I žākarêt, -ẽju,

1) mit einem
žākars I 1 im Wasser sichen Salis n. U., Memelshof, (mit ã ) AP., C., Zarnikau, (žãkarat) Salis; suchen Bielenstein Holzb. 655; "vandīt" Dond.;

2) Fische ins Netz treiben
(mit ã ) Zarnikau;

3) "čačuot ābuoliņu" (mit ã ) Nikrazen; žākaruôt "uz žākariem kŗaut".

Avots: ME IV, 794

II žākarêt, auch refl. žākarêtiês,

1) plaudern
Ruj. n. U.;

2) albern, tollen
Spiess n. U., (žākarêtiês) Bers., Frauenb., Naud., Serben, (mit ã ) Behrshof, Ruhental; klettern (žākarêtiês) Frauenb.; "sich schamlos benehmen" (žākarêtiês) Frauenb.: ķirinājas un žākarējas visuos kuokuos augšā Frauenb. kuo tu atkal ar tām meitām sāc žākarēties? ebenda. tik zin, kâ žākarēties ar meitām Naud.

Avots: ME IV, 794

II žākarêt,

1): auch Für., Mag. VI, 44.

Avots: EH II, 817