Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'žāvāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'žāvāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
apžāvāties
‡ apžāvâtiês, einmal oder mehreremal gähnen: bē̦rns jau apžāvājās: jāliek gulēt Wolmarshof u. a.
Avots: EH I, 128
Avots: EH I, 128
atžāvāties
atžãvâtiês, ‡
2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss gähnen; zu gähnen aufhören
(mit â 2 ) Dunika, Rutzau: vai vēl neesi atžāvājies?
Avots: EH I, 183
2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss gähnen; zu gähnen aufhören
(mit â 2 ) Dunika, Rutzau: vai vēl neesi atžāvājies?
Avots: EH I, 183
atžāvāties
iežāvāties
ìežãvâtiês, ìežãvuôtiês,
1) anfangen zu gähen:
tē̦vs iežāvājās;
2) ins Gähnen kommen und vom Gähnen nicht loswerden können, sich ans Gühnen gewöhnen:
kad iežāvājas, tad nevar beigt žāvāties.
Avots: ME II, 93
1) anfangen zu gähen:
tē̦vs iežāvājās;
2) ins Gähnen kommen und vom Gähnen nicht loswerden können, sich ans Gühnen gewöhnen:
kad iežāvājas, tad nevar beigt žāvāties.
Avots: ME II, 93
izžāvāties
izžãvâtiês, zur Genüge gähnen, sich nach Herzenslust ausgähnen: ve̦lns, atmuodies, izšļaucījās, izžāvājās LP. VII, 1170.
Avots: ME I, 833
Avots: ME I, 833
nodžāvāt
nùodžavât,
1) vermögen:
varēji gan nuodžavāt lāmu nuopļaut Alks. - Zund.;
[2) "= nùodže̦guoties" Kursiten].
Avots: ME II, 782
1) vermögen:
varēji gan nuodžavāt lāmu nuopļaut Alks. - Zund.;
[2) "= nùodže̦guoties" Kursiten].
Avots: ME II, 782
nožāvāties
uzžāvāt
uzžãvât, gähnend hervorrufen, über jem. kommen lassen: uzžavāt kam (sev) miegu Saikava.
Avots: ME IV, 402
Avots: ME IV, 402
žāvāt
I žàvât 2 , Refl. -tiês: pa abām pusēm krauja žāvājas Blaum. Raksti IX 4 (1937), 54.
Avots: EH II, 818
Avots: EH II, 818
žāvāt
I žàvât 2 Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Oknist, žāvât L., U., Spr., Memelshof, -ãju, refl. žāvâtiês U., Mag. XIII, 2, 54, (mit ã ) AP., Arrasch, C., Frauenb., Jürg., Salis, Selg., Sermus, Siuxt, Wolm., (mit à 2 ) Adl., Golg., Gr. - Buschh, Heidenfeld, KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava, Schwanb., (mit â 2 ) Dond., Dunika, gähnen (unbek. in Schnehpeln, Stenden): Sprw. žāvājas kâ miega negulējis RKr. VI, 452. žāvājuoties tik pusdarba darīsi Br. sak. v. 972. žāvādami cilā avīzes J. R. IV, 210. vāverīte (d. h., das weibliche Schamglied) žāvājās BW. 34873 var.
Avots: ME IV, 798
Avots: ME IV, 798
žāvāt
žāvāt
žāvāties
žāvâtiês, (Unsinn Druw. n. Etn. II, 161) schwatzen Mag. XIII, 2, 54: kuo nu žāvājies? man jau žāvas nāk klausuoties Alksnis-Zundulis.
Avots: ME IV, 798
Avots: ME IV, 798
Šķirkļa skaidrojumā (2)
izrozīties
I izruôzîtiês,
[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;
[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].
Avots: ME I, 794
[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;
[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].
Avots: ME I, 794
nošļaukt
nùošļaukt,
1) [intr., abfallen, abgleiten
Für. I, unter šļaukt]: nuošļaukt nuo krē̦sla Apsk, v. J. 1905, S. 157;
2) tr., abschrägen:
auglenīcas ir ar nuošļauktu galu Wid. Refl. -tiês,
1) sich abschrägen, schräge abfallen:
pret jūru kalni pielaižas, nuošļaucas JR. VII, 3;
[2) neine kurze Zeit abschlafenu
Dickeln; "nuostaipīties, nuožāvāties" Neu-Bergfried).
Avots: ME II, 868
1) [intr., abfallen, abgleiten
Für. I, unter šļaukt]: nuošļaukt nuo krē̦sla Apsk, v. J. 1905, S. 157;
2) tr., abschrägen:
auglenīcas ir ar nuošļauktu galu Wid. Refl. -tiês,
1) sich abschrägen, schräge abfallen:
pret jūru kalni pielaižas, nuošļaucas JR. VII, 3;
[2) neine kurze Zeit abschlafenu
Dickeln; "nuostaipīties, nuožāvāties" Neu-Bergfried).
Avots: ME II, 868