Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ãjuos' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ãjuos' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļa skaidrojumā (20)

aušāties

aušâties, -ãjuos, die Ohren spitzen (von Pferden); bestürht sein Lind. n. Mag. XIII, 2, 65; Lasd. n. A. X, 2, 67. Zu àuss; vgl. àusîties.

Avots: ME I, 230

grēmāties

grē̦mâtiês, -ãjuos, iter. von gremties, zürnen, sich ärgern : uz puišiem grē̦mājās, ka neņēma kamanās BW. 11856.

Avots: ME I, 652

gulgāt

gulgât L., gulgâtiês, ãjuos, rülpsen Autz n. U.; [gulgâtiês, sich würgen Ronneb., Smilt. Zu guldzît.

Avots: ME I, 678

gūzmoties

gūzmuôtiês, gūzmâtiês, -ãjuos, undeutlich, nur im Umriss erscheinen: skaties, kâ gūzmuojas krūmi Dulbe.

Avots: ME I, 687

īņāties

‡ ìņâtiês 2 (?) Warkl., -ãjuos "nepaklausīt, pīkstēt, mīņāties uz vietas" (meist von Pferden und kleinen Kindern, seltener von Erwachsenen gesagt): zirgi īņājas.

Avots: EH I, 501

kaķāties

kaķâtiês, - ãjuos, auf bodenlosem od. schneelosem Wege mühsam dahinfahren Seew. n. U.

Avots: ME II, 139

kankarēt

kankarêt,

1) zerfetzen, mit Fetzen versehen Wid.;

2) apkārt kankarēt Warkl. " bettelnd sich herum treiben ".] Refl.
kànkarêtiês, - ẽjuos, kankarâtiês, - ãjuos,

1) sich mit allerlei Kleidungsstücken, Lappen bahängen;

2) sich irgend wie durchherlfen [?]:
nav vairs ar citiem ratiem jākankarējas C.

Avots: ME II, 155

karāties

karâtiês [mit r z. B. in Kabillen, Matkuln, Kl., Lis.], - ãjuos, [karēties Glück I Mos. 23, 13], hangen, baumeln: drēbes karājas pie knaģiem. dvēselīte diedziņā karājās BW. 28829. dvieļa gali karājas apakš kreisās ruokas BW. III, 1, 84. kas tev tur pie svārkiem karājas? vīriešiem kaklā karāties, sich aufdrängen. Vgl. kārt und [li. karóti "висѣть"].

Avots: ME II, 161

karažāties

karažâtiês [Bers.], - ãjuos, sich anhäkeln, sich abmühen um etw., geschäftig sein, sich bekümmern, sich abgeben: kuo tu karažājies tur ap tuo bē̦rnu tik daudz Bers. n. A. XVI, 475, Druw.

Avots: ME II, 160

kašķāties

kašķâtiês, - ãjuos, kašķêtiês, - ẽjuôs, sich an jem. reiben, Händel suchen, widerhaarig sein: kuo tu ar mani tik daudz kašķējies? Lub., Fest. vēl viņš kašķējas! Purap. Zu kašķis.

Avots: ME II, 170

ķirnāt

ķir̃nât Bauske "verwühlen, durcheinandermengen". Refl. -tiês, -ãjuos Etn. III, 41, = ķērnêties.

Avots: ME II, 385

kravažāties

kravažâtiês, - ãjuos, herumkramen: kuo viņš tur kravažājas? Wain.

Avots: ME II, 264

krujāties

krujâtiês, -ãjuos, krujuôtiês,

1) plump, mit Mühe sich vorwärts bewegen
Lasd.;

2) sich wohin wenden, streben, sich bemühen:
vēl tie prāti krujuojās uz tām ciema meitiņām BW. 13009. viņš ne˙maz nekrujājas Aps. asni jau sāk krujāties, schon fangen die Keime an hervorzubrechen Los. n. Etn. II, 98.

Avots: ME II, 286

kukšņāties

kukšņâtiês, -ãjuos, sich hin und her beugen; ungeschickt hantieren: gans aiz krūmiem kukšņājas. meitas kukšņājās pagalmā visu rītu, bet pagalms vēl nav nuoslaucīts Jürg.]

Avots: ME II, 302

kurņāties

kur̃ņâtiês Drosth., N. - Peb.], kùrņâtiês 2, -ãjuos, sich wühlen, sich mit etw. beschäftigen: ietaisi mazu dārziņu un kurņājies pa tuo savā vaļâ Saul., Sessw., Druw. [Zu kurnis

II?]

Avots: ME II, 324

lipāties

lipâtiês, -ãjuos, ankleben wie eine Klette; liebkosen L., sich anschmeicheln Salis n. U. [Wohl zu lipt.]

Avots: ME II, 473

ļukāties

ļukâtĩês, -ãjuos, wackeln, nicht fest sitzen, wanken: aizlaid vadzi gar tuo tapu, lai neļukājas Stelp.

Avots: ME II, 542

ļūļāties

ļūļâtiês, -ãjuos. trodeln, mit der Arbeit nicht vonvärtskommen konnen: kuo tu te lūļājies? Mat.

Avots: ME II, 545

tošāties

tuošâtiês, -ãjuos, zaudern: kamē̦r profesuors tuošājas, viņa mīļuo appre̦c cits MWM. IX, 472. Nebst li. tásioti KZ. LII, 296 zu li. tę̃sti "ziehend dehnen", tį̃sti "sich dehnen" apr. tiēnstwei "reizen", ahd. dinsan, dansōn "ziehen", ai. tąsayati "bewegt hin und her", vitasti-ḥ "Spanne" u. a., s. Walde Vrgi. Wrtb. I, 727, Trantmann Wrtb. 318 f.

Avots: ME IV, 287