ņūcīt

ņûcît (auch Kr.], Burtn. n. U., = ņukât, tüchtig essen.

Avots: ME II, 907

ņūcīt

ņûcît, ‡

2) knautschen, quälen
Seyershof: viņš ņûcī 2 kaķi.

Avots: EH II, 117