Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'āļot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'āļot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (37)

aizzāļot

àizzâļuôt, mit Gras bewachsen: celiņš aizzāļuojis.

Avots: EH I, 64



āļoties

ãļuôtiês, lärmen, schreien, sich unsinnig gebärden: tirdzenieki sadzē̦rušies āļuojas pa kruogu Nigr. viņš nemaz neāļuojas Apsk.; dafür âluôtiês 2 Platohn, Brambergshof. [Zu ãļa.]

Avots: ME I, 238


apzāļot

apzâļuôt,

1) intr., sich mit Gras
(zâles) bedecken, sich begrasen: uzart savu apzāļuojušuo druvu Vēr. I, 501;

2) tr., durch Zauberkräuter feien:
manas guovis apzāļuotas LP. VII, 594;

3) würzen
U.

Avots: ME I, 137


atkāļot

atkāļuôt Oberkurl., tr., verleumden: kad tu tāds esi, tad es tevi atkāļuošu tavai mē̦rgai A. XV, 2, 237.

Avots: ME I, 165, 166


brāļot

brãļuôt Nötk., häufig brãlis (Bruder) sagen, rufen: kuo tu arvien te brāļuo! Pas. VI, 65.

Avots: EH I, 239


brāļoties

brãļuotês, sich verbrüdern: brāļuojas, bučuojas, kamē̦r paši apzuogas Purap. Subst. brāļuošanās, ein Speilchen BW. V, 206.

Avots: ME I, 328


iezāļot

ìezâļuôt, tr.,

1) balsamieren, Medikamente einspritzen:
kad šis lielkungs nuomiris, tad tuo iezāļuojuši LP. IV, 229;

2) durch Medikamente behexen:
puisi, meitu. Refl. - tiês, = iezaļuot: rudzi labi iezāļuojušies Mag. IV, 2, 115.

Avots: ME II, 91



izzāļot

izzâļuôt,

1) izzāļât Warkl., = sazâļuôt 2;

2) mit Hilfe von Medizin
(zâles) auskurieren, heilen (tr.) BielU.: kas tevi ar labām zālēm pruot i. Lange Latv. ārste 15. izzāļājis acis Pas. VIII, 387 (aus Lettg.). ar pašu saplūktām... zâlēm ...vājniekus... i. Janš. Līg. II, 52. Refl. -tiês, sich mit Hilfe von Medizin auskurieren: tu dzīries sargāties un i. Lange Latv. ārste 8. pats izzāļājies Pas. VIII, 387 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 497


kāļot

I kāļuôt, tr., schimpfen Bers., Illuxt, A. XV, 2, 237; aufrühren; Spiesen verachten, tadeln U. [Direkt od. durch li. kõlioti "ругать, поносить, чернить" vermittelt aus poln. kalać resp. russ. калять "besudeln"; vgl. Brückner Litu - slav. Stud. 95 und 173.]

Avots: ME II, 191


kāļot

[II kâļuôt 2 Ruj., Schnittkohl stehlen.]

Avots: ME II, 191


nozāļot

nùozâļuôt,

2): durch falsche ärztliche Behandlung töten
Diet.

Avots: EH II, 108


nozāļot

nùozâļuôt,

1) intr., sich begrasen:
ciesām nuozāļuojuse smilšu kaudzīte apzīmē vietu, kur viņa kareivja kauli trūd Aps.;

2) tr., vergiften:
dē̦ls sasējis nuozāļuotuos suņus ar astēm kuopā LP. VI, 322;

3) die Frucht durch Nledikamente abtreiben.
Refl. -tiês, sich vergiften: māsa mēģinājusi nuozāļuoties B. Vēstn.

Avots: ME II, 890


nožvāļoties

nuožvãļuôtiês Dunika, Perfektivform zu žvãļuôtiês: viņš tikai nuožvāļuojās un pakrita.

Avots: EH II, 111


pārzāļoties

pãrzâļuôtiês, übermässig, zu viel Arzenei einnehmen: viss, kuo baudām, ir vē̦de̦ra zāles, bet var arī pārzāļuoties Por.

Avots: ME III, 188



pavāļoties

pavāļuôtiês, sich ein wenig, eine Zeitlang (hin und her) wälzen: pavāļauojuos pa gultu Jauns.

Avots: ME III, 133


pažvāļoties

pažvãļuôtiês Dunika, Rutzau "pašūpuoties": piedzērušais pažvāļuojās un pakrita.

Avots: EH XIII, 194


piezāļot

pìezâļuôt,

1) mit Gras od. Unkraut vollwachsen:
kur piezāļuojis, - izravē Ezeriņš Leijerkaste I, 241;

2) mit Hilfe eines Zaubergetränkes fesseln, anzaubern:
Marģieta suolījusies Edai pieburt un piezāļuot bagātā Ķikuriņa dē̦lu Janš. Tie, kas uz ūdens 11.

Avots: ME III, 312


sabrāļot

sabrãļuôt, auch sabrãlinât, tr., verbrüdern: sabrālināt tuo, kas liedzas vienkuopus būt B. Vēstn. Refl. sabrãļuôtiês, sich verbrüdern.

Avots: ME III, 597


sāļot

‡ *sāļuôt, zu erschliessen aus sasāļuôt (unter sasàlît).

Avots: EH XVI, 471


sazāļot

sazâļuôt, Refl. -tiês: ar ... kunga sazāļuošanuos Janš. Līgava II, 210.

Avots: EH XVI, 467


sazāļot

sazāļuôt,

1) tr., mit einer Medizin
(zâles), mit Kräutern, Gewürz versehen; vergiften: sazāļuot brūces LP. I, 30. tâ sazāļuotā ūdenī ve̦cmāte bē̦rnu mazgāja BW. I, S. 184. brandavu glāzi - tādu sazāļuotu ar piparmenci A. XXI, 568. sazāļuotie ēdieni LP. IV, 129. ar nāveszâlēm sazāļuotu pienu MWM. VII, 122;

2) mit Unkraut bewachsen:
sazāļuojušām puķu duobēm Jaunie mērn. laiki IV, 90. Refl. -tiês, sich vergiften.

Avots: ME III, 795


sažvāļot

sažvãļuôt Dunika, wanken machen (sašūpuot): s. stabu.

Avots: EH XVI, 469


sažvāļoties

sažvãļuôtiês, ins Wanken geraten: piedzē̦rušais sažvāļuojās, bet nepakrita Dunika.

Avots: ME III, 800


uzbrāļoties

uzbrãļuôtiês, sich als Bruder, Freund aufwerfen: viņš grib man ar varu uzbrāļuoties.

Avots: ME IV, 318


uzzāļot

uzzâļuôt,

1) Gras hinzupflücken, noch pflücken:
vēl drusku jāuzzāļuo C.;

2) würzen
(perfektiv): uzzāļuot šņabi Bauske.

Avots: ME IV, 400


uzžvāļoties

uzžvãļuôtiês Dunika, (hin)auftaumel (auf etw.): dzē̦rājs man uzžvāļuojās virsū Dunika.

Avots: ME IV, 402


vāļot

I vāļuôt, Refl. -tiês: unsicher gehen, straucheln Gramsden; faulenzen, liegen (mit â 2 ) Kegeln; apcirknī vāļuojās pārs šķiņķu Jauns. Raksti IV, 155.

Avots: EH II, 762


vāļot

I vāļuôt, s. vāļât.

Avots: ME IV, 498


vāļot

II vāļuôt, Heu in Haufen legen Wid.; (getrocknetes Heu an die Scheunentür) hinanwälzen Sessw. (mit à 2 ); "eine Heuschwade umwenden" (mit ã ) Kurs., Schmarden; "vālas machen" Wessen.

Avots: ME IV, 498


vāļot

III vàļuôt Nötk. "mit einer vàle schlagen".

Avots: ME IV, 498


vāļot

IV vāļuôt "?": kuo viņi vāļuo vācu dziesmas? Atpūta, № 634, S. 6. vāļuo tâ gaŗi un gaudulīgi kâ leiši № 636, S. 6. vis˙sirsnīgākie dziedātāji izrādījās leiši ... kâ jau īsti vāļuotāji, viņi prata dziesmā izteikt tādu spē̦ku ... № 633. S. 7.

Avots: EH II, 762


zāļot

zâļuôt Bers., C., Erlaa, Jürg., KatrE., Kl., Sessw.,

1) würzen
L., U.;

2) kurieren
U., Frauenb., Nötk.: sanāca dakteri..., zāļuoja viens šâ, uotrs tâ MWM. VI, 16;

3) prügeln
Zaravič. Refl. -tiês,

1) spriessen:
ej pruojām, le̦dutiņu, lai zâlīte zāļuojas! BW. 30110;

2) sich (mit verschiedenen Heilmitteln) kurieren
Frauenb. - Subst. zâļuôšana, das Kurieren: zāļuotājs nuodarbuojas ar cilvē̦ku un luopu zāļuošanu Ahs.; zâļuôtãjs,

1) wer Gras pflückt, rauft;

2) wer kuriert, ein Salbader
Brasche, Ahs.: zāļuotāji gavēņu piektdienās izgatavuo savas zâles Etn. I, 75.

Avots: ME IV, 699


zāļots

zâļuôts, = zâlaîns: ārdītājas zāļuotiem vaiņagiem BW. 28185 var.

Avots: ME IV, 699