Paplašinātā meklēšana

‡ àbaks ² Lubn., Meiran, "=zàbaks 2".

Avots: EH I, 191

adîklis, dial. [in Meiran und Serbigal] adeklis (li. ãdyklys, Strickzeug BF.; adỳklis Jużk. oder adìklis "hölzerne Nadel"), Strickzeug; Gestricktes: veltījuot izdalīja ap 100 adekļu (cimdu, zeķu) BW. III, 1, 45.

Avots: ME I, 11

aile, aila [in Meiran àila ^2], auch wohl aiļa MWM. VI, 389 (li. eilė die Reihe, Schicht, ailà J., ailià: iet),

1) die Reihe:
viņas puses uozuoliņi ailiņām saauguši (Var.: rindiņām) BW. 2803. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām ailiņām (Var.: ailītēm) 28128. divi ailas skuju klāju 24640,4. dzērves laižas ailē (Schwnb.). vispirms nuoliek vienu ailu (die Reihe) salmu Konv. ^1.

2) Der Gang
(cf. iela, die Strasse): uz apakšzemes pili varēja tikai pa apakšzemes ailu aiztikt LP. VII, 1326. zīlnieks palīdzēja tai pa aili pāri tikt LP. VII, 41. uguns liesma drusku augstāk tumšā ailā paceļas A. XIV, 213. [aile (Bersohn) = starpa starp salmu uzcirtumiem klājienā piedarbā].

3) aile od. iela, eine Reihe von 2 oder 3 in nicht grosser Entfernung an einander geschobenen Darrbalken
A. X, 1, 307 [nach Bugge PBrB. XXI, 422 hierzu auch norw. dial. eil "rinnenförmige Aushöhlung". Hierzu wohl auch ailis 4].

Kļūdu labojums:
die Reihe = die Reihe, die Schicht
ailu (die Reihe) salmu = ailu (die Schicht) salmu

Avots: ME I, 12, 13

aire: auch Kl., Saikava, Sessw.; Plur. àires ² Lubn., Meiran, Skaista, FBR. XI, 120 (aus Warkl.), die Schaukel.

Avots: EH I, 5

àizbars,

3) auch Alswig, Golg., Lubn. (hier n. BielU. Demin. aizbariņš ), Meiran, N. - Rosen, Ramkau: aizbaru putra auch Stom. rupu mālīt[i]... samalu, aizbariņa (Var.: putraimiņu) rupumā BW. 8178. iesalam, aizbaram tautu meita malējiņa 22496; 22497. de̦sa te̦k pa celiņu...; čigāns te̦k pakaļā, aizbariņus lasīdams 33407. de̦s[u] aizbaru (Var.: putraimiņus) sijājuot 19259.

Avots: EH I, 8

‡ aizburas, = àizbars 3, Gerstengrütze Lubn., Meiran.

Avots: EH I, 12

‡ I àizdunêt, dumpf tönend sich entfernen: pē̦rkuons aizdunēja aiz meža Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 25. Refl. -tiês, dumpf ertönen: kas tur aizdunējās?

Avots: EH I, 20

‡ II àizdunêt,

1) sich mit rauchigem Dunst anfüllen:
visa vakaru puse aizdunējuse Gr. - Buschh.;

2) "vom Stehen kaum merklich verderben
(intr.; vom Brot gesagt)": maize sāk jau a., jāē̦d kuopā Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 25.

Avots: EH I, 20

àizkar̂st, ‡

2) (auch reflexiv) sich erhitzen, zornig werden
Lubn., Meiran und Saikava n. Fil. mat. 25.

Avots: EH I, 29

‡ àizklaust,

1) zu hören bekommen:
a. kuo pa ausu galam Bauske, Golg.;

2) = àizklàusîtiês, anhören: tik daudz runā, ka nevar aizklaust vien Meiran;

3) erforschen, sich erkundigen:
gribēju aizklaust, vai puisis jau saderējies Saikava.

Avots: EH I, 31

‡ àizklèmst ² Meiran, schwerfällig hin-, weggehen.

Avots: EH I, 31

‡ àizkuoklêt "weggehen, -ziehen" Lubn., Meiran.

Avots: EH I, 34

‡ àizkuosât "sich absondernd hin-, weggehen" Lubn., Meiran: guovs aizkuosāja uz labību,

Avots: EH I, 34

‡ àizlabuôt, = àizlãpît, zuflickend ausbessern KatrE., Lubn., Meiran: a. jumtu.

Avots: EH I, 35

‡ àizlàmpât ² Kalz., Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 25, ungewandt, plump hin-, weggehen: nevar vien a.

Avots: EH I, 35

àizļinkât "àizlinkât" Kalz., Lubn., Meiran n. Fil. mat. 25.

Avots: EH I, 37

‡ àizmudêt, ein wenig verderben (intr., von Brot und Grützkorn) Kalz. und Meiran n. Fil. mat. 25; zu schimmeln anfangen Laud., Saikava, Sessw.: aizmudējusi putra. Refl. -tiês, einen schlechten Geschmack annehmen AP.: aizmudējies alus.

Avots: EH I, 40

àizriekt, zum erstenmal aufpflügen Meiran: a. riekumu.

Avots: EH I, 46

‡ àizšķaidît, zuspritzen, spritzend verdecken: uogas šķaidīdama, viņa man aizšķaidīja visas acis Meiran.

Avots: EH I, 55

‡ àizsmelˆdzêtiês Meiran, Schwanb., àizsmelˆgtiês Bers., Lis., Wolmarshof, für eine kurze Zeit zu schmerzen anfangen Bauske, Frauenb. (àizsmelgties): man zuobs aizsmeldzās.

Avots: EH I, 49, 50

‡ àizvā,rtît,

1) hin-, wegwälzen:
bē̦rni aizvārtījuši drēbes pruojām Meiran;

2) zirgs aizvārtījts duobi, das Pferd hat sich wälzend das Beet eingedrückt.
Refl. -tiês, sich hin-, wegwälzen : a. līdz kādai vietai.

Avots: EH I, 62

‡ âkstuôņa Kalz., Meiran u, a., jem., der etwas geckenhaft (ungehörig) tut Domopol (âkstuonńe̦), N.-Peb., Selsau, (mit â ² ) Schibbenhof.

Avots: EH I, 193

‡ apgraûšļât KatrE., Meiran, Sessw., (mit aû ² ) AP., (wiederholt) benagen: a. siles. apgraušļāti riekstu kuoduoli.

Avots: EH I, 83

apkast, ‡ Refl. -tiês: a. ar sienu Dunika, Kal., Meiran, OB., Rutzau, = apkasîtiês 1.

Avots: EH I, 90

‡ apklèmst ² Meiran, Warkh., = ‡ apklèmpt ² .

Avots: EH I, 92

‡ apkraustelêt Meiran, = ‡ apkraũstît.

Avots: EH I, 93

‡ apkũlât,

1) = apkūlâtiês: zâle apkūlājusi Meiran. pļāviņa apkūlājusi Jürg.;

2) zirgs apkūlājis Jürg., das Pferd ist (st)ruppig geworden.

Avots: EH I, 95

aplēpêt [zu li. aplė˜pti] oder [um Wolmar] apļêpêt resp. [um Mitau] aplẽpêt, sich (mit Schnee, Schmutz) bedecken, kleben, an etw. zäh haften Spr.: bē̦rnam pa dubļiem bradājuot kājas aplēpējušas J. Kaln. [In Meiran: apļepis "schmutzig geworden" ] und in Doblen, Dondangen und Schwaneburg: apļepējis, dass.

Avots: ME I, 101

‡ apùoksterêt ² Lubn., Meiran, = ‡ apuõkšķerêt: a. (izmeklēt) visas malas.

Avots: EH I, 124

‡ aprumulât Meiran, aprumulêt Bers., Jürg.. Pd., Saikava, = aprumelêt.

Avots: EH I, 110

‡ apsausinât, = apsusinât: vējš apsausina ceļu Meiran, Salis.

Avots: EH I, 111

‡ apšķerbinât(iês) Meiran, = apšķebinât(iês).

Avots: EH I, 119

‡ apšķerbinât(iês) Meiran, = apšķebinât(iês).

Avots: EH I, 119

‡ aptrañkât,

1) = ‡ aptramdît 1: a. zirgu ap tīrumu Cibla;

2) = nùorul˜lêt: a. tīrumu Lubn.,

3) begatten
Lubn., Meiran, Saikava: ave̦ns aptrankājis visas aitas.

Avots: EH I, 122

aptrust: vistas aptrust (verlieren ihre Federn) Meiran.

Avots: EH I, 122

‡ apvẽtît

1) (das ganze Quantum) windigend reinigen
(perfektiv) Meiran: a. visus miežus;

2) oberflächlich windigen
C.: mieži tikai apvētīti;

3) windigend verdecken
Dunika: a. maisu ar pe̦lūm.

Avots: EH I, 126

‡ I apvilˆstît Lubn., Meiran, = apviļât 2: a. zivi miltuos.

Avots: EH I, 126

‡ I I apvirinât Meiran, Trik., = ‡ apvirât.

Avots: EH I, 126

atbadît, ‡

2) losstossen:
kad aitai atbadīta vai atsista niere, tad aita griežas riņķī Siuxt; ‡

3) = sabadît: lielākais mazākajam vucineņam sānus atbada Warkl. pa rudzaiti (nuopļautu pļavu, akmiņiem) staigājuot, cieši atbada kājas Oknist. ‡ Refl. -tiês,

1) stochernd, stechend, stossend stumpf werden
Schnehpeln, Stenden, Wandsen: īle̦ns atbadījies;

2) auf etwas stossen
(intr., perfektiv): laiva atbadījās pret laipu Salis;

3) sich zerstossen, zerstechen:
kājas atbadījušās Oknist;

4) "gan jau tie vērši atbadīsies" (eine Redensart)
Bērzgale, Kalz., Lubn., Meiran, Saikava, der Gegner wird sich schon rächen;

5) bis zum eigenen Überdruss stossen, stochern, stechen:
badīja, badīja, atbadījās Kaltenbr.

Avots: EH I, 134

‡ atcilât,

1) = ‡ atce̦lât 2 C.;

2) von neuem aufrichten (in die Höhe heben)
Bērzgale: kad kartupeļus ataŗ, tiem drusku uzgāžas zemes, tâ ka pēc tam tie ir jāatcilā;

3) herübersetzen (mit einem Boot)
Meiran: a. ceļiniekus ar laivu šai krastā;

4) (das zu trocknende Heu) umwenden
(apmest) Bauske, Cibla, Kaltenbr., Meiran, Oknist: a. sìenu. Refl. -tiês,

1) zur Genüge heben:
maisus atcilājies;

2) herübersiedeln
Bauske, Sessw.;

3) sich wiederholt emporstreckend herkommen
Kaltenbr., Lubn., Oknist;

4) maizes klaips atcilājies Jürg., die Brotkruste hat sich von der Krume gelöst.

Avots: EH I, 137

‡ atdĩdît,

1) gewaltsam herführen:
a. kumeļu nuo ganiem uz māju Jürg., Laud., Meiran;

2) tollend herschaffen
AP. u. a.: kas tuos krē̦slus šurp atdīdījis? Refl. -tiês, bis zum eigenen Überdruss, zur Genüge tollen: bē̦rni jau atdīdījušies.

Avots: EH I, 139

‡ atdipêt, schallend ankommen (hergeraten) Meiran.

Avots: EH I, 139

‡ atdipinât Meiran, atdipît Dunika, Kal., her-, zurücktrippeln: zē̦ns atdipīja (ātriem, sīkiem suolīšiem) atpakaļ mājās.

Avots: EH I, 139

‡ atdzanât Cibla, Meiran, wiederholt wegtreiben, -scheuchen: a. mušas.

Avots: EH I, 140

‡ atgāds Kalz., Lubn., Meiran, (gutes?) Gedächtnis: viņam nav atgāda.

Avots: EH I, 142

‡ atgliêbt

Lubn., Meiran "atrunāt": tu jau mani neatgliebsi.

Avots: EH I, 142

atkaru (s. unter atkara) Kalz., Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 25, Heidenfeld, Ramkau u. a., Adv.,

1) in stumpfem Winkel befestigt:
izkapts ir a., kad viņas gals stāv par daudz tālu nuo kāta un izkapts labi nekuož zâli Fil. mat. 25; ‡

2) ar atkaru ("?") kauliem tur nevar strādāt Janš. Dzimtene V, 389 (ähnlich Mežv. ļ. II, 342). tas jā dara ne˙vis lē̦ni kâ ar atkaru kauliem, Līgava ll, 29.

Avots: EH I, 146

‡ atnìrt ² Lubn., Meiran, Saikava, unter dem Wasser herschwimmen: pīles atnira nuo viņa krasta.

Avots: EH I, 157

‡ atrèkt(iês) ² Kalz., Lubn., Meiran, = atklìegt(iês): kruodznieks ... atrēca atkal bļauri Janš. Dzimtene IV, 69.

Avots: EH I, 162

‡ atrèkt(iês) ² Kalz., Lubn., Meiran, = atklìegt(iês): kruodznieks ... atrēca atkal bļauri Janš. Dzimtene IV, 69.

Avots: EH I, 162

‡ azbaras Lubn., Meiran, = àizbars 3.

Avots: EH I, 191

‡ baîdelîgs Lubn., Meiran, furchtsam, scheu: b. zirgs.

Avots: EH I, 198

I bàlss: balss, -a auch Evang. 1753, S. 48, (mit àl) N.-Peb., (mit àl ² ) Baltinow n. FBR. XI, 132, Pilda n. FBR. XIIl, 51, Aahof, Auleja, Laitzen, Lubn., Meiran, N.-Rosen, Oknist, Prl., Schwanb., Warkl., (mit alˆ ² ) Puhren n. FBR. XIV, 48, Schrunden n. FBR. XIII, 103, Dunika, Grob., Kal., OB., Schnehpeln, Schrunden, Siuxt, bàlss, -s auch AP., Jürg., Kegeln, Ramkau, Smilten, Trik., Wenden, (mit àl ² ) Erlaa, Kalz., Saikava, Sessw., (mit alˆ ² ) Bauske, Lemsal, Sali,, Stenden, Strasden, Demin. balstiņš auch Linden, balsiņa auch Saikava, balsīte auch Saikava,

1): ar balsu smieties, laut lachen
BielU.; ‡

5) die Melodie:
es tai dziesmai balsa nezinu Warkl. uz kaida balsa (nach welcher Melodie) tu dziedāsi? ebenda. visaidi balsi: pavasaŗa, lapu, sìena, rudzu, rudiņa (d. h. die Früh lingslieder haben ihre besondere Melodie, die Heumahdlieder die ihrige usw.) Auleja. dziedi, man[a] māsiņa! tautas luoka kumeliņu pēc tavām balsiņām (Var.: balstiņām, dziesmiņām) BW. 323.

Avots: EH I, 201

bā`rda: auch Arrasch, Kegeln, N.Peb., Ramkau, Serbigal, Trik., (mit ā`r ² ) Alswig, Erlaa, Kalz., KL, Laitzen, Lubn., Meiran, N.-Rosen, Pilda, Saikava, Schwanb., Sessw., Warkl., (mit âr ² ) Iw., Lemburg, Orellen, Pernigel, Salis, Strasden,

1): uoša b., kļava b., tas paņēma man māsiņu BW. 18209, 2;

2): ‡

e) buka b., eine dem Schachtelhalm ähnliche Sumpfpflanze
Diet.; ‡

f) izkapts b., das breitere Ende der Sense
Grob.: nepļauj ar tuo spici vien! grūd iekšā, lai tā bārda griêž! Über bārdas tiesa eine unsichere Annahme (aus d. Bath) bei Zēvers IMM. 1928 II, 302 f.

Avots: EH I, 209

bar̂gs: auch Erlaa, Kaltenbr., Kl., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Ramkau, Saikava, Serben, Sessw., Sonnaxt, Trik., Warkl., (mit ar̂ ² ) Orellen, bā`rgs auch AP., Arrasch, Jürg., N.-Peb., (mit âr <sup>2</sup> ) Dunika, Lemburg, Lieven-Bersen, Pan-kelhof, Salis, Salisb., (mit ā`r ² ) Aahof n. FBR. IV, 43, Pilda n. FBR. Xlll, 39, Zvirgzdine,

1): bargs negaiss Friedrichshof. barga vē̦tra ebenda. sausie debeši ir bargi Orellen. bargs gads ļaudīm Zvirgzdine;

2) (grossartig):
kaimiņam šuogad bargas auzas Lenzenhof (hier angeblich neben bârgs ² "streng"). bārgi zirgi Grob. bārgs vaiņags ebenda. senāk cilvē̦ki nebij tik bārgi (lebten nicht so grossartig) ebenda. kuokālis - cik viņš lr bārgs! cik viņam nav tuo sē̦klu! ebenda. tāds bargs aizjūgs, ka saulē kvitēt kvit Janš. Bandavā II, 28. pataisīt dārgu un bargu gē̦rbu 381.

Avots: EH I, 205

bāšķis, ‡

3) bâškis Kalz., Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 26, ein aufdringlicher Mensch: tāds kâ b., kuo nu bāzies vienmē̦r virsuo!

Avots: EH I, 210

be̦dns Lubn., Meiran, = biedns ² : be̦dnas smilktis, be̦dni kauli. Beruht auf r. бѣдный "arm"; zur Bed. vgl. li. grýnas "arm; bloss; lauter".

Avots: EH I, 211

bḕ̦rnuks: auch Borchow n. FBR. XIII, 27, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Wessen n. FBR. XIII, 88, Bērzgale, Kalz., Meiran, Saikava, Warkl.

Avots: EH I, 216

bibe Meiran, = biba 2.

Avots: EH I, 217

bidît: auch Lemburg (viņš man bida [= baksta] sānuos), Meiran, Riga: leicht anstossend ein Pferd antreiben Golg.; "skubināt, musināt" Golg.

Avots: EH I, 218

‡ III bìete ² Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 26, Unglück, Malheur, Unannehmlichkeit: nu tu esi tādā bietē, - nezinu, kā tiksi ārā! Aus d. Bete (Strafsatz im Spiel), frz. bête.

Avots: EH I, 224

‡ I bigucis, Kartoffelbrei Meiran.

Avots: EH I, 218

bļausts, ‡

2) der Schreihals
(mit aû ) Kalz., Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 26, PV.

Avots: EH I, 233

‡ blazierêt Meiran, sich herumtreiben.

Avots: EH I, 226

‡ bleksterêt Meiran, PV., = ‡ blekstêt. Refl. -tiês PV., dass.

Avots: EH I, 228

‡ bleksteris, wer faulenzt, bei der Arbeit nachlässig ist Meiran, PV.

Avots: EH I, 228

‡ blekstêt Meiran, faulenzen, etw. nachlässig tun.

Avots: EH I, 228

‡ bli˙dīc! Interjektion: b˙! šāviens gāja vaļā Katz., Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 26.

Avots: EH I, 229

I blùzga ² ,

3): svētkuos ir nedzē̦rājs bij kâ b. pieblūzgājis Saikava; ‡

4) wer besudelte Kleider anhat
Meiran, Selsau.

Avots: EH I, 232

‡ III bùole ² Lubn., Meiran "ein stumpfes Messer".

Avots: EH I, 258

bràuktuve (unter braukts): auch Trik., (mit àu ² ) Meiran, (mit aũ ) Dunika, (mit aû ² ) Grob., NB., OB., bràuktive ² Borchow n. FBR. XIII, 26.

Avots: EH I, 238

bràzakls ² (mit hochle. a aus e̦?) Lubn., Meiran, Saikava "?": iet kâ b. (von jem., der beim Gehen überall anstösst, sich reibt).

Avots: EH I, 239

‡ bri˙dīc! Kalz., Lubn, und Meiran n. Fil. mat. 26, = bri˙dāc.

Avots: EH I, 241

briêdene,

1): (ein Pilz)
auch AP., Lubn. (in Lubn. auch pùrslas ² genannt), Meiran, Saikava, (mit iê ² ) Sassm.;

2): auch Saikava. Zur Bed. 1 erinnert M. Niedermann (brieflich) an d. Hirschling.

Avots: EH I, 243

brĩnêtiês (unter brĩnêt, brĩnîtiês): auch AP., Kaugurciems, Siuxt, Weinsch., (mit ì ² ) Kalz., Linden, Meiran, Memelshof, Oknist, Saikava.

Avots: EH I, 242

‡ bubins Lubn., Meiran, = biêdêklis: bē̦rnus baida ar bubinu.

Avots: EH I, 248

‡ *II bujāni, in der Verbind. bujānuos būt, aiziet, fort sein, gehen (als Antwort auf eine unerwünschte Frage nach dem Verbleiben von jem. oder etwas) Kalz, und Meiran n. Fil. mat. 26: nu ir bujānuos! nun ist er fort.

Avots: EH I, 249

‡ III buka,

1) der Kutschbock
Wolm. u. a.;

2) "stellēm paaugstinājums ar caurumu vidū, kuŗā ieliek krūšu buomi" AP. (vgl. buķi);

3) der dicke Kopf an der Schneidebank, der das zu schneidende Hulz andrückt, festhält
Livl. n. BielU.;

4) Demin. bukiņa, buciņa, ein Sessel ohne Lehne
Meiran. Aus d. Bock.

Avots: EH I, 249

‡ II bukuris Lubn., Meiran, = kùlenis 1: apmest bukuri.

Avots: EH I, 250

‡ bukuruôt Kalz., bukurât Meiran, = kùleņuôt: ganībās ... sairnnieks ieraudzījis aitu barā bukuruojam neparastu aunu sveša vīrieša izskatā Brīvā Zeme.

Avots: EH I, 250

buñdulis,

1): auch Iw., Liewen-Bersen;

4): zusammengewickelte Lappen
Meiran; ein in Lappen eingewickeltes kleines Kind Lubn.; ‡

9) = bum̃bulis 9: bij man vīra bundulīt[i]s (Var.: bumbuliņš) BW. 9397, 11 var.

Avots: EH I, 253

bunduls (unter buñdulis),

1): (acc. s.) sviesta bunduliņu BW. 615; ‡

9) = krija 5 (mit ùn ² ) Saussen; ‡

10) ein metallener Knopf zum Spielen (wobei ein solcher
buñduls gegen ein Brett geschlagen wird) Libau; acis kâ bunduli BW. 20312; ‡

11) sviesta bùnduls ² Meiran, = bun`dulis 8; ‡

12) = bum̃bulis 9: bij man puiša bunduliņš (Var.: bumbuliņš) BW. 9397, 3 var.

Avots: EH I, 253

buñga,

1): bundziņas sitējiņš BW. 2686, 7. kur jūsu bundziņas, kur stabulītes? 24155, 2; ‡

9) svara b., Gewicht an der Wanduhr
(wo?); ‡

10) ein Waschbleuel
(mit uñ ) Orellen; ‡

11) sviêsta bùnga ² Kalz., Meiran, = bunduls ‡ 11; ‡

12) sē̦klu bundziņa, der Fruchtknoten.

Avots: EH I, 253

‡ burviene Meiran, Pas. V, 55, = bùrve.

Avots: EH I, 255

‡ burzât Warkl., (mit ur̂) Bērzgale, C., Meiran, (mit ur̂ ² ) Grünwald, = bur̂zît: burza (sajauc, pavirši dara) vien, ne strādā Pilda. Refl. -tiês,

1) = bur̂zîtiês ‡ 1 C., Saikava;

2) "возиться" Warkl.: kuo tu visu dienu pa kājām burzājies?

Avots: EH I, 255

buzda,

1): auch Meiran.

Avots: EH I, 256

I čaba,

1) a): auch A.-Autz, C., Frauenb., Jürg., Lemb., Memelshof, Sassm., Schnehpeln, Smilt.: sīļi miežus apē̦duši, čabas (Var.: čagas) vien atstājuši BW. 28062, 2 var. kas šuogad par labību: čabas vien izauga! Frauenb.;

b): auch AP., Orellen, Saikava, (čabas) Meiran; Filzstiefel
Wessen; genähte od. gestrickte Pantoffeln Oknist; Schaftstiefel mit genähter Sohle Salis: čabām bija gaiša āda, stilbi klāt; nāca nuo Krievzemes Seyershof. kurpju nevar iemaukt; jāstaigā ar čabām Oknist. pirtniece, kas ... drēbes čabiņām nedzirdami šļūkāja Veselis Dienas krusts 94;

c): čabiņa - auch PV.; čaba, comm., der Schwätzer (die -in)
Saikava.

Avots: EH I, 281

IV čaba, ein faules, ungeschicktes Weib (čabiņa) Frauenb.; comm., ein tappischer, ungeschlachter Mensch Saikava; ein Schimpfname (čaba) Meiran: kuo tu kâ č: maisies pa kājām!

Avots: EH I, 281

‡ čakstins Kalz., Lubn. u. Meiran n. Fil. mat. 26, Warkl., = čakstiņš; = čakste Oknist.

Avots: EH I, 283

‡ časa (> hochle. čosa) Meiran, Plur. časas, = časkas I, Hinterkorn: ni es būtu smalk[i] malusi, ni tik smalki sijājusi, zinājusi sanākuot tādu času ē̦dājiņus BW. 19211, 3 var.

Avots: EH I, 285

časkas,

1): auch Saikava, Salisb., Seyershof, (časki) Salis; ‡

2) Hülsen, Schalen (z. B. von Nüssen, Sonnenblumensamen), harte Abfälle überhaupt
Lems.; ‡

3) Fettgrieben
Warkl.; eine Speise ans gebratenen, fein gehackten Eingeweiden, Nieren, Leber u. s. w. Meiran.

Avots: EH I, 285

celˆmene: auch Ladenhof n. FBR. XI, 68,

1): ein Pilz AP., Linden, Lubn., Meiran, (mit elˆ ² ) Dond., Salis;

3): auch Siuxt (hier: zweierlei Pflanzen),
Sonnaxt (auch: celˆmeņu lapa): celmenes rudzu rugājuos bij nuo vienas vietas Siuxt. citi celmenes plūc, duod guovīm; e̦suot labs krēms ebenda.

Avots: EH I, 263

ce̦pure: loc. s. ce̦purā BW. 9912, 5 var. (aus Nerft), 12123 var. (aus Usmaiten), Demin. ce̦puriņa BW. 29799 var.; 33507, 2;

2) a): auch AP., Iw., Salis, Warkl., Demin. ce̦purīte Ramkau; ein Hümpel, der der zentralen Stange des Heuschobers aufgesetzt wird, um das Herabfliessen des Regenwassers zu verhüten
Orellen;

3): sarkanā ce̦purīte, digitalis purp.; ‡

4) = ce̦purbaļ˜ķis Ramkau; ‡

5) ce̦purīte, eine Art Pilz
Lubn., Meiran; ‡

6) vārnas c., ein Schimpfname
Warkl.

Avots: EH I, 266

‡ cìesis ² Borchow, Lubn. ("lolium temulentum"), Warkl., ein Unkraut im Flachsfelde; Plur. cìeši ² ein Unkraut Meiran; = ciesas Wessen.

Avots: EH I, 278

cik,

7): esi cik (=tik, so)
labs! Pas. VIII, 219 laus Lettg.; ähnlich X. 363); cik "soviel" (=tik) Lubn., Meiran, kas tev cik manta deve daudz? Pas. V, 371 (aus Welonen). cik daudz, soviel Zvirgzdine;

11) cik cik ... ne-, beinahe:
cik cik man neuzkrita virsū Frauenb.; ‡

12) ein wenig
(r. нѣсколько): atrada cik grūdeņu Pas. IV, 504 (aus Welonen); ein unbestimmtes Quantum Auleja: jauniķam naudas cik iesviež.

Avots: EH I, 269

‡ čirkstele Meiran, PV., = čērkstele II.

Avots: EH I, 291

‡ čizna Meiran, tanacetum vulgare.

Avots: EH I, 291

cũcene,

1): ein junges (weibliches) Schwein
- auch Siuxt, (mit ù ² ) Saikava; ein Mutterschwein AP., Salis, Sassm.: slaucamuo cūcenīti BW. 16490, 6 var.;

2): (ein Pilz)
auch AP., Dond., Salis, Sassm., (mit ù ² ) Linden, Lubn., Mahlup, Meiran, Saikava; baltā od. nuoras c., pe̦le̦kā c., Pilzarten Saussen;

3): auch Orellen, Salis; ‡

5) nuphar luteum Pussen (mit ũ); ‡

6) verächtl. Bezeichnung für ein unsauberes Weib
Strasden.

Avots: EH I, 280

čūška (unter čũska): auch (mit ù ² ) Baltinow n. FBR. XI, 131, Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 70, Laitzen n. FBR. VIII, 90, Stockm. n. FBR. VIII, 87, Wessen n. FBR. XIII, 87, Bērzgale, Heidenfeld, Kaltenbr., Liepna, Mahlup, Meiran, Oknist, Prl., Schwanb., Selsau, Seltingshof, Sonnaxt.

Avots: EH I, 299

‡ dèivelis ² , ein heftiger, hitziger Mensch od. ein solches Tier KatrE.: tā deiveļa vair nevar valdīt, d. - kur šim nu jāskrien! "kas deivelē" Kalz. und Meiran n. Fil. mat. 26: tāds kâ d˙!

Avots: EH I, 314

del˜verêt: unruhig sein Bartau; unvernünftig etwas tun (mit èl ² ) Meiran; "šaudīties, svārstīties" (mit èl ² ) Kalz.; wackeln, (sch)wanken (mit èl ² ) Warkl.: piedzēris delverē; wackelnd (wankend) gehen Bērzgale. Refl. -tiês: tollen, ausgelassen (ungezogen) sein (mit el˜ ) Grünw.

Avots: EH I, 315

‡ derbelêt, schnell und schlecht etwas tun (mit èr ² ) Kalz, und Meiran n. Fil. mat. 26; (auch reflexiv) "delverēt(iês); ātri šuo tuo ķerstīt" PV.

Avots: EH I, 316

I dēt, dēju (li. dė´ti, aksl. дѣти "legen" ), tr.,

1) dêt, legen (Eier):
vista dēj uolas;

2) duori dẽt, [dravu dēt Für.], einen Waldbienenstock anlegen, einen Baum zum Bienenstock herrichten, ihn aushöhlend und Fluglöcher darin ausbohrend. So auch
egli, priedi, uozuolu dẽt, eine Tanne, Fichte, Eiche zum Bienenstock herrichten: tautu meita skaidas lasa, man dējuot uozuoliņu BW. 11508. In dieser Bedeutung n. BW. 11479, 4 das Präs. deju st. dēju in Sinohlen, das Part. perf. pass. diets st. dē̦ts in AP. n. BW. 8851, Selsau, Erlaa, Nitau, Meiran BW. 11479. skrej, bitīte, sit spārniņus pie nedieta uozuoliņa 12333, 2. [Wenn deju und diets hier alt wären, sprächen sie für die Zusammenstellung von dēt 2, dẽjala und r. дѣль "Waldbienstock" mit ahd. zīdalweida "Waldbezirk, wo Bienenzucht getrieben wird", slav. dĕlъ "Teil", ai. dáyatē "zerteilt", dāti "teilt, gr. δαίς "Portion" u. a., s. Wood PBrB. XXIV, 533 und Gauthiot MSL. XVI, 275. Aber man hätte auch deju, dēju, diets etwa nach leju (giesse), lēju, liets bilden können, und dēt in duori dēt könnte urspr. die Bed. "machen" gehabt haben];

3) roden, aushauen [?]:
krustiem dē̦tu [gelegt?] (Var.: cirstu, līstu) bē̦rzu birzi sav māsiņu cauri ve̦stu BW. 13701, 1;

4) dẽt C., PS., ein Stück Eisen od. Stahl anlegen, anschweissen:
šie lemeši jau trešuo reizi dē̦ti. So besonders in der Zstz. mit uz-: uzdēt cirvi, lemešus;

5) dẽt Smilt., machen (Würste):
kausim circeņus, dēsim desiņas, kārsim (Jānīša) de̦guna galā, sagt man, um ein weinendes Kind zum Lachen zu bringen;

6) bē̦rnam pupu dēt [wohl durch dēt "saugen"
beeinflusst], dem Kinde die Brust geben St.;

7) wetten
Spr.;

[8) pūru dēt U., an der Aussteuer arbeiten
]. Refl. dẽtiês Wolm., Smilt., [Līn.], in Kurl. dêtiês,

1) sich lassen, sich bergen, Schutz, Ruhe finden:
kur lai es dējuos? kur lai dējamies, kad mums pat šīs te̦lpas jāatstāj Seib. aiz priekiem viņš nezina, kur dēties. nelabi gari ik nakti nuoblandās pa istabu, ka ne˙kur dēties LP. V, 207. ze̦ltmatim prāts vairs ne˙kur dēties VI, 460;

2) sich machen, geschehen:
kad man būtu kāds 1000 dāldeŗu par padē̦klu, tad dē̦tuos tâ, ka par 10 gadiem man būtu kāds pūrs ze̦lta ābuolu Stāsti kraukļu kr. 58;

3) herkommen:
tik daudz ūdens katru dienu izpumpē̦ts, kur tad lai viņš dejas [mit e!], vajaga vienreiz trūkt Siuxt. [Zu apr. acc. pl. senditans "gefaltete", ai. ádhām, arm. edi "ich setzte", gr. ϑήσω "ich werde setzen", la. fēcī "ich machte", got. gadēƥs "Tat", ahd. gitān "getan" u. a., vgl. Hübschmann Arm. Gr. 439, Walde Wrtb. ² 266 unter faciō, Boisacq Dict. 969 f., Berneker Wrtb. I, 193 u. a.]

Avots: ME I, 464, 465

draca, ‡

2) Schelte, Prügel
Meiran, Prl., Saikava: nu gan sieva viņam sadeva dracu (sabāra, sasita); ‡

3) "?": acīm duot dracu Lubn., die Augen überanstrengen.

Avots: EH I, 328, 329

[draistîgs Meiran, = draisks].

Avots: ME I, 489

drepelis [Morizberg], ein unruhiger Mensch, ein Hitzkopf Lasd., Druw. n. A. XI, 761, Etn. IV, 49; ["kas dauzās" Lubn.; "ein Raufbold" Mitau, Kokn.; "aušīgs, nenuoteiktas dabas cilvē̦ks" Laud.; "ja kāds kuo strauji un nepareizi izdara, saka: ak tu, drepel[i]s tāds!" Meiran].

Avots: ME I, 497

drùoss: auch AP., Jürg., N.-Peb., Ramkau, Weissensee, (mit ùo ² ) Adsel, Borchow, Erlaa, Gr.-Buschh., Jummardehn, Kallenbr., Linden (in Kurl.), Lös., Lubn., Mahlup, Meiran, Memelshof, N.- Rosen, Prl., Saikava, Sessw., Sonnaxt.

Avots: EH I, 338

drudzene: gentiana amarella Meiran.

Avots: EH I, 335

dublis,

1): pilns kâ d. Pas. VI, 280; ‡

2) Singularform zu dubļi, Kot, Schlamm
Grenzhof n. FBR. XII, 24, Bē̦rzgale, C., Erlaa, Meiran, Prl., Saikava, Schwanb., Trik.: viņam nav uzšļakstējis ne˙viens d. uz ceļa nav ne˙viena dubļa Lubn. tis d. (diejenige kotige Stelle, Kotpfütze), kas pie kūts, sasalis ragā Saikava.

Avots: EH I, 338

[dūcîtiês,

1) "?": trīs nuokāpa, trīs uzkāpa, trīs virsū dūcījās BW. 34778, 1 var.;

2) "mīcīties, mīņāties, tūļāties" Schujen; dûcîtiês"kratīties" Bers.; "spaidīties, grūstīties" Meiran; "mīņāties pa dubļiem vai māliem, kur grūti kājas ārā dabūt; arī maizi mīcuot vai caur ļaužu pūli spiežuoties jādûcās" Schujen, Daiben; viens pa purvu iet dūcīdamies, dūkās Mar., Oppek.; nuo prieka dūkās, hüpft
Odsen.]

Avots: ME I, 523

dũguôt [Schujen, Daiben, (eine Melodie) summen; kollern]: kâ zilai dūjai dūguojuot Duomas III, 472; [dùguôt ² Meiran "rūkt kâ vabule". viņam nav ne+kāda darba, viņš tikai dūguo Ruhental.]

Avots: ME I, 524

‡ II dũkaļa A.- Schwanb., Lubn., Meiran, = ‡ dûkala ² .

Avots: EH I, 346

dùksnēja ² [Meiran], dûksnēja ² [Daiben, Widdrisch, = dūksnājs]: purvmalas un dūksnējas Jaun. Draugs 1901, 96; vgl. dūksne].

Avots: ME I, 525

‡ dùmagaîns ² Meiran "neblig".

Avots: EH I, 347

dùmuoņa ² [Meiran]. Bers., Rauchmasse, rauchgefüllte Luft od. eine solche Stube: [pirtī, kad tuo iekuŗ, ir nāvīga dūmuoņa; arī vasaru, kad meži de̦g, ir dūmuoņa Mar.].

Avots: ME I, 528

‡ III džer̂kste Meiran "kakls": es saņēmu viņam aiz džerkstes. ka tu nedabū pa džerksti!

Avots: EH I, 365

II dzieds:

1) mit ìe ² Lubn., Meiran; ‡

2) Rausch, Dusel:
galva sāp ar tuo pašu ve̦cuo dziedu ("vom alten Puff") Celm.

Avots: EH I, 364

‡ džir̂kstuoņa Kalz., Lubn. und Meiran n. Fil. mat. 26, andauerndes Knirschen, Knarren: ragavu dž.

Avots: EH I, 366

èlksnis, die Erle, die Eller Selb., AP., Kalzenau, Ogershof, Sawensee, Roseneck, Nerft, Erlaa, Fest., Illuxt, Laud., Lub., Bers., Odensee, Schwanb., Meiran, Aahof, Grawendahl, Sessw., Borchow, Warkl., Welonen [überhaupt in Oberkurland, Lettgalen und teilweise in Livland]: ja pavasarī elkšņi... pilni ar ziediem, ce̦rams uz labām auzām Etn. II, 73. mell - elksnis U., me̦lnais elksnis, die Schwarzeller (alnus glutinosa); pe̦lē̦kais elksnis, graue Eller (alnus incana); das Demin. elksnīši, auch elksnītes, Erlenschwämme (agaricus). [Vgl. alksnis (wozu auch Ильинскiй Slavia II, 258 ff.), woneben auch aluksnis dass. in Hopfenhof, Mahlup, Semershof.]

Avots: ME I, 567

gailene;

1): auch Fest., Lems., Pampeln, Prawlngen, Schlampen, Trik., BW. 2834, (mit aĩ ) N.-Wohlfahrt, (mit aî ) AP., Linden in.Kurl., Lubn., Mahlup, Meiran, Ramkau, Sonnaxt;

2): eine Blume
(mit aî ) AP.

Avots: EH I, 376

gàizs ² (li. gaižùs "ranzig, bitter") Lubn., Meiran, Warkl., unangenehm bitter (zwischen sars und rūgts): gaizi kartupeļi. Nebst li. gìžti "sauer werden (von der Milch)" zu westosset. änγezun "gären", alb. ģizε "gelabte Milch", arm. kcu "bitter, ranzig" u. a., s. Lidén KZ. LXI, 1 ff. - Die Schreibung gaîzs FBR. XIII; 163 beruht auf einer falschen Angabe.

Avots: EH I, 379

gar̂šuôt,

1) intr., schmecken:
viņam labi garšuoja tēja A. XVIII, 243. man šī putra negaršuo Meiran;

2) tr., (ab)schmecken:
garšuot nektaru Latv. garšuot putru Meiran.

Avots: ME I, 604

‡ glañtains Salis, glänzend: glantaini, ze̦ltaini mati Janš. Atpūta № 373, S. 6. Beruht auf einem entlehnten glante (so in Meiran) oder *glants "Glanz", wo das deutsche -z als -ts aufgefasst ist.

Avots: EH I, 391

‡ gliebt, -bju, -bu "glābt sargāt" (mit iê) Lubn. Meiran Nautrēni; schonen (mit ìe ² ) Bērzgale: g. vājus luopus. Refl. -tiês (schon I, 628 gegeben), ‡

3) sich mästen, gut gedeihen, fetter werden
(mit ìe ² ) Bērzgale, Warkl.: pē̦rn sivē̦ni labi gliebēs.

Avots: EH I, 394

‡ glùoži ² Lubn., Meiran, eine Art Strauchweide mit grauer, glatter Rinde.

Avots: EH I, 396

‡ grabins,

1) "lärmend"
(?) Warkl.;

2) (Subst.) "wer oder was ein Rasseln, Klappern erzeugt (hervorruft)"
Bērzgale, Lubn., Meiran.

Avots: EH I, 397

‡ grâbška Lubn., Meiran, PV., grâbškata Lubn., Meiran, comm., "= grãbšķis 1".

Avots: EH I, 400

‡ grâbškâtiês Lubn., Meiran, stibitzen.

Avots: EH I, 400

‡ greñte AP., (mit èn ² ) Prl. n. FBR. VI, 83, Oknist n. FBR. XV, 165, greñts, -s AP., (mit èn ² ) Meiran, = grante.

Avots: EH I, 404

‡ griezauka,

1) ein Schimpfname
Lubn.;

2) Drehkrankheit der Schafe
(mit ìe ² ) Meiran;

3) = griezene 2 (mit ìe ² ) Meiran.

Avots: EH I, 408

II grùods [Ronneb., Smilt., Meiran, Drosth., Saussen],

1) drall, stark gedreht, stramm:
gruoda dzija, gruods pavediens Fest., Mar., Nerft. tad sāka muocekli griezt uz vienu pusi, līdz striķi bij savijušies gluži īsi un gruodi A. XX, 291. jaunas asinis daudz gruodāki pa dzīslām rit Purap. mani gruodi (= grìzti) gredzentiņi tavus vaigus tricinās BW. 21781, 2;

2) gruods laiks, anhaltend dürres Wetter
[Warkh.], Nerft n. U. [Zu li. grandìs "Ring", apr. grandis "Grindelring am Pfluge", poln. dial. gre̦dac/ sie, "sich drehen", ahd. kranz "Kranz", mhd. krenze "Korb" und vielleicht air. grinne "Bündel", s. Lidén Stud. 19 f., Bezzenbeoger bei Stokes Wrtb. 118, Berneker Wrtb. I, 356, Trautmann Wrtb. 94 f.]

Kļūdu labojums:
tricinās = tveicināja

Avots: ME I, 671

‡ gvelzîgs,

1) "lügenhaft, geschwätzig"
Baltinow; zu faseln liebend (mit elˆ) Meiran, PV.; "blesīgs, izlaidīgs runā" Bers., Mar.;

2) "plecīgs, liels" (?) N.-Wohlfart; "ze̦ms, pamatīgs" (?) Burtn.

Avots: EH I, 425

ìeblùžģinât ² , ‡

2) platschernd hineingehen machen:
ieblūžģināja zirgu upē peldināt Bērzgale, Lubn., Meiran, Saikava.

Avots: EH I, 504

‡ II ìekļaustît, Schläge versetzen Bērzgale, Kapiņi, Līvāni, Lubn., Meiran, Ramkau, Sessw.; Wessen, Zvirgzdine, Peitschenhiebe versetzen Makašēni, durchprügeln Ascheraden, Mahlup, Preili: iekļaustīja pa vienu un uotru ausi Līvāni. Miķelis mazliet iekļaustīja Pēteri Ascheraden; (einen Nagel) eintreiben (verächtlich) Zvirgzdine: ie. naglu.

Avots: EH I, 520

‡ ìelitìnât Borchow, Lubn., Meiran "= ielutinât, verwönnen".

Avots: EH I, 527

‡ izbukurêt, taumelnd od. stoppernd herauskommen (hinausgehen) Meiran: puika izbukurēja nuo meža Saikava. Refl. -tiês, zur Genüge, bis zum Überdruss sich mit dem Wälzen von Lasten abgeben Saikava: es pa dzirnavu augšu izbukurējuos labu laiku, līdz dabūju visus maisus zemē.

Avots: EH I, 436

‡ izčabinât,

1) = ‡ izčabât Sassm.;

2) deflorieren
Frauenb.;

3) raschelnd hinausgehen (herauskommen)
Warkl.: i. nuo me˛a;

4) = uzčubinât Kalz.: i. gultas maisu; "taustuot viegli izpurināt" AP.;

5) verwöhnen, verhätscheln
Lubn., Meiran: i. bē̦rnu. Refl. -tiês,

1) sich zur Genüge herzlich (liebevoll) aussprechen
Kalz.;

2) nevar vien i., sich fertig machen
Kalz.

Avots: EH I, 438

‡ izdirbinât,

1) "iztirdīt izprašņāt" Meiran, N.-Peb.;

2) "iztricinât" Lubn.; "voll standig ausschütte(l)n" Rugāji: i. labību, miltus "izkustinât, izstaipît (nuotirpušus luocekļus; mit ir̃ ) Schibbenhof;

3) "herausziehen"
Lubn.: (ar makšķeri) i. zivi;

4) "eilig (etwas) verrichten"
PV.;

5) "(eine feine, mühsame Handarbeit herstellen"
PV. Refl. -tiês PV. "eine Zeitlang an einer feinen, mühsamen Handarbeit ar beiten".

Avots: EH I, 442

I izdūrêt, tr., erreichen: augstu zied kļava ziedi, nevar margu izdūrēt BW. 5869 [aus Meiran], Buschh. [Vgl. durêt.]

Avots: ME I, 730

‡ izdzesinât (li. išgesìnti ), kalt (kühl) werden machen Tirsen: i. istabu Autz, Cēre, Ermes, Mesoten, Pankelhof, Salis, Sessw., Stenden, Wandsen. i. pavardā uguni Zvirgzdine. i. (abkühlen) putru, ēdienu Bers., Laidsen, Meiran, PV., Rugāji, Schibbenhof, Salwen.

Avots: EH I, 444

‡ izgaraiņuôt, = izgaruôt 1: ūdens izgaraiņuojis C., Meiran. siltumā i. Mekons Zelta mājas gr. ³ 88.

Avots: EH I, 447

izkraucelêt(iês) Bers., Kalz., Meiran, Prl., = izkraukât(iês).

Avots: EH I, 458

izkraucelêt(iês) Bers., Kalz., Meiran, Prl., = izkraukât(iês).

Avots: EH I, 458

‡ izlaknît Warkl., izlakņât ebenda, AP., Lubn., Schwanb., izlakņît Meiran, allmählich auslecken, -saufen (von Katzen und Hunden): kaķis pienu pa druskai vien izlakņājis.

Avots: EH I, 461, 462

‡ izlakstuôt Warkl., sich austanzen. Refl. -tiês,

1) sich austanzen
Bers., Bērzgale, Lubn., Meiran, Saikava;

2) zur Genüge charmieren
Jürg., Sessw., Trik.: puiši grib ar meitām i.

Avots: EH I, 462

izmurzât,

4): auch ("piemānît") Lubn., Meiran, Prl., Saikava;

5): "izņurcīt": kaķis izmur̃zā peli (wo?); ‡

6) beschmieren
Bērzgale: i. bļuodu.

Avots: EH I, 468

‡ l izspanderêt Meiran, hinausdrängen, -stossen: i. kuo pa durīm. Refl. -tiês C., Ermes, Lennew., Meselau, anschwellen: guovij tesmens izspanderējies.

Avots: EH I, 481

izvaņķît: auch Kokn., Lubn., Meiran, Saikava, Stockm.

Avots: EH I, 494

izvir̂t,

1): überkochen
(intr.) Ruj.;

4): auch Kaltenbr., Lubn., Meiran, Perwelk: lai izve̦rduot vienu pīli Pas. II, 149. izverd ēst! III, 120. ‡ Refl. -tiês, für sich auskochen
(tr.) Kaltenbr.

Avots: EH I, 496

‡ jezdît Lubn., Meiran, zwecklos wohin laufen: kur jezdīsi?

Avots: EH I, 563

[jûdît Trik., Arrasch, Meiran "zanken machen, verhetzen." Wohl identisch mit jũdît 2. Refl. - tiês "?": nevajadzēja tâ jūdīties Austriņš Vērpetē 97.]

Avots: ME II, 120

‡ jutêt "just": vai tu jutēji? Meiran. Refl. -tiês,

1) "durch eine unbekannte Gegend fahrend plötzlich an einer bekannten Stelle anlangen" (?)
Wessen;

2) "?": daies rudens, ka jutēsies vien (ganz unmerklich)
Lubn. aties tā diena, ka jutēsies vien Bērzgale.

Avots: EH I, 568

‡ II kaceklis, ein rechenartiges Gerät Lubn., Meiran, Pilten, Saikava; ar dzelzs kacekli ("?") izvilka nuo stuobra... papīra vīstuokli Veselis Tīr. ļ.

Avots: EH I, 572

‡ kàivele ² Lubn., Meiran, Sessw., verächtl. Bezeichnung für ein Pferd (Sessw.) od. für eine Stute (Lubn., Meiran, N.-Peb.): ar savu kaiveli nebrauc iekšā! Azand. 98.

Avots: EH I, 575

kakaža,

3): auch Pilda; eine kleine Fichte mit knieförmig gebogenem Wurzelende, die zur Verbindung der
pakši zweier Gebäude dient Ramkau; kakažas, Dachreiter Nautrēni n. Latv. Saule 1924, S. 168; "ein Dachsparren" Bērzgale;

4): auch Lubn., Meiran, N.-Schwanb., Saikava, Sessw., Stom.; ‡

8) derjenige Teil eines hölzernen Wagens, der die Vorder- und Hinterachse verbindet
Warkl.

Avots: EH I, 576

‡ I kàlsnêt ² Kalupe, Lubn., Meiran, Prl., Saikava, -ēju, quienen, (vergeblich) warten: zirgs visu dienu kalsnē pie kruoga.

Avots: EH I, 579

kàltinât,

1): k. guovi, eine Kuh längere Zeit ungemolken lassen (so dass sie keine Milch mehr gibt)
Kalnemois; ‡

2) hungern lassen:
k. guovi Meiran.

Avots: EH I, 579

I kamene: auch Alswig, AP., C., Hochrosen, Kalnemais, Meiran, Memelshof, N.-Peb., Prl., Saikava, Schujen, Sessw., Smilt., Sonnaxt, Trik., Ubbenorm (unbek. in Bauske, Dunika, Jürg., Lemb., Lems., Pabbasch, Salis, Wandsen, Zögenhof).

Avots: EH I, 581

‡ kapačât, -āju,

1) graben
Līvāni;

2) mit einer Hacke bearbeiten
Warkl.: k. pupu vagas pēc ataršanas;

3) den Mist auf dem Felde mit einer Mistgabel von der Fuhre nehmen
Bērzgale, Zvirgzdine. Refl. - tiês; zappeln Bērzgale, Borchow, Kalupe, Lubn., Meiran: jis tie (dubluos) kapačājās Pas: VII, 430 (ähnlich: XI, 203).

Avots: EH I, 585

‡ karapačka Bērzgale, Lubn., Meiran, eine Art Wagen.

Avots: EH I, 587

kar̂cenêt,

1): auch Lubn.; aitas cē̦rpuot karcenē Erlaa. dažs, kad nepacietīgs, karcenē ebenda; ‡

2) = kar̂cinât l Kalz.; Lubn., Meiran, Saikava: kaķis kāju vien karcenē (streckt wiederholt aus und zieht wieder zurück), ar peli kūvē̦dams Saikava. zvirbul[i]s guļ paspārnē, abas kājas karcenē Tdz. 42210; ‡

3) "hängen"
Kreuzb. ‡ Refl. -tiês Kalz., = kar̂cinât 3: nekarcenējies, strādā mierīgi!

Avots: EH I, 588

I ķimene: guovju ķ. Meiran, achillea millefolium; suņ[u] ķ. Salis, anthriscus silvestris.

Avots: EH I, 702

I klàngas ² , ‡

2) der Schall vom Zuschlagen einer Tür
Kalupe; der Schall: iet, ka klan̂gas vien skan Meiran.

Avots: EH I, 610

‡ klàugas ² Lubn., Meiran, Prl., Saikava, Gepolter, Geklapper: aizgāja, ka k. vien nuorībēja.

Avots: EH I, 611

kļavs [li. kliãvas], C., Bers., Spr., BW. 740; 2825; 3386; 22276, [A. - Schwanb., Lis., PS., Kl., Warkl., Arrasch, Jürg., Serben, Meiran, Wolmarshof, Serbigal, Palzmar, Grundsahl, Smilten, Sermus, Weissenstein, Schjuen, Senten, Setzen; s. auch die Angebot FBR. V, 166 ff.], der Ahorn.

Avots: ME II, 239

‡ klegnêt Meiran, = klaknêt: zirgs klegnē pie kruoga.

Avots: EH I, 613

‡ II klepstêt Meiran, Unsinn reden: kuo tu klepsti?

Avots: EH I, 615

kļũme: auch N.- Bergfried; (mit û ² ) Seyershof, (mit ù ² ) Meiran.

Avots: EH I, 626

knapât "?": teci, anu kumeliņ, kājā kāju knapādams! BW. 29991 var. [aus Meiran].

Avots: ME II, 242

kremelde: ein gewisser essbarer Pilz Ellei, Lubn., Meiran; trīs gube̦ni kremeldīšu BW. 30658.

Avots: EH I, 648

I kreslis: auch Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616, Aahof, Adsel, Dūre, Golg., Ilzene Kalnemois, Lubn., Mahlup, Meiran, N.-Autz. N.- Peb., Seltingshof, Smilt., Trik.; "ein einfacher Schlitten" Druw.

Avots: EH I, 650

‡ krimilis, ein essbarer (weisser, harter) Pilz Lubn., Meiran.

Avots: EH I, 653

‡ krimilži Lubn., Meiran, gewisse essbare (weisse und harte) Pilze.

Avots: EH I, 653

krimulˆda: auch Gold., Mahlup, (mit ul ) Lubn., Meiran, Saussen: trīs krimuldu vācelītes BW. 30658, 1.

Avots: EH I, 654

‡ krulla "dzērve" Lubn.; "der Storch" Meiran.

Avots: EH I, 659

‡ I kùitava ² Meiran "?": kuo tu maisies kâ k. pa kājām?

Avots: EH I, 668

kuknêt: auch AP., Lems., Meiran, Sessw., Smilten.

Avots: EH I, 668

III kupurs Pas. VIII, 63, Adsel, Gotthardsberg, Ilsen, Kalnemois, Meiran, Saikava, Schwanb., Kupfer.

Avots: EH I, 677

liẽpene,

2): eine gewisse Blume
Strods Par. vōrdn. 105;

3): auch AP., Kegeln, Lems., N.-Peb., (mit ìe ² ) Kalnemois, Lubn., Meiran.

Avots: EH I, 756

‡ litinât Lubn., Meiran, Saikava, = lutinât. Zum Lautlichen vgl. lipinât ‡ IV.

Avots: EH I, 745

mẽ̦tra: auch C., Lemb., Roop, Wenden, Windau, (mit è̦ ) Serbig., (mit ê̦ ² ) Selg., acc. s. mētri Nötk.,

1): auch (mit ẽ̦ ) Zögenhof, (mit ê̦ ²⁾ N.-Peb., Ramkau, Selg.; aukstā m., = saltā m.: brandvīns, sataisīts ar aukstajām mē̦trām Janš. Bandavā I, 78; īstā m., callistephus chinensis Oknist; kaķa m., mentha arvensis Auleja; saltā m.,

a) mentha piperita Meiran, Oknist;

b) mentha arvensis Auleja; sievu m., ‡

b) elsholzia patrini Oknist; suņa m., mentha arvensis Oknist, Saikava;

2): zemeņu mētriņai BW. 7843, 3.

Avots: EH I, 810

mùit, muju, muju, tr.,

1) herumwühlen, ohne Zähne essen
Etn. IV, 147: kuo tu muji tikilgi? Lub.;

[2) quälen:
puišelis muj (inf. muît ²⁾ suni nuost Rutzau]. Refl. mùitiês Smilt., mùities ² Lis., muîties ² Līn., Nigr., Rutzau], mūtiês Meiran,

1) [muîtiês C.], mit der Arbeit nicht vom Flecke kommen, sich abplagen, ohne Erfolg sich abmühen
Lös. n. Etn. IV, 147; Druw. n. RKr. XVII, 69, Kalleten, Wain.: elš mujuoties pa stāvuo krastu Rainis. [viņš mujas pa tīrumu, bet ne˙kā neizdara C. cauru mūžu sitās un mujās Rutzau];

2) hinderlich, im Wege, unter den füssen sein, sich einmischen:
kuo tu te mujies? [Saikava, Odsen, Wessen], Birz. viņš vienmē̦r līdzi mujās Stari I, 270;

3) trödeln, müssig sein:
pat saimnieki tādā darba laikā mujas kruogū Dz. Vēstn. [kuo nu mujies (= staigā bez vajadzības) apkārt? Sessw.];

4) sich mit Mühe durchschlagen:
kâ tev iet? tâ tik mujuos N.;

[5) verkehren
Infl. n. U.: še daudz cilvē̦ki mujas - vgl. mūties].

Avots: ME II, 661, 662

‡ mur̂šķini Meiran, Morcheln.

Avots: EH I, 835

murzât, ‡

4) "padarīt ne tâ, kâ vajag" (mit ùr ² ) Saikava. ‡ Refl. -tiês, ungeschickt arbeiten:
kuo mùrzājies ² ap munu pluostu? Saikava; lange und erfolglos sich mit etwas beschäftigen (mit ur̂ ² ) Salis, (mit ùr ² ) Lubn., Meiran: nebija jāmurzājas gar programmu Sociāldem. 1933, № 64; "guorīties" Dunika. zur Bed. vgl. auch izmurzât.

Avots: EH I, 835

nàikums, die Energie, Schnelligkeit Erlaa, Bers. Adverbiell naikum (verkürzter Instr. Sg.), schnell: es naikum, naikum aizjūdzu zirgus Meiran.

Avots: ME II, 690

nāveklis, für neveiklis im VL. (aus Ostlivl., z. B. BW. 6211 var. [aus Aahof]; 6356 var. [aus Duhrenhof, Meiran]; 7083 var. [aus Duhrenhof, Schwanb.]); in Anlehnung an nâve [aus hochle. navēklis < nevēklis (s. dies) umgebildet?].

Avots: ME II, 704

nimt Ludsen BW. 12359, 1, [Meiran], = nemt.

Avots: ME II, 744

nuôgs [li. nùogas, [slav. nagъ "nackt"], nackend Manz., arm: man kaimiņš jau nav ne˙kāds bagātnieks, bet nuogs cilvēciņš Laud., [Lubn., Meiran, Borchow. Zu got. naqaƥs, ir. nocht, ai. nagná-ḥ, la. nūdus "nackt"; vgl. auch Zubatý BB. XVIII, 251. und Petersson IF. XXIII, 393].

Avots: ME II, 788

nùokar̂cinât: auch Kalz., Lubn., Meiran.

Avots: EH II, 51

‡ nùokrūdît Lubn., Meiran,

1) "nuomānīt, izmānīt": meita māti nuokrūdīja;

2) n. krūdu, etwas Böses antun:
tu man krūdu nuokrūdīji. Vgl. *krūda.

Avots: EH II, 57

nùotēnêt, Perfektivum zu tènêt ² II: zupai nuotēn virsū tauki Meiran. uz piena (putras) tēne nuotēnējuse Warkl. ūdens nuotēnējis ebenda.

Avots: EH II, 100

‡ nùotolmêt "nuomērķēt, nuoduomāt, nuovē̦ruot" Meiran.

Avots: EH II, 101

‡ I nùotrēst, eine gewisse Zeit hindurch schwatzen Meiran: tâ vi,nas nuotrēsa visu dienu.

Avots: EH II, 101

III uôdne Meiran, comm., "wer viel wissen will". Wohl zu uôst.

Avots: ME IV, 413

‡ okatns Meiran "dūšīgs": o. vērsis; okotns "manīgs" Lubn.: o. cilvē̦ks; okotns Bērzgale, Saikava, okutns Alswig, eifrig: puika o. uz lasīšanu. Aus r. охотный "bereitwillig".

Avots: EH II, 117

I uõksts AP., ùoksts ² Bers., Festen, Golg., Infl., Kaltenbrunn, Kalzenau, KL, Kreuzb., Laud., Lubn., Meiran, Nerft, Oknist, Prl., Saikava, Selb., Vīt., uoksts U., Alswig, Erlaa, Ogershof, Heidenfeldt, Mar., Memelshof, N.-Peb., Selsau, Stockm., Wessen, uoksta Manz. Lettus, U., Wesselshof, ùoksts ^2, -s Selb., uokste, der Hintere Lind. und Oberl. n. U.; "die Vertiefung zwischen den Hüften" (uoksts) Erlaa, die Scham Depkin n. U.: ja darīsi palaidnības, dabūsi pa uokstu! Selb. duos žagariņu pa uokstiņu BW. 2187. meitiņām skudras uokstu izkasīja 34761. vējš pūš uokstē BW. VI, S. 155. uoksts vaļā 160. lapa uokstes platumā BW. 35513, 2. viņām uoksta raunas cieti, er ist frostig, kriecht an den Ofen (ironisch) Seew. n. U. tev (zu einem Unbemittelten gesagt) uokstā kambaris, uz muguras klēts Wessen. pūt nu uokstā! (= kuo tu man padarīsi?) N.-Peb. Etwa nebst uoksts IV als "Öffnung, Loch" zu uosta "Hafen" ?? Vgl. žem. uoksas "Öffnung" bei Geitier Lit. Stud. 99.

Avots: ME IV, 415

uôzuõlene,

2): auch Lubn., Meiran.

Avots: EH II, 745

‡ pabim̃bât Dunika, = paraûdât (verächtlich): tâ nuosalis, ka nevar ne p. Lubn., Meiran, Saikava.

Avots: EH II, 121

‡ pagraûde,

1) ein Hohlraum unter dem Eis
Meiran;

2) "ein Bachufer mit Höhlungen"
Lubn.: vēži salīduši pagraudē.

Avots: EH II, 134

parãds,

1): der Ausweis (ein Schein)
Kaltenbr. (mit à ² ): tev p. ir, - kuo tu bē̦dā?

2): auch (mit ā) A.-Autz, Allendorf, Alschw., Alswig, Amboten, AP., Behrshof (bei Dobl.), Bilskenshof, Bixten, C., Ermes, Funkenhof, Gaiken, Gold., Grawendahl, Grosdohn, Hasenp., Heidenfeld, Hofzumberge, Kabillen, Karkel, Kegeln, Kosenhof, Kurmene, Kurs., Lemb., Libau, Linden in Kurl., Lös., Lubn., Meiran, Meselau, Mitau, Muremois, Naud., NB., N.-Bergfried, Neuenb., Neuhausen, Nigr., Nogallen, N.-Peb., OB., Orellen, "Pēternieki", Preekuln, Prl., Rudbahren, Ruhental, Rutzau, Saikava, Salgaln, Schnickern, Schujen, Schwarden, Schwitten, Sehlenhof, Sessau, Skaistkalne, Smilt., Sonnaxt, Stelph., Trik., Waldau, Wainoden, Walk, Wirginalen, Wolm., Wrangelshof, (mit â ² ) Dunika.

Avots: EH XIII, 166

‡ pārīns,

1) "pārējais" FBR. IX, 137, (mit ã und î) Weissensee;

2) pārīnāks (mit ā`r ² ) Borchow, Meiran, = pãrâks: redzēs, katram nuo jums p. zirgs Sessw.

Avots: EH XIII, 201

‡ pažaks Lubn., Meiran, der Ofenbesen.

Avots: EH XIII, 193

pedelis,

1) das zuletzt geborene Kind
Fehgen, Kl., Zaļmuiža, PS., Erlaa, Fehsen, Aahof, Laud., N.-Schwanb., Druw., Wessen, Meiran, Golg., Peb., Nötk., Schujen, U.: tam tē̦vam seši dē̦li,... Jē̦kabam pedeļam (Var.: pastaram)... BW. 2488, 5 var. skaista aug pedelīte (Var.: pastarīte) aiz visām māsiņām BW. piel. ² 4506 var. pirmajam, pedeļam, tiem piede̦r tē̦va zeme BW. piel. ² 3754; in Schujen und Drosth. nur von Tieren gebraucht: pedelītis ir putniņš, kuo pe̦rē̦tāja perējumā pēdējuo izšķiļ (so auch in Erlaa), vai sivē̦ns, kuo cūka pēdējuo dzemdē; ähnlich in Adsel;

2) wer sich bei einem Spiel als der Letzte erweist;
pedeļuos iet, ein Spiel (viens pieskrej uotram, piesit un saka: "pedelis!" pedelim jāķeŗ piesitējs un jāatsit; ja viņš tuo nedara, citi tam rāda gaŗu de̦gunu) Nötk.; der Letzte Peb., Serben, Lös., Sessw., Mar., Lis., Selsau. Zu pê̦da (vgl. pēdelis), mit dem e von la. pedēs "Füsse", gr. πεδά "μετά" u. a.?

Avots: ME III, 191, 192

pèizêt ² , vergeuden Lös. n. Etn. IV, 164, Fest.; essen Friedrichswald. "buojāt" Wessen; "= peisêt II" Gr.-Buschhof, Meiran. Zu li. peĩzoti "vituperare" (bei Būga PfiB. LXV, 319), išpeĩzoti "истратить попусту".

Avots: ME III, 193

pekstiņi, Spass, "juoku gabali" Bilsteinshof n. Etn. IV, 164, Römershof, Kalz., Druw., Lös., Sessw., Gr.-Buschhof, Meiran, Laud., N.-Peb., Lettin; "nieki" Golg.; Nücken Geistershof: mēs gājām ruotaļās un Jānis pa starpbrīžiem stāstīja un taisīja, dažādus pekstiņus Tirsen, Kalz., Römershof; "den Anstand verletzende Worte oder Taten" Lettin: kas piemē̦ram dur uolram ar īksti sānuos, tam saka: "kas tie tev par pekstiņiem?" Memelshof.

Avots: ME III, 194

‡ pelaškas Meiran, = pelašķi.

Avots: EH XIII, 220

peļaste,

2): auch Ramkau (hier auch der Sing. peļaste), Anzen, Linden in Kurl., Meiran, Saikava.

Avots: EH XIII, 222

pelējumi (unter pelêt): auch (Wermut) Meiran, Saikava; gnaphalium uliginosum Saikava.

Avots: EH XIII, 221

pelêt (li. pelė´ti), -u od. -ẽju (III p. prs. pe̦l Kl., C., N.-Peb., Bers., Saikava, Heidenfeld, Dond., Wandsen, Selg., Bauske, Gr.-Essern, pel Ruj., Salis, Wenden, Meiran, Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof, Behnen, pelē Lis., Widdrisch, Zögenhof, Ruj., Wenden, Schwanb., Golg., Arrasch, Warkh., Swirdsen, Gr.-Buschhof, Dunika), -ẽju, schimmeln, kahmicht werden. pelẽjums, Schimmel; pelējumi Infl. n. U., Warkl., Wermut. Zur Wurzei von pele.

Avots: ME III, 196, 197

pe̦mpucīte,

1) "?": es vēlēju brālītim šmīgnu, gaŗu līgaviņu; = tikai tāda pe̦mpucīte strupu, īsu rinduciņu BW. 21213; wohl = pempele;

2) "eine dicht Gekleidete"
Meiran.

Avots: ME III, 199

perēja vista, pīle u. s. w., Henne, Ente, die gut brütet, die eben brütet L., U., Meiran, Kreuzb.

Avots: ME III, 201

pestiês, -šuôs, -suôs, über einen mit Worten herfallen Infl. n. U., Bers., Nerft, Meiran: kuo tu pesies man virsū? tu pats redzi, ka nevaru palīdzēt! Schwanb.; Anlass zum Streit suchen Gr.-Buschhof: viņš pesās un pesās, kamē̦r sāka bārties Wessen. Zu li. pèšti "rupfen, zausen", gr. πέχω "zupfe, rupfe, kämme", la. pectere "kämmen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 16 f.

Avots: ME III, 204

peter̂nes "vîzes" Mar. n. RKr. XV, 130, "ve̦cas, dažās vietās saplīsušas pastalas" Tirsen, aus Schnüren und Lindenbast geflochtene Schuhe, die in Lettgallen (namentlich von Russen) getragen werden Lettin, Golg., petērnes Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112, peternes Meiran, peturnes Alswig, aus Schnüren geflochtene Schuhe. Wie ist das Verhältnis zu estn. päternä "russischer Schuh" ?

Avots: ME III, 204

pìedur̃kne PS., C., Kl., N.-Peb., Jürg., Arrasch, Wenden, Bauske, Baldon, Adiamünde, Zögenhof, Bers., Saikava, Schwanb., Meiran, Kreuzb., Warkh., piedurkne Lis., Wolm., Golg., Widdrisch, Nikrazen, der Ärmel: tev īsas piedurknes, kaņepju kre̦kls BW. 19369, 3. zē̦ns atbildēja šņukstē̦dams un piedurknē slaucīdamies Kaudz. M. 24. Wohl zu piedur̃t (nach Leskien Nom. 378 und Būga KZ. LI, 113; vgl. Ii. padur̃kai, der untere, angesteckte gröbere Teil des Frauenhemdes" und le. piedurtne.

Avots: ME III, 246

pìeklundzinât "klundzuot pieliet": p. krūzi ar alu Meiran, Warkl.

Avots: ME III, 258

pìetèlzt ^2,

1) vollsaufen:
teļš pietelzis pilnu vē̦de̦ru;

2) sich vollsaufen:
teļš pietelzis Golg. oder (reflexiv) pietelzies Kl., Bers., Meiran, Warkl., Kreuzb., N.-Peb.

Avots: ME III, 303

pìetraikšķêt Meiran, = pietriêkšt.

Avots: ME III, 305

plaušîgs "?": neēd plaušas, lai bē̦rns nebūtu plaušīgs, lai neplaušuotu! JK. VI, 9. plaušķêt, = plaukšêt; Unsinn schwatzen (mit àu ² ) Golg., Saikava, Meiran, Kreuzb., Heidenfeld, Selsau; zu li. pliauškė´ti "klatschen, schlagen", poln. pluska "Geplätscher" u. a. bei Trautmann Wrtb. 226.

Avots: ME III, 327, 328

II plāvs, ein Vagabund Zaļmuiža, Warkl.; dafür plāvē̦ns Kreuzb. (mit à ² ), Meiran.

Avots: ME III, 332

plečka Heidenfeld, plecka (sic !) Meiran, Golg. "nerūgusi karaša".

Avots: ME III, 333

plikšinât Karls., plikšķinât, freqn. zu plikš(ķ)êt,

1) tr. u. intr., plätschem
U., klatschen (mit), klatschend (sanft) schlagen: viņš... plikšķināja gaisā īsuo pātagu Latv. tu jau manu vēderiņu ar ruociņu plikš(ķ)ināji BW. 34839. viņš mauca uzcītīgi tārpus uz makšķeri, pa˙priekš tuos ar ruoku plikšķinādams ("?") Turg. Muižn. per. 84. Jānītis kūla savu sievu, kam nesēja liela siera,... kam maziņus plikšināja (formte klatschend?) BW. 33007. zivtiņa līksmi plikšina ar asti U. b. 42, 25;

2) schwatzen
U.;

3) plikšķinât C., Meiran, Dond., Bauske, mit den Augen winken
U., zwinkern: plikšina acis (od. ar acīm) kâ uz raudām J. Kalniņš;

4) langsam fahren
U.

Avots: ME III, 345

pluotât, prügeln Meiran, Celm. (vgl. plātēt); schleppend (ein Kleid) zerreissen (tr.) Warkl. und Warkh. (mit ùo ² ).

Avots: ME III, 365

priẽdiêns Edwahlen, Lautb., Nigr., Dunika, Gr.-Essern, auch priediene Meiran, der Kieferwald, das Kiefergehege: skan (balss) laukā, skan pļavā, skan mežā, priedienā BW. 377, 1. es neietu pa silienu, ne pa biezu priedieniņu: siliens manas kājas baksta, priediens rāva vaiņadziņu BW. 30663. es nuoķēru savu irbi, lai te̦k citas priedienē BW. 13514.

Avots: ME III, 392

prievīte Bers., Meiran, U., Selb., Laud., Bielenstein Holzb. 416, prieve Aus. I, 119, prìevîts Jürg., C., PS., N.-Peb., (neben prieviets) Kaugershof, priẽvîts Kursiten, priêvîts ² Zirolen, prievītiņš Schrunden n. Bielenstein Holzb. 408, priêvits ² Lautb., prievits Nigr. (neben prievîts), plur. prieviti Biel. n. U., priêviêtša Rutzau, Dunika, priêve̦ts ² Iw., prieve̦ts JK. VI, 18, acc. s. prievetiņu Treiland nar. p. № 88, prieve̦ta BW. 25170, 2 (aus Zirau), prieve̦da (Demin. prievedīte) 25170, 1, prievats BW. 7305 (aus Alschw.); 1597, 2 (aus Neuhausen), prieviete, prievietis LP. I, 141, Mar., Aahof, prieviets Lasd., prieviets RKr. XVI. 147, priêviêts ² Līn., plur. prievieti N.-Peb., Gaweesen, Demin. prievietiņa Karls., prievietiņš BW. 7575, 3, priêvīte ² Wandsen, Gr.-Essern, (mit gekürztem i) Widdrisch, priẽvīte Bauske, prìevĩte Arrasch, priêvitis ² Salis, prìevis ² Golg., prievitelis BW. 29323, 10,

1) das Strumpfband, welches von buntem Wollengarn breit geflochten oder in einer eigentümlichen Art gewebt wird
U.; Wickelband für kleine Kinder (priêvīte ² Dond., prieviets Lasd.); Hosenband Dr. (prievīte); ein geflochtenes, buntes Wollband zum Tragen der vācele Bielenstein Holzb. 365 (prievīte); ein schmales, buntes Band überhaupt: prievītes un juostas auda īpaši tam nuolūkam ierīkuotās staklītēs. prievītes lietuoja zeķes apsienuot Plutte. nule audi linu dvieļus, nule audi prievitiņus BW. piel. ² 16356.1 ap zeķēm bijuši apsieti sarkani prievieti LP. III, 108. bē̦rna māte apdāvināja dažus māju ļaudis: deva citam cimdus, citam zeķes, citam prievitus BW. I, S. 191. brūtei nuo baznīcas braucuot uz krustceļa jānuome̦t gariem prievieti RKr. VI, 50. apveltīja katru precenieku ar cimdiem, zeķēm un prievietiem BW. III, 1, 42. kāzu rītā brūte... deva katram pa prievitam ebenda 82. zirga luoks bija aptīts ar dvieli un apsiets ar austu prievitu ebenda 84. villaines ar piešūtām prievītēm pie malas Plutte 68. gar kaklu zīda prieviete LP. I, 130. kungs jums atņems... ce̦pures un prievītes (Gebräme) Jesaias 3, 20. smalkajam kārkliņam apzeltīti prievetiņi BW. 33804. - prievieša raksts, das Strumpfbandmuster: balts krekliņš ar raibiem prievieša rakstiem iekantē̦ts De̦glavs Rīga II, 1, 22;

2) prievīši N.-Schwanb., zaķu prievīši Oppek. n. U., zaķa prievietiņas Alswig, = staipekņi, eine Art Schlingpflanzen (wohl der Bärlapp). Wenigstens in der Bed. I zu li. priẽ u. a. (s. prieds) . le. vît. prieve resp. prievis ist woht als das vermeintliche Stammwort zum deminutivisch aussehenden prievīte resp. prievītis gebildet; -ve̦t (> -ve̦d-), woraus weiterhin -vat-, dürfte rein phonetisch hier aus unbetontem -vit- entstanden sein.

Avots: ME III, 399

pruõmêt Nitan, (mit ùo ² ) Spr., Bērzpils, Warkl, Meiran, Sessw., probieren; vgl. pruõvêt.

Avots: ME III, 400

puksis "?": sē̦rstu gāju bāliņuos, vīra puksi (Var.: v. buņģi) līdzi ņēmu BW. 26418, 1; in Warkl. sei paksis ein Mensch von kleinem Wuchs, in Meiran - ein verächtlicher Mensch.

Avots: ME III, 404

pùpuõls Serbigal, Arrasch, Jürg., pùpuols ² Saikava, Selsau, Heidenfeld, Sessw., Gr.-Buschhof, pùpuôls Wolm., Ronneb., pûpuols ² Ruj., Widdrisch, Dunika, Gr.-Essern, Behnen, Nigr., Lautb., AP., pùpuôls ² Kl., pùpuõlis C., pūpuolis Meiran, pûpuolis ² Līn., Kandau, pũpuôlis Iw., pũpuols Wahnen, pùpuls ² Lis., Golg., Nerft, pûpulis ² Salis, Zögenhof, pūpulis U., Karls.,

1) das Weiden kätzchen;
oft der Plur. gebraucht: Zweige mit Weidenkätzchen, die am Palmsonntage (pūpuolu svētdiena) zu Schlägen, mit denen man die Langschläfer weckt, und zur Zierde dienen U. apaļš kâ pūpuols, von etwas Weichem, Rundem, von einem Aufgemästeten gesagt: bijuši nu gan viņam zirgi, apaļi kâ pūpuoļi Etn. II, 68. - pūpuoļu kuoks RKr. II, 77, Palmweide (salix caprea L.); pūpuļa k. Karls., Purpurweide;

2) auch fem., als Kosewort gebraucht:
sirsniņ, manu pūpuoļiņ (Var.: mana pūpuolīte, pūpuliņa) BW. 17724 var. vīra māte mīļi sauca: vedekliņ, pūpuoliņ BW. piel. ² 23438;

3) pūpuoli "gekochte Erbsen und Bohnen"
Lubn. Nebst li. púpuolė (bei Būga Aist. Stud. 177), gen. pl. pūpėlių̄ Tiž. I, 3351 "Weidenknospe" wohl zu paupt (s. dies).

Avots: ME III, 448

I pure̦ns: auch (Dotterblume) Heidenfeld, Ramkau, (purens) Adl., Sonnaxt, (purans) Linden in Kurl.; "sviestene 3" AP.; âriskie od. âru pure̦ni Meiran "trollius europaeus"; sarkanais p. AP. "?"; saules purens Sonnaxt, sviesta p. Ramkau, trollius europaeus; ņipra kâ p. Ērglis Pel. bar. vect. 75. īsi svārki, gaŗi mati kâ tam sila pure̦nam BW. 20490, 1.

Avots: EH II, 327

pur̂ns C., PS., Neuenb., Serbigal, Kl., Prl., Nerft, Lubn., Meiran, Welonen, Rositten, Preili, pur̂ns ² Lin., Salis, pur̂na Wolm., Oppek., pur̂na ² Karls., purnis Glück, Manz. Lettus, pur̂nis Lixna, Dagda, pur̃ns Bl.,

1) die Schnauze; der Rüssel:
(suns) paslējis purni uz augšu Pas. I, 312 (aus Bolwen). kuo līdz kungs būt, kad nav kunga purns? Etn. IV, 121. tev nebūs tam vēršam, kas... labību min, ... purni apsiet Glück V Mos. 25, 4. viņa mute it kâ lauva purnis Offenb. 13, 2;

2) die Spitze des Fusses und des Schuhwerks:
kājas purns Konv. ² 1160. kurpju purniņi MWM. IX, 414. kamašas ar ielāpiem uz purniem A. XXI, 264. kuram puišam pastalas purns pa˙priekš nuoplīst, tas būšuot saimnieks Etn. II, 111;

3) zur Bezeichnung von Personen:
teļa purna, comm., Schimpfwort: tu puisīti, teļa purna, tu uz mani neduomā! BW. 7833, 4;

4) lâču purnas (od. nāsis) U., Morcheln.
Aus *burna ( = li. burnà "Mund") unter dem Einfluss von purpas 2 od. purslas? Miežinis gibt auch ein li. purnis "snukis".

Avots: ME III, 418, 419

puršîgs Meiran, = pur̃slīgs.

Avots: ME III, 420

puršîtiês Meiran "zürnen, böse werden".

Avots: ME III, 420

pušelniẽks Bielenstein Holzb. 515, Peb., Lis., Kl., Meiran, Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof, Mesoten, Lub., Oppek., pušeniẽks Frauenb., Manz., ein Hälftner, der gemeinschaftlich mit einemandern ein Gesinde besitzt oder bewirtschaftet U.: ciemā dzīvuo divi pušelnieki Aps. V, 4. bijis viens bagāts un nabags saimnieks vienās mājās pušenieki LP. V, 185. tautu meita, vai tu mana pušeniece? kur man mieži līdumā, tur tev ruozes maliņā BW. 28251. aiziešu pār ruobežu sievas ņemt, lai nuopūta pušenieces kā dūdiņas pakaļā 9969, 1. pušenieks "der Nachbar" Grünh. n. Etn. IV, 167. Wohl aus *pušḷnieks < *pušlinieks (für puslinieks, s: dies); zur Bildung vgl. pusgraudnieks und zur Kürzung cepelnieks < *cepḷnieks < ceplinieks "ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izjemšanai nuo cepļa uguns" Zaļmuiža.

Avots: ME III, 437

pūšķinât, lärmen Meiran.

Avots: ME III, 451

putraîms,

1) gew. der Plur. putraimi Wolm. u. a., putrāmi Lis., Saikava, Sessw., Selsau, Heidenfeld, Warkl., Meiran, N.Peb., Spr., KL, Buschh., Krāslava, putrami Salis, putre̦m Dond., die rohe Grütze,
(der Sing.) das Grützkorn U. cāļu putraimi, grob gemahlene Grütze Salisb. putraimu putra, aus Grütze gekochie Suppe od. Brei. putraimu zupa, Fettgrütze Sassm., Etn. I, 41. putraimu de̦sa, die Grützwurst. - es vēl ne putraima nee̦smu baudījis, ich habe noch kein Krümchen genossen U.;

2) Demin. putraimĩtis, das Körnchen, die Finne, der Tippel, der Punkt
U.; putraima (für putraina?) gaļa, finniges Fleisch U. (unter gaļa);

3) vanagu od. vārnu putraimiņi, Zittergras
(briza) Wid. Zur Bildung s. Le. Gr. § 164.

Avots: ME III, 442, 443

pùzeris ² Biržgalis, pūzēris Warkl., Meiran, pūzers Lubn. n. Etn. III, 1, = pūslis. Aus r. пузырь "Blase".

Avots: ME III, 453

rādze,

1) "?": dzied lakstīgala zuobentiņa rādzītē (auf der Schneide?
Var.: galiņā) BW. 20727 var. paša dieva gaiļi dzied zuobentiņa rādzītē 32048;

2) ràdze ² Druw., Lis., Golg., Selsau, Sessw., Heidenfeld, Warkl., Meiran, Bers., Saussen, Schwanb., Bolwen, Aahof, Lös., Prl., der mittlere Stollen am Hufeisen:
dancuo, manu kumeliņ, ar visām rādzītēm! BW. 16137. sasalušais sniegs skrapst zem zirgu pakavu rādzēm Druva III, 247. bet pakava vidū, tâ kâ rādzes vietā, vis˙augstāk sēdēja pats... kancleris Niedra Kad mēnesis dilst 16. Zu rags? Vgl. tormell li. rõgės "ein kleiner Schlitten".

Avots: ME III, 495

II rē̦kâtiês Meiran, = rakâtiẽs.

Avots: ME III, 519

I revêt, -êju, Selb. n. BW. 5855, 3, Mar. n. RKr. XVII, 119, Oppek. n. U., Saikava, Warkl., Kreuzb., Sussei, Aahof, Golg., Gr.-Buschhof, Meiran, Selsau, Bers., Heidenfeld, Sessw.,Stomersee, Grawendahl, Prl., Geistershof, Lös., Druw., Schwanb., = ravêt, jäten: karsta saule brāla auzas revējuot BW. 6491, 5 var. (aus Meiran). sak[i] (sc.: mani) ruozītes revējuot 14369, 7 var. (aus Duhrenhof, Golg., Lettin). linu, linu, bāleliņ, par plūkumu, revējumu! ja liniņu man neduosi, ne es plūkšu, ne revēšu BW. 28366 var. (aus Kreuzb.) Entweder mit altem ev, oder aber-wahrscheinlicher-eine Neublldung vom Typus etslēdziņa Le. Gr. 93.

Avots: ME III, 515

rìekt ² (li. riẽkti dass.), -cu,

1) (Neuland) zum ersten Mal pflügen
Saikava, Warkh., Warkl., Meiran;

2) (eine Brotschnitte) schneiden
Gr.-Buschhof. Zu rika.

Avots: ME III, 545

rise,

1): auch AP., Meiran, Saikava; gŗūti nuo rises izgruozīt P. W. Šis ar mani tiesāties? 12; ‡

2) "?": es apvilku ze̦lta risi (Var.: ķēdi) gar ... nuovadiņu BW. 11783 van; ‡

3) das Gesicht, Antlitz
AP.: Kārlis nav ne˙maz savādāks kâ bijis, - visa r. tā pate. In der Bed. 3 aus d. Riss?

Avots: EH II, 374

rùobeža Arrasch, Jürg., C., PS., Wolm., ruôbeža ² Iw., Wahnen, Selg., Kurs., Siuxt, Ruj., ruõbeža Dond., Widdrisch, Adiamünde, Salis, ruôbaža ² Kandau, Lautb., ^ruobežs St., Spr., Bielenstein Holzb. 636, rùobežs ² KL, Prl., Mar. n. RKr. XV, 138, Lis., Kreuzb., Golg., Saikava, Meiran, Selsau, Sessw., Heidenfeld, Gr.-Buschhof, ruobezis Manz. Lettus, U., Bahten, die Grenze: Sprw. kur zemei ruobežas, tur dzērves maldās. ruobežu (ruobežas, ruobežus) likt, die Grenze ziehen. es izaugu branga meita treju kungu ruobežuos (Var.: ruobežās) BW. 9653 (auf der Grenze von dreier Herren Ländereien). neduod, dieviņ, tautu zemi ar bāliņa (sc.: zemi) ruobežā (Var.: ruobežām)! 10388. dancā, mans kumeliņš, uz tiem prūšu ruobežiem! 17119. Nebst li. rubẽžius "Grenze" aus r. рyбежъ dass.

Avots: ME III, 575

rùočka ² Saikava, Meiran, Gr.-Buschhof, der Griff, Handgriff, Stiel; "kluoķis" A. XI, 249: ķelle . . . pastāv nuo bleķa "lapas" un kuoka ruoktuŗa jeb ruočkas Būvmācība. ruočkas, Pföstchen auf der Überachse des Wagens Bielenstein Holzb. 547 (hochle.). Auf r. ручка dass. beruhend.

Avots: ME III, 577

ruõzene: auch Orellen, (mit ùo ² ) Lubn., Meiran.

Avots: EH II, 393

‡ rudmese Lubn., Mahlup, Meiran, Warkl., = rudmìese.

Avots: EH II, 381

rumules (unter rumeles): auch AP., Sonnaxt; ein Schmaus resp. eine "iedzeršana" (nachdem zum ersten Mal im Frühjahr das Vieh auf die Weide getrieben ist Ramkau, nach der Geburt eines Kindes od. Füllens AP.): rumulēm cepa uolas ar gaļu Ramkau. kad bē̦rns piedzimst, tad duod rumules (Branntwein zu trinken) AP. rumuļu putra Meiran, eine Eierspeise am Tage, an dem zum erstenmal im Frühjahr das Vieh auf die Weide getrieben wird.

Avots: EH II, 384

rūzaîns, rùzans ² (vielleicht mit hochle. a aus e̦) Selsau, Sessw., Heidenfeld, Ge.Buschhof, rùzans ² Warkl., rūze̦ns Jürg., rùze̦ns ² Bers., Meiran, rùzins ² Bers., KL, Saikava, = rūsains, rostfarben, rötlich, gelblich braun: aitiņa rūzainām kājiņām BW. 7905, 2 var. spalva īsa un rūze̦na Bračs. ar tē̦va rūzanuo mėteli Zalktis. ar salāpītajiem, rūze̦najiem svārkiem Vēr. II, 905. rūzans suns A. v. J. 1896, S. 754. rūze̦nas smilgas V. Eglītis. ielēca rūze̦ns, ielēca pe̦lē̦ks BW. 19126, 1.

Avots: ME III, 574

sābrs (unter sē̦brs): sābruos bija slinki puiši BW. 30156 (aus Meiran).

Avots: EH XVI, 469

sadzirinât, trunken machen, sich betrinken lassen Golg:, tränken (viele): s. teļus Meiran; etwas Schlechtes trinken machen: s. luopus ar kuo nelabu Jürg.

Avots: ME III, 621

I sagauzt, -žu, zu,

1) "viel Trauriges erzähle":
ciemiņš tev nu gan sagaũza pilnu galvu savām bēdīgajām ziņām Schibbenhof;

2) dummes Zeug zusammenschwatzen
Saikava, Meiran, (mit àu ²⁾ Gr.-Buschhof, Sessw., Lös., Schwanb., Bolwen, (mit aũ ) Dond. - Refl. -tiês, sich viel beklagen (mit àu) C.: viņš ļuoti sagaũzās par pārestībām Ruj., Salis, Dond., Wandsen.

Avots: ME III, 624, 625

saĩknis C., Siuxt, sàiknis Ermes, ein Bündel Meiran.

Avots: ME II, 635

sàimestība ² Warkl., sk. Do. 21, saimnestība Meiran, auch saimistība, die Wirtschaft: saimestības izde̦vumus segt Latgalītis 1922, II, 14. jiem bija sava saimestība: kucīte, ķēvīte . . . Pas. I, 165 (aus Preili). atveda māsu, atveda jai visu saimistību III, 314.

Avots: ME II, 635

sàimniẽks, sàimenieks PS., C., sàimenieks ² Golg,, KL, Schwanb., Selsau, Heidenfeld, Meiran, Prl., Aahof, saîmeniêks ² PlKur., saiminieks Dunika, Švābe Drustu pag. tiesas spr. 4, 28, sàiminieks ² Warkl., Sussei, fem. sàimniẽce, sàimeniẽce, sàiminiẽce, (mit iê ²⁾ Dunika, sàimnîca Serbigal, sàimenĩca PS., C., sàimenîca ² Lis., sàimenīca ² Prl., Bers., Selsau, Kl., Golg., sàiminīca ² Warkl., Sussei, saiminīce Pas. III, 456, saimenica Heidenfeld, saimniecene Manz., der Wirt, der Hausherr; die Wirtin, die Hausfrau; auch: der Oberknecht Wohlfahrt n. Etn. III, 74; der Inhaber einer Sache: Sprw. saimnieka acis vairāk padara nekâ kalpa ruokas. kāds saimnieks, tāda saime. saimniece ar padusi vairāk izne̦s, nekâ saimnieks ar ve̦zumu. laba saimniece ir mājas atslē̦ga. kad saimniekam darba trūkst, tad ve̦lnam ellē muoku trūkst (d. h. der Hauswirt hat immer vollauf zu tun). kâ klēts bez atslē̦gas, tâ māja bez saimnieces Kaudz. M. 57. guli, guli, saimeniece (Var.: saiminiece; saimenīca), tavi darbi padarīti BW. 32583, 1. es glabāju šuo lietu, kamē̦r atruodas saimnieks (der Inhaber) Libek Pül,tis 51. vienas dienas saimnieks (saimniece), wer unbedachtsam, verschwenderisch wirtschaftet, ein verschwenderischer Mensch überhaupt Etn. IV, 78: brālīt, tava līgaviņa vienas dienas saimeniece: ik dieniņas silta maize . . . BW. 27091. es savam bāliņam vienas dienas saimeniece Ld.7560. Anna . . . e̦suot tāda pate slinka un kāra, tāda pate . . . - vienas dienas saimeniece Upīte Medn. laiki.

Avots: ME II, 635, 636

šakarêt,

1) schachern
Wid.;

2) suchen
Meiran, Gr. - Buschhof. Refl. -tiês, hantieren ("rīkuoties") Bauske. Aus d. schachern.

Avots: ME IV, 2

sāļijs Meiran, = sālijs.

Avots: ME III, 803

sā`ls, -s Serbig., Wolm., Neuenb., sā`ls ^2, -s Prl., Nerft, PreiIi, sâls ² , -s Salis, Ruj., AP. (fem. od. masc.; fem. in Ronneb., Jürg., Arrasch, Bauske; masc. in Lis., Drosth., Schwanb., Ermes, Saussen, Meiran, Saikava), sâle ² Schlehk n. FBR. VII, 50, PIKur., Līn., Iw., ein gen. s. sāļa Pas. IV, 80 (aus Malta); IV, 518, (aus Dricē̦ni), Gr.-Buschhof, Warkl., Selsau, acc.-instr. s. sālu (?) Glück Ezechiel 16, 4; 47, 11, Demin. sāltiņa BW. 19317, 1; 22629 var., das Salz; akmiņa, kramanains, le̦dains s., Steinsalz U.; baltais s., sviestu s., spanisches Salz U.; vārīts s., smalkais pienu s., Lüneburger Salz U.; sarkanais s. U.; mālu od. mālainais s. U.; luopu s. U.; rūgtā s., Bittersalz V.; dze̦lte̦nā (sarkanā) asiņu s., gelbes (rotes) Blutlaugensalz Konv. ² 202; vārnu s., Quarz Salisb. - Plur. sàļi, die (chemischen) Salze: šie... sāļi pieve̦lk akmenim nuo gaisa ūdeņa daļas A. v. J. 1899, S. 230; vom Hopfen: alum par daudz sāls Rutzau. Zu apr. sal, slav. solь, la. sāl (gen. salis), gr. ά'λς, arm. ał(t), got. salt, ir. salann "Salz", aksl. slanъ, r. сóлонъ "salzig", serb. slȁting "Salzquelle" u. a., s. J. Schmidt Neutra 182 und 253, Trautmann Wrtb. 249, Walde Vrgl. Wrtb. II, 452 f.

Avots: ME III, 802, 803

II šalte, šalts, -s,

1) = juonis 2, Ungestüm, ein gewaltiges Herfallen über etwas U.: liesmas ar šalti krita uz māju Kronw. n. U. ņemsim tik ar šalti, tad jau ies! Naud. zirgs izrāvās un - atpakaļ stallī ar šalti Naud. uz leju ar varņu šalti tur mežupe drāzdama līkumus me̦t A. 1897, S. 377. ūdens skrien ar (visu) šalti Nötk. asins skrēja ar šalti Stērste. trauksim ar juoni, skriesim ar šalti! Plūd. kuņa devās ar šalti... ārā Etn. IV, 54. ar šalti uzgāž... ūdeni LP. V, 175. gaisā vēja šaltes saceļ ve̦lni Pūrs I, 114;

2) eine Welle
(figürlich), ein Strom Spr. (figürlich): karsta šalte izplūda caur visiem luocekļiem A. XX, 45 (ähnlich Vēr. II, 1409), prieka šalts izskrēja tam caur krūtīm A. Brigader Daugava 1928, S. 314. nuo viņa plūst spirgtuma šalts Skuola III, 219. auksta vēja šalte uzlija Elzai A. Up. Sieviete 112. tā (ziema) tiecas brāzt par... pļavām vēl krusas šalti (Hagelschauer) MWM. 1897, S. 82, lietus nāca šaltēm (ungleichmässig) Bauske;

3) šàlts ² , -s Kl., Gr. - Buschhof, eine grössere Menge einer Flüssigkeit; ein Guss Wassers
Roop n. U.: lietus nāk šaltēm (stipri līst) Jürg., Arrasch, (mit àl ² ) Sessw., Lubn., Golg. man uzgāza labu šalti ūdens C., Bershof. ve̦se̦la šalts dubļu uzskrēja uz biksītēm Vīt. 30. vīns lielām šaltēm plūda uz viņu drēbēm MWM. VIII, 226. veļuoties krējums šaltēm vien lijis laukā A. 1902, S. 129. asins šaltēm šļācuot Rainis Tāļ. n. 36. kâ... asins šaltis laistīs Vēr. I, 1222. auksta ūde̦na šalte A. IV, 327. zaļgana ūdens šalte Zalktis I, 121. blieza (kuoku) ūdenī, ka Jurim ve̦se̦la šàlte ² iedrāzās Vīt. 80; "liels un straujš ūdens uzlijums ir šalˆte" Nötk.; eine Wasserpfütze U. (die letztere Bed. dürfte durch das Reimwort palte oder palts, -s "Pfütze" beeinflusst sein, vgl. šīs baltās šaltis, šīs ūdens paltis... putuodamas šļakst uz augšu De̦glavs Rīga II, 1, 309);

4) = brīdis, eine Weile, Zeit(lang), Moment Infl., Meiran, Memelshof (šalte), Lubn., Warkl., Zvirdzine, Gr. - Buschhof, Warkh. (šàlts ² , -s, in Warkh. und Pilda auch šàlte ² ): ni dieneņas, ni šalteņas ni˙kur mun nuokavēt BW. 3875, 7. pagaidīšu vēl kaidu šaltiņu Pas. I 151 (ähnlich IV, 163). tai šaltei, unterdessen Zbiór XVIII, 238. atiet muižinieks..., kab izne̦stu... ceļavīru, bet tai šaltī (in dem Moment) re̦dz... Pas. IV, 85. cik šās piene̦suot (malkas) par dienu, tik jis par vienu šaltiņu nuosviež nuo cepļa 207. par šalti grāfs atkan atgulās nedzīvs III, 86. par šaltiņu sadunēja zeme II, 142;

5) "прiем, черед" Spr. Wohl aus d. Schalt "Stoss, Schwung";
zur Bed. 4 vgl. juonis 1 und strāve "Strom; eine Zeitlang".

Avots: ME IV, 3, 4

samūdêt,

1) eine gewisse Zeit hindurch schwimmen
Meiran: zivju ķēniņiene samūdējuse. trīs dienas trīs naktis LP. V, 393;

2) "sagāzt": samūdēt (für -īt?) kuokus staignā vietā Rugāji;

3) = sasmakt ² (mit ū ) Lemsal: ūdens, ēdiens samūdējis; "ieskābt (mit ù ² ) Bers.; ganz sauer werden (mit ũ) N: -Peb.;

4) eine gewisse Zeit hindurch dumpfbrüllen:
dumpis samūdēja visu vakaru Saikava.

Avots: ME II, 691

samujâtiês, eine gewisse Zeit hindurch trüdeln: s. kruogū visu nakti Erlaa, Saikava, Meiran.

Avots: ME II, 690

samundrinât, aufmuntern, antreiben: s. zirgu Siuxt, Salis, Dunika, Behnen, Meiran, Schwanb.

Avots: ME II, 690

I samur̂dêt Golg., Schwanb., Saikava, Meiran, Gr. -Buschhof, Salis, = samùldêt: s. visādus niekus.

Avots: ME II, 690

sanarvât Saikava, Meiran, AP., = sane̦r̃ruôt.

Avots: ME II, 692

sanasât,

1) tragend abnutzen:
trīs pāri kurpju sanasāsi Pas. IV, 513;

2) zusammentragen:
s. malku Dond., Saikava, Meiran, Marzen, Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 692

sā`rga ² , ein Schimpfwort Zaļmuiža; eine schlimme Krankheit, ein Malheur: lai tevi parauj sārga! Warkl., Meiran. liga, liga, sārga, sārga, kalpam skaista ļaudaveņa BW. 21161, 1 (ähnlich 21215). ak tu, sārga, kâ aizmirsu naudu mājā! Golg. Zu sirgt.

Avots: ME III, 806

‡ šarmas Lubn., Meiran, = še̦rmas: man š. vien izgāja caur kauliem.

Avots: EH II, 622

II sãrts Dond., Wandsen, Lautb., Jürg., Arrasch, Karls., C., WoIm., PS., sā`rts <sup>2</sup> Kl., Domopol, sā`rts Ermes, ein Scheiterhaufen, ein Holzhaufen zum Verbrennen U.; ein Haufen überhaupt: ce̦lma atliekas, kas gruzda vēl sārtā JR. IV, 158. žagaru sārti sakŗauti LP. V, 340. gunskurā kvēluo sarkans uogļu sārts Vēr. 1, 1157. vērši gulēja sārtā, - gaļa sevim, āda sevim Pas. IV, 164. cilvē̦ki sakrita sārtā Domopol. labības sārts (= pants

3) Meiran. tur stāvēja sārti burtnīcu un grāmatu kaudzes Vēr. I, 1304. ādas muciņa uz kaula sārta (Rätsel) RKr. VII, 1301. - sārtiem, im Haufen
U.: lieli kungi tâ nedzēra, kâ dzeŗ mani bāleliņi: sārtiem skrēja biķerītes pa galdiņa galiņam BW. 19709. Wohl zu sērt (s. dies), gr. έ'ρμα "Ohrgehänge", la. serere "fügen, reihen, knüpfen", air. sreth "Reihe, strues", an. sørvi "Halsband aus aufgereihten Perlen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 499 f.), s. Leskien Nom. 532 und Būga Aist. St. 165.

Avots: ME III, 807, 808

sasains, unreif Golg., Meiran, Saikava, Warkl.

Avots: ME III, 726

sasnêgt Smilten, Lis., Golg., Warkl., Saikava, Gr. - Buschhof, N. - Schwanb., Kreuzb., Meiran, - sasniegt.

Avots: ME III, 740

saspraĩgât Dond., - saplaisât: zeme saspraigājusi Siuxt, Meiran, Adleenen.

Avots: ME III, 742

saspràukt,

1) grob zermahlen:
s. labību Wolmarshof;

2) schrammen:
s. ruoku Ermes. Refl. -tiês,

1) sich hineindrängen (durch eine Enge):
s. iekšā pa šaurām durīm Warkl., Schwanb., Meiran, Saikava;

2) sich anfüllen mit sich Hineindrängenden:
saspraucās pilna baznīca Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 742

sass,

1) Adj., unreif
U., Selb., Adleenen,Kreuzb., Warkl., Gr,-Buschhof, Sonnaxt, Friedrichswald: uogas vēl sasas Berent n. U. augli vēl sasā Friedrichswald;

2) sass Lis., Lubn., Mar., Sunzel, Schwanb., Kl., Adleenen, Golg., Warkl., Smilten, Heidenfe1d, Bers., Meiran, Kreuzb., Nerft, Gr.-Buschh., Wessen, Bauske, sasis Oppek., Sessw., Gr.-Jungfernhof, Kolmar n. U., sass, -s, eine unreife Frucht (od. Beere);
auch: eine verkrüppelte, nicht ausgewachsene Frucht Gr.-Buschh.: šuogad ābuoļi būs vē̦ļi: visi vēl sasuos Buschhof (Ksp. Krettzburg) n. FBR. IV, 77 (auch Lubn.; sašuos Berent n. U.). kuo jūs tur lasāt? tie tik tādi sasi (unreife Beeren) vien ir! Smilten. tagad jau vēl lāga uogu nav, ir tikai sasi Mar. sasu nevajag ēst, juo tas ir veselībai kaitīgs ebenda. ābuoļu daudz piekritis, bet visi sasi vien, nevar ēst Gr.-Buschh. es salasīju sasis; Halme ohne Ähren (od. unreife Körner?): jāšu... jaunu miežu apraudzīt: kâ tie auga,... kâ tiem sasi briedumā Kreuzb. n. Latv. Saule 1926, S. 410;

3) fig., der Grünschnabel
Kreuzb., Lubn.;

4) sasi, kleine Geschwüre
Lubn.; sasi nelabie, eiternde Drüsen (hauptsächl. im Genick) Gr.-Sessau: Jānīša vaigs apauga ar sasiem Pas. III, 293 (aus Bewern);

5) mit der Krätze behaftet, schmutzbedeckt
Zaļmuiža. Wohi nebst saksis (?) zu li. šāšas "Schorf" (zur Bed. vgl. krams II). s. Prellwitz Wrtb.2 233 unter

Avots: ME III, 744, 745

sastaukât Meiran, = sastaupêt.

Avots: ME III, 745

sastebêt,

1) = satrunêt: kuoks sastebējis Warkl., Saikava;

2) "sich erkälten"
Meiran;

3) (Schweres) zusammenschleppen:
s. kuokus šķūnī Salis. Refl. -tiês, sich zusammennehmen Ruj.

Avots: ME III, 746

II sastidzinât, (viele) einsinken machen C., Meiran, Schwanb., Gr.-Buschhof.

Avots: ME III, 747

sastuidît,

1) antreiben, anspornen:
sastuidīt ² puišus pie darba Zögenhof; aufhetzen Meiran: sastuîdīt suni uz luopiem Saikava;

2) "= sastumdīt" (mit ui ² ) Lautb.;

3) verweisend berufen, scheltend zur Ruhe bewegen:
sastuĩdīt truokšņuotājus Nigr.

Avots: ME III, 750

I šautris,

1): auch Bewershof, Meiran, Odziena.

Avots: EH II, 624

savil˜nuôt,

1): suns savilnuoja aitu Lubn., Meiran, Panemune.

Avots: EH XVI, 466

sazīmuôt (unter sazīmêt 2): skatījuos un zīmuoju, vai nācēja ir mana māsa, kamē̦r tak sazīmuoju, ka tā ir gan Druw. n. RKr. XVII, 87 (ähnlich in Meiran).

Avots: EH XVI, 468

sažmiêgt, fest zusammendrücken Meiran, Saikava, Warkl.; s. acis, die Augen zudrücken C., Ermes, Jürg., Siuxt, Wandsen, Mesoten.

Avots: ME III, 800

sažūrêt,

1) auch sažūruôt Warkl., eine gewisse Zeit hindurch saufen:
s. visu nakti (mit ù ²⁾ Saikava;

2) eine gewisse Zeit hindurch regnen:
lietus sažūrēja visu vakaru Meiran, Saikava;

3) mancherlei znsammengiessen
(mit ũ) Ermes;

4) brauend (eig.: fliessen lassend) herstellen:
s. sliktu alu (mit ũ) Wandsen. Refl. -tiês, sich besaufen Ar., Saikava.

Avots: ME III, 800