I vē̦rtuve,

1) das Aufgereihte
(Perlen und dergl.) Infl. n. U.;

2) "vieta, kur ver" (?) Nötk. (mit ẽ̦r ), Wessen.

Avots: ME IV, 568

I vē̦rtuve, ‡

3) "?": viņš saņēma ruokā luoga vē̦rtuvi, uzspieda uz tās pieri T. Manna Budenbroki 430.

Avots: EH II, 779