I vēža, ein Umlegetuch: apvēz man tuo vēžu ap ple̦ciem ! kur nu vējainā laikā bez vēžas! Alksnis-Zundulis. Vielleicht aus *vẽrža: vgl. li. veržė´ti "umgewickelt sein" (unter vẽzt).

Avots: ME IV, 574

II vēža, Plur. vēžas Ruhental, (mit ẽ ) Sessau, das eingefahrene Geleise, die Räderspuren auf dem Wege (mit ẽ ) Sessau: nelaid vēžās, brauc ap že̦bu! Sessau. Zu vēzes.

Avots: ME IV, 574, 575

II vēža: ceļš ... asi izduobtām vēžām Aus einer Zeitung v. J. 1943.

Avots: EH II, 780

‡ III vèža ² PV. "tas, kas vēzējas 1".

Avots: EH II, 780