Paplašinātā meklēšana

atžãvâtiês, ‡

2) zur Genüge, bis zum eigenen Überdruss gähnen; zu gähnen aufhören
(mit â ² ) Dunika, Rutzau: vai vēl neesi atžāvājies?

Avots: EH I, 183

atžãvâtiês, gähnend antworten: "nezinu," atžāvājās kāda cita MWM. VII, 543.

Avots: ME I, 213

ìežãvâtiês, ìežãvuôtiês,

1) anfangen zu gähen:
tē̦vs iežāvājās;

2) ins Gähnen kommen und vom Gähnen nicht loswerden können, sich ans Gühnen gewöhnen:
kad iežāvājas, tad nevar beigt žāvāties.

Avots: ME II, 93

izžãvâtiês, zur Genüge gähnen, sich nach Herzenslust ausgähnen: ve̦lns, atmuodies, izšļaucījās, izžāvājās LP. VII, 1170.

Avots: ME I, 833

nùodžavât,

1) vermögen:
varēji gan nuodžavāt lāmu nuopļaut Alks. - Zund.;

[2) "= nùodže̦guoties" Kursiten].

Avots: ME II, 782

uzžãvât, gähnend hervorrufen, über jem. kommen lassen: uzžavāt kam (sev) miegu Saikava.

Avots: ME IV, 402

I žàvât ² , Refl. -tiês: pa abām pusēm krauja žāvājas Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 54.

Avots: EH II, 818

I žàvât ² Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Oknist, žāvât L., U., Spr., Memelshof, -ãju, refl. žāvâtiês U., Mag. XIII, 2, 54, (mit ã ) AP., Arrasch, C., Frauenb., Jürg., Salis, Selg., Sermus, Siuxt, Wolm., (mit à ² ) Adl., Golg., Gr. - Buschh, Heidenfeld, KatrE., Lubn., Meiran, Ogershof, Saikava, Schwanb., (mit â ² ) Dond., Dunika, gähnen (unbek. in Schnehpeln, Stenden): Sprw. žāvājas kâ miega negulējis RKr. VI, 452. žāvājuoties tik pusdarba darīsi Br. sak. v. 972. žāvādami cilā avīzes J. R. IV, 210. vāverīte (d. h., das weibliche Schamglied) žāvājās BW. 34873 var.

Avots: ME IV, 798

II žàvât ² Kl., -ãju, schreien.

Avots: ME IV, 798

III žāvât, (das zu trocknende Heu, Getreide) wälzen, kehren ("valstīt, vāļuot, retināt") Ruba. Zu žaût I.

Avots: ME IV, 798

žāvâtiês, (Unsinn Druw. n. Etn. II, 161) schwatzen Mag. XIII, 2, 54: kuo nu žāvājies? man jau žāvas nāk klausuoties Alksnis-Zundulis.

Avots: ME IV, 798

I izruôzîtiês,

[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;

[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].

Avots: ME I, 794

nùošļaukt,

1) [intr., abfallen, abgleiten
Für. I, unter šļaukt]: nuošļaukt nuo krē̦sla Apsk, v. J. 1905, S. 157;

2) tr., abschrägen:
auglenīcas ir ar nuošļauktu galu Wid. Refl. -tiês,

1) sich abschrägen, schräge abfallen:
pret jūru kalni pielaižas, nuošļaucas JR. VII, 3;

[2) neine kurze Zeit abschlafenu
Dickeln; "nuostaipīties, nuožāvāties" Neu-Bergfried).

Avots: ME II, 868