ķauzis

I ķauzis, jem., der hastig, viel isst Naud. n. Etn II, 50 ; der alles beschmaddert und durchwühlt.

Avots: ME II, 358


ķauzis

II ķauzis "?": galva kâ ķauzis, t. i. netīra, blaugznaina Serb.

Avots: ME II, 358


ķauzis

III ķauzis, Harst L. [Vgl. li. kiaužóti "дѣлаться рыхлым" (vom Schnee).]

Avots: ME II, 358


ķauzis

IV ķaũzis, dass Kissen unter dem Kummet Gr. - Sessau.

Avots: ME II, 358