̦zars ir Orellen. rudzu lauks vilnī Linden in Livl. ābuoliņš ... vilnīja tumši zaļgans Vanagu ligzda 56. labība vilnī, arī uguns liesma Kosenhof;

2): (suns) luncinādams asti un vilnīdams pie Annas kājām Anna Dzilna 12. gaŗā bārda vilnīja jau pa vidiem balta Ciema spīg. 6. pāŗi ... griezās un vilnīja Azand. 41. brīžiem ieskanējās ... smiekli, pa vidiem vilnījuot vieglai, dzieduošai teicējas balsij Anna Dzilna 186. uz ... nuoras ... lē̦kāja luopi; gans vilnīja pa vidu ar rīksti un ... suni Daugava 1939, S. 638;

4): klupām ... zirgiem mugurā un vilnījām pruojām Burtnieks 1936, S. 88.

Avots: EH II, 784

II vil̂nît N: Peb., -u od. -ĩju, -ĩju, viel und gierig essen: viņš vilnīt vilna maizi N.-Peb. kuo gan tas šuodien var vilnīt iekšā! ebenda. luopi (mīkstā zâlē) vil̂nīt ² vilnī Allendorf. Wohl auf vilnît III beruhend.

Avots: ME IV, 595

II vil̂nît: mit ìl AP.

Avots: EH II, 784

III vìlnît AP., (mit ìl ² ) KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava, Vīt., (mit il̂ ) Kalzenau, -ĩju, reissen, raufen, zausen: suns vilnī aitu Altenwoga, Lubn., Meiran. suns vilnīja kaķi AP. suņi kaudamies vilnīja viens uotru Vīt. skuoluotājs vilnīja palaidni aiz matiem ders. Refl. -tiês, sich, einander reissen, raufen, zausen (mit ìl ² ) Ogershof: tur divi suņi vilnījās Ogershof. Wohl zu vilnât (und kaum zu lat. vellere "raufen").

Avots: ME IV, 595

‡ IV vìlnît AP. "schlagen".

Avots: EH II, 784