žeibonis
žeibuonis,
1) žèibuonis Nötk., žèibuonis 2 Golg., Vīt., žeibuons Ar., Serben, žèibuoņa 2 Vīt., Plur. žèibuoņas 2 Vīt., der Schwindel anfall; = žèibums 2 Vīt.: spējā žeibuonī zaudējis samaņu Vīt. žiebuoņā viņš tâ izmuldēja ders. uznāca tāds žeibuons galvā Serben. man uznāca žeibuonis Golg.;
2) žèibuonis 2 Vīt., žèibuoņa 2 Vīt., comm., ein berauschter, in Verwirrung geratener Mensch:
ej nu ej, tu, žeibuoņa, kuo tu te muldi? Vīt.;
3) žeĩbuonis Ruj. "ein 8 - 12 Jahre altes, sehr lebhaftes Kind, das viel hin und her läuft und viel spricht".
Avots: ME IV, 801
1) žèibuonis Nötk., žèibuonis 2 Golg., Vīt., žeibuons Ar., Serben, žèibuoņa 2 Vīt., Plur. žèibuoņas 2 Vīt., der Schwindel anfall; = žèibums 2 Vīt.: spējā žeibuonī zaudējis samaņu Vīt. žiebuoņā viņš tâ izmuldēja ders. uznāca tāds žeibuons galvā Serben. man uznāca žeibuonis Golg.;
2) žèibuonis 2 Vīt., žèibuoņa 2 Vīt., comm., ein berauschter, in Verwirrung geratener Mensch:
ej nu ej, tu, žeibuoņa, kuo tu te muldi? Vīt.;
3) žeĩbuonis Ruj. "ein 8 - 12 Jahre altes, sehr lebhaftes Kind, das viel hin und her läuft und viel spricht".
Avots: ME IV, 801