Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķērnêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķērnêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (5)

izķērnēt

izķērnêt, zu Ede buttern: kaķi kreimu izķērnēja (Var.: sviestu saķērnēja) BW. 32583, 4.

Kļūdu labojums:
kaķi = kaķis

Avots: ME I, 759

ķērnēties

ķērnêtiês, sich besudeln Autz; s. auch ķē̦rnâtiês,

Avots: ME II, 376

saķērnēt

saķērnêt, ‡

2) intr. "?": skābas, saķērnējušas ("saskābušas") paniņas N.-Peb. ‡ Refl. -tiês, durch Kernen entstehen (von Butter)
Kaltenbr.: nesaķērnējās (nesagāja) tis sviests.

Avots: EH XVI, 422

šķērnēt

šķērnêt, zuviel gären (von Sauergrütze) Schibbenhof.

Avots: ME IV, 35

Šķirkļa skaidrojumā (3)

ķērnāt

ķẽ̦rnât, -ãju, ķērnêt, -ẽju, schmieren, schmaddern: neķē̦rnā tâ sviestu! Refl. -tiês, im Schmutz wühlen, unsauber umgehen, stümpern: bē̦rns ķē̦rnājas ar pirkstiem pa bļuodu. viņš ilgi ķē̦rnājas ap siena gubu. nuopratis, ka ve̦lns te ķē̦rnājies LP. VII, 1312. kuo tur viena zagļa dēļ par daudz atkal ies ķē̦rnāties LP. VI, 17. [viņš tur ilgi ķē̦rnājās (= nesekmīgi darbuojās) gar salūzušajiem ratiem. ja nemāki ēvelēt, tad labāk neķē̦rnājies gar ēveli! Stenden. Li. ker̃noti "мѣшать с грязью" nach Būga KSn. I, 229 aus le. ķẽ̦rnât, das wahrscheinlich aus den finnischen Sprachen stamme (vgl. finn. kärnätä "tadeln", liv., kǟrnǝ "besudeln")]

Avots: ME II, 376

ķirnāt

[ķir̃nât Bauske "verwühlen, durcheinandermengen". Refl. -tiês, -ãjuos Etn. III, 41, = ķērnêties.

Avots: ME II, 385