ķauze

ķàuze 2 Lub., ķàuza 2 Bers., der Schorf bei Wunden, die Kruste Wid.: nu jau sāk ķauza nuoiet. viņam tāda ķauza uz ruokām - nelīdze̦na, netīra, kŗaupaina āda Bers. A. XVII, 187.

Avots: ME II, 358