Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'šķaidît' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'šķaidît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (9)

aizšķaidīt

‡ àizšķaidît, zuspritzen, spritzend verdecken: uogas šķaidīdama, viņa man aizšķaidīja visas acis Meiran.

Avots: EH I, 55

iešķaidīt

ìešķaidît, zerschlagend hineintun: uolas virā Bers., Bauske.]

Avots: ME II, 76

izšķaidīt

izšķaidît, tr.,

1) auseinandersprengen, zerschmettern, in Stück schlagen:
raganas tas tūlīt izšķaida uz visām pusēm LP. I, 81. riteņi bijuši sapluosīti, gabali izšķaidīti Etn. III, 109. dzīve draudē tuo bez žē̦lastības saberzt un izšķaidīt Baltp.;

2) verschwenden, vergeuden, vertun:
mantu, naudu.

Avots: ME I, 810

nošķaidīt

nùošķaidît, ‡ Refl. -tiês, = nùošķiêstiês: bē̦rns nuošķaidījies ar uogām Saikava.

Avots: EH II, 94

nošķaidīt

nùošķaidît, bestreuen, besprengen: n. pagalmu ar salmiem; n. siênu ar asinīm.]

Avots: ME II, 865

pašķaidīt

pašķaidît, ein wenig verdünnen: putru; ein wenig zerquetschen: tupeņus, dzērvenes; ein wenig vergeuden: naudu.]

Avots: ME III, 112

sašķaidīt

sašķaidît, tr.,

1) zerdrücken
Spr., zerschmettern, zermalmen: sašķaidīt puisi miltuos LP. III, 12. zalkša galva sašķaidīta Zalktis I, 22. dzelžu pirkstus, kuŗi ziedus sašķaidīja Stari II, 32. sašķaidītām drupām Vēr. II, 18. sašķaidīju uogu ar mēli Kleinb. st. 45. sašķaidīja uolas Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 40;

2) auch sašķaidinât, (in einet Flüssigkeit) auflösen: recekli jeb želatīnu... sašķaidina MWM. VI, 159.

Avots: ME III, 754

uzšķaidīt

uzšķaidît, (zerdrückend auf etw.) aufspritzen (tr.): uzšķaidīt kam dubļus uz drēbēm. Refl. -tiês, (auseinandergehend auf etw.) aufspritzen (intr.): dubļi uzšķaidījās garām gājējiem.

Avots: ME IV, 388

Šķirkļa skaidrojumā (6)

atkristīt

‡ atkristît, = atšķaidît, mit Wasser verdünnen (eig.: taufen; perfektiv): brandvīnu ar ūdeni a. Salis. Refl. -tiês, (einen unangenehmen Menschen Oknist, eine überdrüssig gewordene Arbeit Wessen) los werden: ka nuo šā darba varē̦tu drīzāk a˙! Wessen.

Avots: EH I, 150

atskaidīt

atskaîdît [li. atskáidyti], f. das jetzt gebräuchliche atšķaidît Smilt., U.

Avots: ME I, 191

škaidīt

škaidît U.,

1) dünn machen, schwächen (von Getränken);

2) verschwenden, vergeuden
Seew. n. U. Falls auch ausserhalb des Hochle., wo es aus šķaidît entstanden sein kann, gebräuchlich, aus skaidît und šķaidît resp. škiêst kontaminiert.

Avots: ME IV, 20

šķārdīt

šķãrdît Durben, N. - Bartau, (mit âr 2 ) Dunika, Wandsen, (mit ā̀r 2 ) Warkl., -u, -ĩju, = šķaidît 1: zirgs le̦du šķārdīt šķārda ar asajiem pakaviem N. - Bartau. zemes pa galsiem ar pakaviem šķārdi Plūd. Llv. II, 93. (kumeliņi) nāk kājinas kapādami, baltu smilkti škārdīdami BW. 26541, 7 var. (aus N. - Bartau). Refl. -tiês, energisch, unbändig strampeln Dunika, Wandsen: spārdies un šķārdies, cik gribi Janš. Dzimtene 2 II, 311. tu pa gultu šķārdīdamās apsviedīsi... galdiņu Dzimtene V, 104. (zirgs) spe̦rdams pakalkājas gaisā, šķārdīdamies un pieme̦zdams iekšā sē̦dē̦tājiem pilnas acis ar sniegu Bandavā II, 235. kuo tam dusmuoties un šķārdīties RA. Für skārdît (I), mit dem š(ķ)- von šķērst.

Avots: ME IV, 23