Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķe̦ns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķe̦ns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (14)

kaušķens

kaũšķe̦ns: ein Teller, eine Schüssel od. ein anderes Gefäss, womit (Trockenes) geschöpft wird Iw.

Avots: EH I, 596

kaušķens

kaũšķe̦ns, eine Lehmschüffel Edwahlen, Anzen, Dond., Wind., RKr. VI, 94.

Avots: ME II, 179

ķembriķens

‡ ķem̃briķe̦ns Stenden, das Kämmerchen (der Abtritt): ķembriķena luogi BW. 20366 var.

Avots: EH I, 694

ķiļķens

ķiļ˜ķe̦ns: auch Frauenb., (mit ìļ 2 ) Linden in Kurl., ķiļ˜ķens Siuxt, demin. ķiļ˜ķentiņš ebenda; ēdināja ar... pūru ķiļķeniem BW. 20332.

Avots: EH I, 702

ķiļķens

ķiļ˜ķe̦ns, [ķiļ˜ķē̦ns Līn.], der Kloss: ķiļķe̦ni [ķiļķeņi U.] - ēdiens nuo bīde̦lē̦tiem vai rupjiem miltiem Etn. I, 19. [Aus nd. kīlke ("Keilchen") dass. bei Frischbier I, 352.]

Avots: ME II, 381

kniepķens

‡ kniẽpķe̦ns Ahs., der Kragenknopf; eine Art Fibel: sudraba vai dzītara kniepķe̦na iesegšanai (sc.: kre̦kla apkaklē) Rutzau n. Fil. mat. 126 (s. die Abbild. ebeeda S. 130). Wohl aus einem mnd. *knō"pken.

Avots: EH I, 632

korķens

‡ kor̂ķe̦ns 2 Seyershof "ar iegare̦niern maziem puvumiem": korķe̦ni karpeļi.

Avots: EH I, 639

puišķens

puišķe̦ns (unter puišķē̦ns): pùiške̦ns 2 Erlaa n. FBR. XI, 8.

Avots: EH II, 321

rēķens

rēķe̦ns (unter rẽķins): Berechnung, vernünftiger Grund, Sinn AP.: agrāk mūŗa sienas bijušas briesmīgi biezas un bez rẽķe̦na.

Avots: EH II, 369

šeļķens

sẽļķe̦ns: s. dazu Sehwers Unters. 129.

Avots: EH II, 626

šēļķens

šēļķe̦ns Wid., šēļķins U., Plūd. Llv. II, 226, šeļķe̦ns, šeļķins Karls., das Schälchen, das Glas Branntwein U.; der Branntwein: vīni izskauda tautiskuo brandvīnu un šēļķe̦nus Turg. Muižn. per. 39. pudele šēļķina (šēļķe̦na Upītis St. 58, šeļķina Aps. VII, 9) MWM. VII, 892. mani dzirdināja ar šeļķe̦nu Purap. Kkt. 46. ar šņabju un šeļķinu dzeršanu MWM. VIII, 722. Nebst estn. sēlikene aus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 17

spiķens

‡ *spiķe̦ns Seyershof, harzig.

Avots: EH II, 550

tiķens

tiķe̦ns U., Nigr., sicher, überzeugt: nee̦smu tiķe̦ns, ich bin nicht sicher, traue dem Frieden nicht Biel. n. U. vai tu esi jau tik tiķe̦ns, ka skuoluotājs viņu ņems? Janš. Dzimtenez I, 270. šūpulis izturēs, varat būt pilnīgi tiķe̦ni Dzimtene V, 261. nelaimīga viņa nav - par tuo e̦smu tiķe̦na 99. sieviņa teicās . .. nuosapņuojuse kruodzinieka nāvi un nu rītiem tiķe̦ni klausījās atskanam zvanu skaņas, bet velti! Bandavā II, 55. Wohl aus einem li. *tikinas (zur Bildung s. Le. Gr. § 149 a).

Avots: ME IV, 186

Šķirkļa skaidrojumā (13)

kaķēns

kaķẽ̦ns: kaķe̦ns, pienu laizīdams BW. 20119 var. me̦lnais kaķeniņš 19300.

Avots: EH I, 576

kanšķene

kanšķene, eine Lehmschüssel mit steilen Rändern Alschw. [Wohl in kaušķene zu ändern; vgl. kaušķe̦ns.]

Avots: ME II, 156

ķiļķins

‡ ķiļķins Dunika, BW. 16687, 5, (mit iļ˜ ) Grenzh. (Mežamuiža), (mit iļˆ ) Oknist, = ķiļ˜ķe̦ns.

Avots: EH I, 702

klucis

klucis,

1): nuo apses kluča BW. 21156. ve̦lkat baļķus, liekat klučus! 24699 var.;

3): ein Kloss
AP., ("ķiļķe̦ns") Linden in Kurl., Seyershof; kluči auch Orellen, Ruj., Salisb.

Avots: EH I, 621

klučka

‡ klučka,

1) ein Kloss
(klimpa, ķiļķe̦ns) AP., Erlaa, KatrE:, Lös., Saikava, Sonnaxt;

2) klefsteriges Brot
Orellen;

3) Schimpfname für einen Menschen von kleinem Wuchs
Saikava: citi vīri kâ uozuoli, tu kâ k. ("?") vazājies BW. 20107 var.

Avots: EH I, 621

murķi

mur̃ķi "Morcheln" (unter mur̃ķe̦ns 2 ): aus mnd. morke, s. Schwers Unters 81.

Avots: EH I, 834

rēķins

rẽķins, rēķe̦ns Vēr. II, 521, rēķiņš U. (aus mnd. rekinge), rēķeniņš U. (aus mnd. rekeninge), rēķinums U., Spr., Salis, die Rechnung; das (Rechen) exempel: pārdevēji izraksta rēķe̦nus Jaunie mēm. laiki I, 53. - laika rēķins, die Zeitrechnung: priekš mūsu laika rēlzina PS. Die Form rēķinums beruht wohl auf einem prt. *rēķinu mit -inu = li. -inau.

Avots: ME III, 520

striķains

‡ *striķains, erschlossen aus striķe̦ns Seyershof, mit Falbeln versehen: striķe̦ni brunči.

Avots: EH II, 588

vaķans

I vaķans (wohl aus *vaķe̦ns) "etwas Grosses, Schweres"; "ein (nicht grosses Korwenhof, aber) gut aufgemästetes Lebewesen" A.Schwanb., Korwenhof; "ein dickes, kleines Kind" Kroppenhof (bei Schwanb.); "ein kleines, feistes, weiches Katzen- oder Hundejunges; ein sehr dicht (in viele Kleider) gekleideter Mensch" Aahof, Kalnemois, Stomersee: bē̦rns jeb teļš kâ vaķans Alswig (hier werde ein junges, feistes, weiches Lebewesen mit einem vakans vergüchen). Wenn vom Begrift "Welches" auszugehen ist, vielleicht nebst vaķē̦ns I, vakāns und vaķis III auf mnd. wocke "der eingebundene Flachs am Rocken" (le. kuodeļa) beruhend; vgl. die Bed. von vaķe I 1 LKVv.

Avots: ME IV, 449