Paplašinātā meklēšana

atkãre̦ns,

1) steil
L.: atkāre̦ns kalns Aps., Lub. (zu atkārt);

2) herabhangend, klaffend:
nuo... atkāre̦nās kabatas U. b. 113, 63.

Avots: ME I, 166

bãre (s. auch bàris): ne bārei (Var.: bārītei) mātes pūra BW. 4871, I. ai bārīte, bārenīte! 4958.

Avots: EH I, 209

bãre Kand., bàre, bārene (m. bāris, bārenis), die Waise: šī bārene, tā bārene, es pa˙tiesi bārenīte: ne man tē̦va, ne māmiņas, ne īstā bāleliņa BW. 4229. apmirst man māmulīte, es paliku bārenīte 3985. purva pļava bez ābuola, bārenīte bez māmiņas 4090. te̦kam visi bāreniņi saulrietiņa kalniņā; citam nava sava tē̦va, citam savas māmuliņas 4390.

Avots: ME I, 273

I dãre,

3): auch Gramsden, Rutzau (mit ã), Linden (mit à ² ), Dobl., Wessen.

Avots: EH I, 312

I dãre, s. dãrs.

Avots: ME I, 447

‡ III dãre NB., OB. "eine braune Flüssigkeit, die aus dem Munde einer gedrückten Heuschrecke emporquillt".

Avots: EH I, 312

‡ iekãretiês Strasden, = iekãruôtiês.

Avots: EH I, 519

‡ jãre AP., C., Kegeln, Orellen, = jāris 1, jārs: truokšņaina j. vīriešu un sieviešu pulkā Kaudz. Javnie mērn. laiki III, 7.

Avots: EH I, 561

‡ kamãre NB. "puope".

Avots: EH I, 581

I kãre: auch Dond.; k. uz gaļu AP.

Avots: EH I, 602

I kãre, die Leckerheit, Begehrlichkeit, Begierde, namentl. etw. Leckerem: viņam uzgāja ķeŗamā kāre LP. VII, 865. ēda un dzēra... bez kādas kāres Vēr. I, 1372. tuo slavas kāre dīda MWM. VI, 401. Das Demin. kãrĩte als Personifikation des Liebreizes: viņa bija tik skaista kâ pate kārīte LP. VII, 41.

Avots: ME II, 195

I kãrele, ein lüsternes Frauenzimmer Serb., Bers. n. A. XV, 2, 237. Zu kãrs.

Avots: ME II, 195

kãrestes, kãrastes, Pl., t., die Leckerheit, Begehrlichkeit nach etw. Leckerem: tur tik bija, kuo kārestes nuodzīt Serb., Mat. es dabūju jau kārestēm drusku zemeņu uogu, ich bekam schon etwas Erdbeeren zur Befriedigung meines Gelüstens Bers. es jau nuo tiem labumiem kārestēm vien dabūju Serb., Druw., Mat.

Avots: ME II, 195

kãrestĩba: auch Elger Diction. 40, (mit à ² ) Erlaa n. FBR. Xl, 11.

Avots: EH I, 602

kãrestĩba, kãre̦sts, die Lüsternheit, Begehrlichkeit: cik tev liela kārestība uz tādām lietām. man uznāca tāda kārestība pēc ābuoliem Aps., Ruj., Druw., Bers., Adsel, Gaw., Frauenb.,. - Rahden n. A. XV, 2, 237.

Avots: ME II, 195

Mãre,

3): laid... man[i] tirgā i[r] Mārē, Miķelī BW. 33111, 2; ‡

5) gaŗā M. BielU., der Mittelfinger.

Avots: EH I, 792

Mãre, s. Mār,a.

Avots: ME II, 583

nepãrejams, unüberschreitbar: bijis nepārejams purvs LP. VI, 216.

Avots: ME II, 726

nuokãre, s. nuõkara.

Avots: ME II, 795

nuõkãre̦ns, geneiegt, über-, herabhangend, abschüssig: nuokāre̦ni zari Konv. ² 52; nuokāre̦ns be̦rzs, Hängebirke.

Avots: ME II, 795, 796

nuõspãre: auch AP.

Avots: EH II, 89

nuõspãre, der Ort unter den vorragenden Sparren: viņa nuostājās aiz jumtlāsēm platajā nuospārē Duomas I, 571. suns pagraba nuospārē ierējās A. XVI, 1062. (nuospāru baļķi U., die obersten Balken, in welche die Sparren eingelassen sind; die Sparrenenden zum Formieren eines Obdaches.]

Avots: ME II, 855

[pãrecêt, umeggen, noch einmal eggen: p. tīrumu. Refl. -tiês, sich eggend überanstrengen: zē̦ns pārecējies.]

Avots: ME III, 155

pãreima,* der Übergang: laika vārdi, kuŗi nuozīmē pāreimu nuo viena stāvuokļa uotrā Str. Gew. pãreja.

Avots: ME III, 155

‡ pãrejuõ AP., = pãrâk (?): birums auzām p. liels nav. Vgl. ‡ pãrijuo.

Avots: EH XIII, 199

‡ pãrejuot (part. prs. zu pãriet) Segew., vollauf, übervoll: mē̦rs pilns p.

Avots: EH XIII, 199

[pãrencêt, auskratzen, durchreiben: p. galvu Ar.].

Avots: ME III, 155

pãreniẽks, pãr(i)niẽks,

1) einer vom Paar:
viens, kam pārinieka trūkst BW. V, 220. nu arī visi citi steidzās sev iegūt uotru pārenieku BW. V, S. 204;

2) ein verheirateter Knecht, eine verheiratete Frau, die beide dem Herrn, dem Wirte dienen:
saderēju viņu kâ pārenieku Blaum. Ilze apprecējās un palika Jaunzemjuos par pārenieku AU. vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirga pārinieki, bandinieki Etn. III, 133;

3) der Plur. pārenieki, die Brautpaare:
bija ieradums pāriniekus tik reiz pa gadu laulāt Līb.;

4) die männlichen und weiblichen Personen, die das Vieh der neuvermählten Frau zum Gesinde des jungen Ehemannes treiben:
līdz ar vedējiem iet arī luopenieks un luopeniece jeb tâ nuosauktie pārenieki, parādnieki, kuŗiem jāaizve̦d brūtes luopi BW. III,1, 20.

Avots: ME III, 155

pãre̦s (aus *pārēs, Lok. Plur.), für pāri, hinüber Dond, n. LP. VII, 900,

Avots: ME III, 155

pãrestĩba, das Unrecht, die Unbill: ļauni cilvē̦ki darīja pārestības Saul.

Avots: ME III, 155

pãrestîgs, unbillig, ungerecht: pārestīgi uzkŗautas nastas B. Vēstn. viņš neatbild uz jautājumiem, kuŗus viņš tur par pārestīgiem Kaudz.

Avots: ME III, 155

‡ pãrpãrenẽm Siuxt, = pãrpãrẽm: mārciņa izsveŗas p. Frauenb.

Avots: EH XIII, 207

paspãre, der Raum unter den Sparren Kand.

Avots: ME III, 104

šķil˜spãre Usmaiten, die Libelle. Zu spārvs, spāre "Bremse".

Avots: ME IV, 40

I spãre: dieva dē̦ls pirti dara, ze̦lta spāres spārē̦dams BW. 33844, 1. zīle dzied staļļa spāres galiņā 1036; 13948. uz ustabas, aiz spārītes Tdz. 59097, 5.

Avots: EH II, 547

I spãre, die Sparre, der Sparrbalken: spāres celt (aufrichten) Br. 489, Grünhof; vēja spāres, die Sparrbalken an der Aussenseite des Giebels, die die Balken des Giebels zusammenhalten B. Vēstn. Aus mnd. spare.

Avots: ME III, 987

II spãre: auch Salis, (mit ā ) Hofzumberge n. BielU.: silā mani uodi ēda, spāres sila maliņā BW. 30668. lejā mušas, lejā spāres, lejā sīki knaušelīši 16889, 1.

Avots: EH II, 547

II spãre Līn., Sassm., Karls., Dond., spāre Aufz, Bremse U., Karls., Dond., Kl., Wasserjungfer, Libelle Sassm. (plekšu sp.), (mit ã) Dunika, Siuxt, Bershof, Nigr., Grünh., Behnen, Ruj., Jürg., Zögenhof, (mit à ² ) Selsau, Bers.: nemuocīs dunduri, spāres tavus luopiņus LP. V, 1. pavasari spāres skrien ap luopiem un tuos tramda Dond. nu rūc kâ spāres JIgRKr. III, 5. piecas spāres nuome̦tušās uz spāres gala Nigr. Zu spārs II.

Avots: ME III, 987

II vãre (?) "Fähigkeit" Nötk.

Avots: ME IV, 503

‡ *vãret, zu erschliessen aus ‡ ìevãret.

Avots: EH II, 763

ziņkãre,* ziņkãrĩba U., die Neugier: aiz... ziņkāres es ievaicājuos Ezeriņš Leijerk. I, 146. ziņkāres pilnie saucieni Domas II, 31.

Avots: ME IV, 725

ã˙re: auch ãre! Siuxt.

Avots: EH I, 194

ã˙re, ãre˙če, ãre˙če vei Bers., A.-Peb. (aus ã redz(i) še), sieh, Ausruf der Heinweisung: ā˙re kur tē̦vs nāk, sieh, da haben wir nun die Folgen deines Treibens: āre˙če! pusrubulītis ruokā JR. IV, 85.

Kļūdu labojums:
Treibens: = Treibens.

Avots: ME I, 242

bārenis (unter bãre): auch (mit ã) Schrunden n. FBR. XIII, 106, (mit à ² ) Linden.

Avots: EH I, 209

dãrs,

1) auch dāre, eine vierkantige Öffnung in der Oberlage der Badstube zum Abzug des Rauches, aber auch zum Hinaufleiten der Wärme in die auf der Oberlage der Badstube befindliche Malzdarre, die auch ihrerseits
in Kand. dārs heisst: uzkāp uz pirti un pa dāres caurumu met tādu garu... LP. IV, 185;

2) das klein Fenster in der Riege zum Abzug des Rauches
Kand., Naud.; dāra rīkle, der Schreihals: mans brālītis zābakuos neņems tādu dāra rīkli BW. 872;

3) die Darre
[dãre Dond.]: kungs kāpj (rijā) pa trepēm uz dāru LP. VII, 273; Pl. dãri [Salis], die Darrbalken in der Heizriege L. [Die urspr. Bed. ist wohl "Darre" ; aus mnd. dare "Darre"; vgl. auch dārnis und dāris.]

Kļūdu labojums:
dāra = dār,a
dāra rīkli BW. 872 = dār,a rīkli BW.872,1

Avots: ME I, 448

II dãrs NB., = ‡ dãre III.

Avots: EH I, 312

gùodkãrĩba ,* auch gùodkãre * Vēr. 292, der Ehrgeiz: daudz un dažādi pārrunā guodkārību Ar.

Avots: ME I, 689, 690

[kãraste,

1) ein Leckermaul
Serben, Sermus;

2) die Begriede:
man uznākusi kāraste pēc me̦dus Trik., Bers. ieduod man drusku kārastēm Wolmarshof, Trik.; kārastēm dabūt Peb. n., U., einen Imbiss erhalten. Vgl. kãrestes; zu kãrs.]

Avots: ME II, 194

II kâre PS., [kàre Planhof], gew. im Pl., [kãres Hasenp., Weinsch., Gr. - Würzau, Bauske, Wandsen, kàres ² Lis., Kl., Praulen, Lubn., kãras (?) Holmhofbei Schlock], kārîte(s), die Wabe: šūn, bitīte, biezu kāri (Var.: biezas kāres) BW. 30287. atduod savu me̦dutiņu, es kārītes tev atduošu BW. 30313. atruod struopus ar kustināmām kārēm RKr. XI, 89. [Eher wohl nebst li. korỹs (gen. kõrio) dass. Leskien Nom. 290 und Osthoff Parerga 22 f.) zu kãrt "hängen" (vgl. auch die Nebenform kares und Zubatý AfslPh. XVI, 411), als (mit einem Ablaut ā: ē) zu la. cēra und gr. χηρός "Wachs" (wofür Walde Wrtb. ² 152 f., Boisacq Dict. 450, Pedersen KZ. XXXVIII, 404 u. a. eintreten), da die Bedeutungen nicht übereinstimmen, und der Ablaut ā: ē immerhin nicht gewöhnlich ist.]

Avots: ME II, 195

Mãŗa, Mãre, ein Demin. Mārinĩte BW. 32449, 4,

1) die Jungfrau Maria
im VL.: Māres nē̦sātāji, die mit dem Marienbilde umhergehen und betteln U. Māriņa, svē̦tā sieviņa Br. 7. mīļā Māŗa, ze̦lta jumprava Br. 46;

2) = Māršava, Schutzpatronin der Kühe: man Mārīte guovi deva BW. 29175. mīļa Māre guovis slauca 29163, 1. šķir, Māriņa, manu guotiņu! 29187;

3) zur Bezeichnung christlicher Feiertage:
gavēņu Māŗa, pavasaŗa M. Ahs. n. RKr. XVII, 39, kāpuostu Māre od. Māra Upīte Medn. laiki 29 od. Māŗi L. od. kāpuostu Māres diena U., Mariä Verkündigung, 25. März; lielie Māŗi L., U., lielā Mãra Ronneb. n. RKr. XVI, 52, Mariä Himmelfahrt; mazie Māŗi L., U., māzā Māra Ronneb. n. RKr. XVI, 52, Mariä Geburt; rudens Mãŗa, Mariä Himmelfahrt, 15. August Ahs. n. RKr. XVII, 39; nach BW. III, 1, S. 319 rudens Māŗa, der 1. Oktober;

4) in genitivischen Verbindungen: Māŗas zeme, Livland
im Vl.; Māŗu pīnas, Weichselzopf U.; Māres plekste, die Scholle, platessa vulgaris U.

Avots: ME II, 585, 586

nãrs, nãre,

1) die Klammer der Tischler
L., die Zwinge, Leim-, Schraubenzwinge: nārs ir bluķis ar šķē̦rsām iecirstu ruobu; nārā liek kādu apstrādājumu kuoka gabalu, kuŗu ar ķīļiem saķīlē, lai tas nekustē̦tuos. ar nāru saspriež kuopā salīmē̦tus dēļus Wolm. [nā`rs Trik. "rīks luoku un slieču liekšanai"];

2) die Hobelbank:
viņš kruknēja uz nārēm lielā kruoga kaktā Zeib.;

[3) = spunde U.;

4) nāri, Bretter auf dem Dach zum Schutze gegen Sturm
U. - Aus * nārvs? Wohl zu nirt (s. dies) nebst narvis, vgl. Person IF. XXXV, 207 und Beitr. 576 und Sommer Balt. 261].

Avots: ME II, 701

nuõkara, nuokare, nuokãre,

1) etwas Herabhangendes:
nuoraujat visas nuokaras ielu starpās līdz ārdīm! Vīt. viņas blūze bija ar gaŗām nuokārēm U. b.;

2) der Abhang
Naud.: viesnīca bija krāšņa ē̦ka uzce̦lta pie pašas kalna nuokaras A. XII, 495. klints nuokares lūst Vēr. I, 834. kalna nuokāres priekšā laukums Rainis. [daudz nuokāres veda uz viņa(= kalna) augstumiem Veselis Saules kapsē̦ta 139];

3) nuokāre, das Schutz -, Abdach
Dr.

Avots: ME II, 794

‡ nuõspãrne Ramkau, = nuõspãre.

Avots: EH II, 89

pāren: auch (pãre̦n) Ugalen n. FBR. VII, 29.

Avots: EH XIII, 199

pãriniẽks, s. pãreniẽks.

Avots: ME III, 157

pãris,

2): pāri reiz apkārt apgriezies Janš. Dzimtene I, 326; ‡

3) = pãreniẽks 1: jis meklēja sev līdzīga pāra un dabāja padzīvājušu atraiti Pas. IV, 381.

Avots: EH XIII, 201

pãrniẽks, s. pãreniẽks.

Avots: ME III, 169

paspãrne [PS., paspā`rne Wolmarshof], paspârne ² [Salis, Widdrisch, Adiamünde, Selg., Wandsen, Dond.], Kand., paspārns Etv., Kronw., [bei Manz. Post. I, 361 der Pl. paspārņi (li. pāsparnė Tiž. III, 446, pãsparnis "was unter dem Flügel ist")],

1) der Ort unter dem Flügel, fig. das Obdach, die Zuflucht, der Schutz:
Krievijas paspārnē dzīvuo dažādas tautiņas;

2) für paspāre, der Raum unter den Sparren, . das untere Ende der Sparren:
kad es iešu pagalmā, lien mudīgi paspārnē! BW. 23375, 4. jāizluožņā visas paspārnes Saul. sudrabuota zīle dzied mana staļļa paspārnē BW. 13949, 3. kad sveču dienā paspārnes pil, tad gaidāms auksts pavasaris Etn. II, 25. mājas paspārnē; salmuos III, 192. Zu spā`rns, [aber jedenfalls durch paspãre beeinflusst.]

Avots: ME III, 104, 105

piespāre,

1) ein stark über die Wand hervorstehendes Dach:
es savai luopu kūtei liku ietaisīt piespāri Selb.;

2) piẽspãre Behnen, eine Stütze des Sparrbalkens
Bauske.

Avots: ME III, 294

puišpārenieks MWM. VIII, 338, = pãrenieks 2 Linden (in Livl.).

Avots: ME III, 404

salˆdkãrĩba* Plūd., salˆdkãre*, die Wollust.

Avots: ME II, 669

‡ sikspâris ² Seyershof,

1) die Fledermaus;

2) = spãre II.

Avots: EH II, 486

skāre: skãres Dobl., Mesoten, Ziepelhof; "sānu galdiņi mē̦slu ratiem" (skāres) A. Leitāns.

Avots: EH II, 504

skāre L., U., PIur. skãres BL, Siuxt, Deg., skāres U., Bielenstein Holzb. 547, skāris, der Rumpf eines Bauernwagens: šuo asi paliek zem kādām ne˙būt kuoka sk,ārēm Antrop. II, 19 f. Etwa aus mnd. Kare "Karre" ?

Avots: ME III, 880

‡ špàre ² Liepna, = spãre I.

Avots: EH II, 654

spāris, ‡

2) = spãre II, Libelle Fravenb., Seyershof, Stenden: spārīt[i]s glāžu spãrniņiem Rainis Dz. un d. II, 245.

Avots: EH II, 547

‡ *spãrnis, = spãre II od. spārns II (?): uodi kuoda siliņā, spārņi sila maliņā BW. 30668 var. .

Avots: EH II, 547

‡ III spārs, = spãre

I: dieva dē̦ts pirti dara, ze̦lta spārus spāruodams BW. 33844, 4 var.

Avots: EH II, 547