Paplašinātā meklēšana

ìesparuôtiês,

1) [energisch dazwischen reden]:
"tā gan e̦suot liela gudrība", vecis iesparuojās Alm.;

[2) "Mut, Energie und Kraft zu etwas erlangen"
Schujen, Druw., Fest., Selb.;

3) ="iestiepties" Wessen].

Avots: ME II, 69

sasparuôtiês, sich zusammennehmen, sich aufraffen, sich einen Schwung geben Lautb., Schujen, Ronneb.: vulkāni sasparuojās uz lielākuo darbību MWM. X, 201. mēs... sasparuojāmies uz pēdējuo suoli Latv. tas sasparuojies uzšāvās kājās De̦glavs Rīga II, 1, 426.

Avots: ME III, 740

sparuôtiês: "Baiža sparuojās A. 1897, S. 308" (ME. III, 986) zu ersetzen durch ""cilvē̦ks nav vainīgs..." "bet viņš... izjaucis Apses dē̦lam ar Lieni", Baiša sparuojās A. v. J. 1897, S. 309." dzirdēju ziņnesi skaļi sparuojamies: "... A. Upītis Sm. lapa 318.

Avots: EH II, 547

sparuôtiês, eifern, sich energisch Mühe geben: Baiža sparuojās A. 1897, S. 308.

Avots: ME III, 986

atlècĩba, die Elastizität: juo dziļāki nuoliec zaļuoksnēju kuoku, juo ar lielāku atlēcības sparu tas uzšaujas augšā savā brīvā stāvuoklī B. Vēstn. *

Avots: ME I, 172

‡ atspars (li. ãtsparas),

1) der Rück stoss:
nuo lēcienu atspara laiviņa bij atbīdīta Pump. R. II, 142; Gegenstoss, Gegendruck: duod atsparu ve̦zmam (kas taisās gāzties)! Ermes;

2) "die Widerstandskraft"
Vīt.

Avots: EH I, 168

atsprâgt, intr., inch.,

1) abspringen, wegplatzen:
skaida atsprāgst nuo malkas, kaļķ nuo sienas;

2) schnell zurückspringen, zurückfallen:
viņš atsprāga kā plintes šāviens atpakaļ - augšpē̦du;

3) aufspringen:
durvis ar neparastu sparu atsprāga vaļā JR. IV, 150;

4) losplatzen, losspringen:
buomis ar juoni pats nuo sevis atsprādzis vaļā LP. V, 395.

Avots: ME I, 196

‡ izkram̃šât Seyershof,

1) herauskratzen, -scharren:
suns izkramšā peles nuo peļu bedrēm;

2) "ar lielu sparu izvilkt".

Avots: EH I, 458

nùolĩguôt, intr.,

1) dahinschweben, schwebend wohin sich begeben:
gaŗām sē̦tu nuolīguoja man audzē̦ta līgaviņa BW. 15338. dievs, duod man nuolīguot tai e̦ze̦ra maliņā! Ltd. 1063. saule nuolīguoja, die Sonne ging schwebend unter. te manim saule lēca, te manim nuolīguoja BW. 14684;

2) tr., mit Johannisliedern das Johannisfest zu Ende feiern:
visai vēl dzīvi runās par Jāņa dienu, kâ tā nuolīguota Etn. II, 89;

3) fertig bringen, verrichten:
pieci gadi vienu zeķi kâ līguot nuolīguoji BW. 7276;

4) līguo singend verschaffen:
brāļam sievu nuolīguoju, sev dižanu arājiņ[u] BW. 33118. Refl. -tiês, sich bewegen, schwanken, wanken: viss mežs nuolīguojas nuo viņa kliegšanas Blaum. aizsit āra durvis ar tādu sparu, ka viss nams nuolīguojas AU.

Avots: ME II, 811

[II nùonīkšêt, erknarren: nuosēdās ar tādu sparu, ka krē̦sls nuonīkšēja vien Gr. - Buschhof.]

Avots: ME II, 825

nùožvarkstêt, nùožvar(k)š(ķ)êt, nùožvārkstêt, nuožverkstêt, nùožverkš(ķ)êt, intr., einen knarrenden, knatternden, klappernden, pol-ternden Schall von sich geben: viņš svieda āmaru kaktā ar tādu sparu, ka nuožvarkstēja vien Dok. A. durvis nuožvarkšēja MWM. VIII, 923. sieviete ielē̦kuse, ka nuožvaršķējis vien LP. V, 397. durvis nuožverkstēja Blaum.

Avots: ME II, 895

paar̂t,

1): īksītis prasīja p. Pas. IX, 162. es paaršu dziedādams Tdz. 52895; ‡

2) = ìear̂t 1: p. mē̦slus pa zemi Dunika; ‡

3) "?": (ein Hund)
ar tuo pašu sparu visām četrām kājām vēl pussuoli paara uz priekšu Upītis Pirmā nakts.

Avots: EH II, 118

pãrķer̂t, tr., überkehren, oberflächlich, schnell kehren, fegen: viņa, paķē̦rusi sluotu, ar visu sparu sāka pār ķert istabu Līg. Refl. -tiês, einen Fehlgriff tun: man pārķērās: paķēru cita ce̦puri.

Avots: ME III, 162

‡ pē̦sumis, auch pē̦su pē̦sumis (laut mündl. Mitteilung von A. Brigadere) "nikni, ar sparu, ar visu augumu, it kâ plīvuojuošiem spārniem": iet ganiem pē̦sumis virsū Brig. Raksti X, 18. Aņus ... pā`rskrej. pē̦sumis, apraut baznīcas drānas Dievs, daba, darbs 206; pē̦su pē̦sumis Frauenb., eilig, mit flatternden Kleidern.

Avots: EH XIII, 229

rama, = rams: rama ar sparu nuogāzās Seifert Chrest. III, 2, 261.

Avots: ME III, 476

II šalte,

1): kad buomi palaiž vaļā, tad tas ar šàlti ² (= ar juoni, sparu">sparu) uzspeŗas gaisā Linden in Kurl.;

3): pāri šàltes ² aseņu viņš izlaida un tad nuomira Linden in Kurl.

Avots: EH II, 622

sasparâtiês C., sasparîtiês Golg., Ar., Saikava, = sparuoties">sasparuoties.

Avots: ME III, 740

šķiêst: unbek. in Stenden,

1): ruokas dzirnas (acc.) šķiêž ² ārā, kad brauc uz citu māju dzīvuot Seyershof. sumazgu spani šķiede (ar sparu lēja) virsā Auleja. lietus šķiež (strömt)
un šķiež ebenda;

2): pārāk platu aude̦klu vajadzēja š. (griêzt) nuo malām Sonnaxt. š. siksnu nuo guovs ādas Wessen; ‡

3) schnell gehen od. fahren
Seyershof: tur kāds šķiêž ² gaŗām, ka putekļi vien veļas. Refl. -tiês: verschwenderisch sein, prassen Segew. šķiedies ar naudu Pas. VIII, 59. kad strazdiem aiztiek bē̦rnus, tad tie šķiêžas ² (= apmē̦tā aizticējus ar saviem mē̦sliem) kâ nelabie Seyershof. Subst. šķiêdums, ‡

2) Ritze, Spalte, Schlitz:
gaŗais mutes š., gan˙drīz visam ģīmim šķē̦rsām pāri Jauns. Raksti IV, 64. mongoļu ... iešķībie šķiedumi ... gīmja apaļumā 356. bāž ruoku lindraku šķiedumā Sliņķu virsnieks 143. svārki ... ar gaŗu šķiedumu uz muguras 125. Hierher gehört auch das ME. IV, 53 gegebene Zitat aus Jauns.

Avots: EH II, 640

šķiêst (li. skíesti "verdünnen; scheiden"), šķiêžu, šķiêdu,

1) verstreuen
U., (nach allen Seiten hin) schleudern; vergeuden, vertun U.: (zaltis) sācis šņākt un šķiest savu ģifti uz visām pusēm Pas. I, 390. guovis šķieda atpakaļ uz silēm saliktuo sēku MWM. VIII, 564. ve̦zmus vaļā šķiest vis nevaram Neik. 40. zibins labību šķiež, ka tā balta paliekuot Etn. II, 181. naudu šķiest, Geld vergeuden, vertun. sudraba putekļus mēness šķiež Vēr. I, 832. par tuo nevajadzēs velti vārdus šķiest B. Vēstn. daudz ce̦nsuoņu spē̦ku šķiež Apsk. v. J. 1905, S. 737. dzīve šķieda savus priekus Vēr. I, 672. laimē skūpstus var šķiest Teodors;

2) schneiden, reissen
Gr. - Buschhof. šķiežamais, das Pflugmesser: mūsu arklam ir par daudz nuodilis šķiežamais Selb. Refl. -tiês, sich verstreuen, sich verspritzen; vertan, vergeudet werden; vertun, vergeuden: smiltis šķiežas Seifert Chrest. III, 3, 53. klintis šķiedās. viļņi škiežas ar... sparu pret krasta uoļām JR. VII, 1. plūdi šķiežas jūru bļuodās Aus. I, 36. ze̦lts caur miglu līst, šķiežas kâ dukāti lielās pilēs Zalktis. vai tev tā nauda tâ ir, kuo šķiesties? - Subst. šķiêšana, das Verstreuen; das Vergeuden; die Verschwendung U.; šķiêšanâs, das Sichverstreuen; das Vergeuden, Vertun; šķiêdums, das einmalige, vollendete Verstreuen, Vergeuden, Vertun; das Verstreute; das Vergeudete: bij skaisti nuoskatīties gravas šķiedumā Jauns. Daugava I, 293 f.; šķiêdẽjs, wer verstreut; der Verschwender U: pats bija laidējs un šķiedējs Janš. B. 201. Nebst skaida, skaidît, skaidrs, skaists, šķieva, šķiedra, šķiesna, šķiemene, šķiedi, šķeidêt, šķīst, šķīsts, šķidrs u. a. zu lat. scindō (perf. scidī) "spaite", ae. scītan "scheissen", gr. σχιδαρόν· ἀραιόν Hes., bret. skeja "schneiden" u. a., s. Trautmann Wrtb. 263 f., Brugmann IF. VI, 92 f., Zupitza Germ. Gutt. 105 und 150 f., Hoffmann Гέρας 43 f., Güntert Reimw. 30 ff., Persson Beitr. 149, Boisacq Dict. 872 und 933 f., Walde Vrgl. Wrtb. Il, 541 ff.

Avots: ME IV, 53

šļūduonis* Konv. ² 3790, Dr., šļūduone*, šļūduoņa*, der Gletscher: šļūduoņi ar lielu truoksni nuogāžas lejā Asp. VII, 40. ar sparu gāžas le̦dus šļūduonēs Duomas I, 1272, le̦dus šļūduoņas R. Sk. II, 239.

Avots: ME IV, 78

I smidzinât: auch Dunika, Gold., PV., Rutzau; lietus lija, smidzināja Tdz. 43066 var. ‡ Refl. -tiês, spritzen (intr.), sprühen: runādams ar ... sparu, tâ ka siekalas vien smidzinājās Līg. medn. 90.

Avots: EH II, 537

‡ sparâtiês Smilt., = sparu%C3%B4ti%C3%AAs">sparuôtiês: sparāšuos, kā tieku pie graša Seibolt Zelta Emma 37.

Avots: EH II, 546

šparîtiês Spr., Csr.-Buschh., -ĩjuôs, = sparîtiês, sparu%C3%B4ti%C3%AAs">sparuôtiês: šparījas cik var, lai visus darbus apdarītu Gr.-Buschh. nū gan šparījās, lai jau redz, cik šis māk ebenda.

Avots: ME IV, 100

spars (li. spãras "подпорка" bei Būga PФB. LXXIII, 338), Energie, Schwung, Wucht: ar sparu uz priekšu dzīties U., mit Schwung vorwärts streben. čūska ar visu sparu spiedās virsū LP. VI, 783. es bij[u] meita, man bij spars BW. 13186 var. krāsns de̦g pilnā sparā, ka sprakš vien Vīt. 30. aizgrābīgu sparu Pūrs I, 46. jaunekļa krūtīs dēstīja sirdības sparu Od. I, S. 20. Zu sper̂t.

Avots: ME III, 986

spriñdzîgs C., elastisch Wid., (straff) gespannt: sprindzīgs kâ savilkts luoks A. Brigader Daugava I, 14. kuokle ar sprindzīgām stīgām A. XXI, 722. (meita) sprindzīgām, veselīgām formām Veselis Netic. Tuoma mīlest. 5. sprindzīgiem suoļiem Saules kapsē̦ta 34. spirgtais gaiss iedvesa sprindzīgu darbības sparu 116. Zu springt.

Avots: ME III, 1020

‡ šusnêt Kaltenbr. "liet ar sparu".

Avots: EH II, 658

uzmāka U., comm., uzmāklis Dr., Wid., wer sich aufdrängt, der Aufdringling: viņš uzmākas ar sparu nuokratīja Apsk. v. J. 1903, S. 376.

Avots: ME IV, 357

uzsist,

1): "Kalvis" ME. IV, 377 durch "kalvis" zu ersetzen; ‡

9) aufschreiben
AP: uzsit man vienu āju (den Buchstaben a)! Refl. -tiês,

1): dažreiz liela zive uzsitas ("iznirst ar sparu") uz ūdens Linden in Kurl. aiz meža uzsitas duobja dārduoņa A. Brigadere Dievs, daba, darbs 302.

Avots: EH II, 732