Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'āļot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'āļot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (37)
āļot
‡ āļuôt "herumlaufen" Salisb. n. U. Refl. -tiês, ‡
2) lästern ("dieva vārdu zaimuot, ķē̦muoties") Frauenb.: bē̦rni, tâ nevajaga ā. Zu ãtêtiês.
Avots: EH I, 193
2) lästern ("dieva vārdu zaimuot, ķē̦muoties") Frauenb.: bē̦rni, tâ nevajaga ā. Zu ãtêtiês.
Avots: EH I, 193
āļoties
ãļuôtiês, lärmen, schreien, sich unsinnig gebärden: tirdzenieki sadzē̦rušies āļuojas pa kruogu Nigr. viņš nemaz neāļuojas Apsk.; dafür âluôtiês 2 Platohn, Brambergshof. [Zu ãļa.]
Avots: ME I, 238
Avots: ME I, 238
apzāļot
apzâļuôt,
1) intr., sich mit Gras
(zâles) bedecken, sich begrasen: uzart savu apzāļuojušuo druvu Vēr. I, 501;
2) tr., durch Zauberkräuter feien:
manas guovis apzāļuotas LP. VII, 594;
3) würzen
U.
Avots: ME I, 137
1) intr., sich mit Gras
(zâles) bedecken, sich begrasen: uzart savu apzāļuojušuo druvu Vēr. I, 501;
2) tr., durch Zauberkräuter feien:
manas guovis apzāļuotas LP. VII, 594;
3) würzen
U.
Avots: ME I, 137
atkāļot
brāļot
‡ brãļuôt Nötk., häufig brãlis (Bruder) sagen, rufen: kuo tu arvien te brāļuo! Pas. VI, 65.
Avots: EH I, 239
Avots: EH I, 239
brāļoties
brãļuotês, sich verbrüdern: brāļuojas, bučuojas, kamē̦r paši apzuogas Purap. Subst. brāļuošanās, ein Speilchen BW. V, 206.
Avots: ME I, 328
Avots: ME I, 328
iezāļot
ìezâļuôt, tr.,
1) balsamieren, Medikamente einspritzen:
kad šis lielkungs nuomiris, tad tuo iezāļuojuši LP. IV, 229;
2) durch Medikamente behexen:
puisi, meitu. Refl. - tiês, = iezaļuot: rudzi labi iezāļuojušies Mag. IV, 2, 115.
Avots: ME II, 91
1) balsamieren, Medikamente einspritzen:
kad šis lielkungs nuomiris, tad tuo iezāļuojuši LP. IV, 229;
2) durch Medikamente behexen:
puisi, meitu. Refl. - tiês, = iezaļuot: rudzi labi iezāļuojušies Mag. IV, 2, 115.
Avots: ME II, 91
izāļoties
izzāļot
‡ izzâļuôt,
1) izzāļât Warkl., = sazâļuôt 2;
2) mit Hilfe von Medizin
(zâles) auskurieren, heilen (tr.) BielU.: kas tevi ar labām zālēm pruot i. Lange Latv. ārste 15. izzāļājis acis Pas. VIII, 387 (aus Lettg.). ar pašu saplūktām... zâlēm ...vājniekus... i. Janš. Līg. II, 52. Refl. -tiês, sich mit Hilfe von Medizin auskurieren: tu dzīries sargāties un i. Lange Latv. ārste 8. pats izzāļājies Pas. VIII, 387 (aus Lettg.).
Avots: EH I, 497
1) izzāļât Warkl., = sazâļuôt 2;
2) mit Hilfe von Medizin
(zâles) auskurieren, heilen (tr.) BielU.: kas tevi ar labām zālēm pruot i. Lange Latv. ārste 15. izzāļājis acis Pas. VIII, 387 (aus Lettg.). ar pašu saplūktām... zâlēm ...vājniekus... i. Janš. Līg. II, 52. Refl. -tiês, sich mit Hilfe von Medizin auskurieren: tu dzīries sargāties un i. Lange Latv. ārste 8. pats izzāļājies Pas. VIII, 387 (aus Lettg.).
Avots: EH I, 497
kāļot
I kāļuôt, tr., schimpfen Bers., Illuxt, A. XV, 2, 237; aufrühren; Spiesen verachten, tadeln U. [Direkt od. durch li. kõlioti "ругать, поносить, чернить" vermittelt aus poln. kalać resp. russ. калять "besudeln"; vgl. Brückner Litu - slav. Stud. 95 und 173.]
Avots: ME II, 191
Avots: ME II, 191
kāļot
nozāļot
nozāļot
nùozâļuôt,
1) intr., sich begrasen:
ciesām nuozāļuojuse smilšu kaudzīte apzīmē vietu, kur viņa kareivja kauli trūd Aps.;
2) tr., vergiften:
dē̦ls sasējis nuozāļuotuos suņus ar astēm kuopā LP. VI, 322;
3) die Frucht durch Nledikamente abtreiben.
Refl. -tiês, sich vergiften: māsa mēģinājusi nuozāļuoties B. Vēstn.
Avots: ME II, 890
1) intr., sich begrasen:
ciesām nuozāļuojuse smilšu kaudzīte apzīmē vietu, kur viņa kareivja kauli trūd Aps.;
2) tr., vergiften:
dē̦ls sasējis nuozāļuotuos suņus ar astēm kuopā LP. VI, 322;
3) die Frucht durch Nledikamente abtreiben.
Refl. -tiês, sich vergiften: māsa mēģinājusi nuozāļuoties B. Vēstn.
Avots: ME II, 890
nožvāļoties
‡ nuožvãļuôtiês Dunika, Perfektivform zu žvãļuôtiês: viņš tikai nuožvāļuojās un pakrita.
Avots: EH II, 111
Avots: EH II, 111
pārzāļoties
pãrzâļuôtiês, übermässig, zu viel Arzenei einnehmen: viss, kuo baudām, ir vē̦de̦ra zāles, bet var arī pārzāļuoties Por.
Avots: ME III, 188
Avots: ME III, 188
pavāļoties
pavāļoties
pavāļuôtiês, sich ein wenig, eine Zeitlang (hin und her) wälzen: pavāļauojuos pa gultu Jauns.
Avots: ME III, 133
Avots: ME III, 133
pažvāļoties
‡ pažvãļuôtiês Dunika, Rutzau "pašūpuoties": piedzērušais pažvāļuojās un pakrita.
Avots: EH XIII, 194
Avots: EH XIII, 194
piezāļot
pìezâļuôt,
1) mit Gras od. Unkraut vollwachsen:
kur piezāļuojis, - izravē Ezeriņš Leijerkaste I, 241;
2) mit Hilfe eines Zaubergetränkes fesseln, anzaubern:
Marģieta suolījusies Edai pieburt un piezāļuot bagātā Ķikuriņa dē̦lu Janš. Tie, kas uz ūdens 11.
Avots: ME III, 312
1) mit Gras od. Unkraut vollwachsen:
kur piezāļuojis, - izravē Ezeriņš Leijerkaste I, 241;
2) mit Hilfe eines Zaubergetränkes fesseln, anzaubern:
Marģieta suolījusies Edai pieburt un piezāļuot bagātā Ķikuriņa dē̦lu Janš. Tie, kas uz ūdens 11.
Avots: ME III, 312
sabrāļot
sabrãļuôt, auch sabrãlinât, tr., verbrüdern: sabrālināt tuo, kas liedzas vienkuopus būt B. Vēstn. Refl. sabrãļuôtiês, sich verbrüdern.
Avots: ME III, 597
Avots: ME III, 597
sāļot
sazāļot
sazāļot
sazāļuôt,
1) tr., mit einer Medizin
(zâles), mit Kräutern, Gewürz versehen; vergiften: sazāļuot brūces LP. I, 30. tâ sazāļuotā ūdenī ve̦cmāte bē̦rnu mazgāja BW. I, S. 184. brandavu glāzi - tādu sazāļuotu ar piparmenci A. XXI, 568. sazāļuotie ēdieni LP. IV, 129. ar nāveszâlēm sazāļuotu pienu MWM. VII, 122;
2) mit Unkraut bewachsen:
sazāļuojušām puķu duobēm Jaunie mērn. laiki IV, 90. Refl. -tiês, sich vergiften.
Avots: ME III, 795
1) tr., mit einer Medizin
(zâles), mit Kräutern, Gewürz versehen; vergiften: sazāļuot brūces LP. I, 30. tâ sazāļuotā ūdenī ve̦cmāte bē̦rnu mazgāja BW. I, S. 184. brandavu glāzi - tādu sazāļuotu ar piparmenci A. XXI, 568. sazāļuotie ēdieni LP. IV, 129. ar nāveszâlēm sazāļuotu pienu MWM. VII, 122;
2) mit Unkraut bewachsen:
sazāļuojušām puķu duobēm Jaunie mērn. laiki IV, 90. Refl. -tiês, sich vergiften.
Avots: ME III, 795
sažvāļot
sažvāļoties
sažvãļuôtiês, ins Wanken geraten: piedzē̦rušais sažvāļuojās, bet nepakrita Dunika.
Avots: ME III, 800
Avots: ME III, 800
uzbrāļoties
uzbrãļuôtiês, sich als Bruder, Freund aufwerfen: viņš grib man ar varu uzbrāļuoties.
Avots: ME IV, 318
Avots: ME IV, 318
uzzāļot
uzzâļuôt,
1) Gras hinzupflücken, noch pflücken:
vēl drusku jāuzzāļuo C.;
2) würzen
(perfektiv): uzzāļuot šņabi Bauske.
Avots: ME IV, 400
1) Gras hinzupflücken, noch pflücken:
vēl drusku jāuzzāļuo C.;
2) würzen
(perfektiv): uzzāļuot šņabi Bauske.
Avots: ME IV, 400
uzžvāļoties
uzžvãļuôtiês Dunika, (hin)auftaumel (auf etw.): dzē̦rājs man uzžvāļuojās virsū Dunika.
Avots: ME IV, 402
Avots: ME IV, 402
vāļot
I vāļuôt, Refl. -tiês: unsicher gehen, straucheln Gramsden; faulenzen, liegen (mit â 2 ) Kegeln; apcirknī vāļuojās pārs šķiņķu Jauns. Raksti IV, 155.
Avots: EH II, 762
Avots: EH II, 762
vāļot
vāļot
II vāļuôt, Heu in Haufen legen Wid.; (getrocknetes Heu an die Scheunentür) hinanwälzen Sessw. (mit à 2 ); "eine Heuschwade umwenden" (mit ã ) Kurs., Schmarden; "vālas machen" Wessen.
Avots: ME IV, 498
Avots: ME IV, 498
vāļot
vāļot
‡ IV vāļuôt "?": kuo viņi vāļuo vācu dziesmas? Atpūta, № 634, S. 6. vāļuo tâ gaŗi un gaudulīgi kâ leiši № 636, S. 6. vis˙sirsnīgākie dziedātāji izrādījās leiši ... kâ jau īsti vāļuotāji, viņi prata dziesmā izteikt tādu spē̦ku ... № 633. S. 7.
Avots: EH II, 762
Avots: EH II, 762
zāļot
zâļuôt Bers., C., Erlaa, Jürg., KatrE., Kl., Sessw.,
1) würzen
L., U.;
2) kurieren
U., Frauenb., Nötk.: sanāca dakteri..., zāļuoja viens šâ, uotrs tâ MWM. VI, 16;
3) prügeln
Zaravič. Refl. -tiês,
1) spriessen:
ej pruojām, le̦dutiņu, lai zâlīte zāļuojas! BW. 30110;
2) sich (mit verschiedenen Heilmitteln) kurieren
Frauenb. - Subst. zâļuôšana, das Kurieren: zāļuotājs nuodarbuojas ar cilvē̦ku un luopu zāļuošanu Ahs.; zâļuôtãjs,
1) wer Gras pflückt, rauft;
2) wer kuriert, ein Salbader
Brasche, Ahs.: zāļuotāji gavēņu piektdienās izgatavuo savas zâles Etn. I, 75.
Avots: ME IV, 699
1) würzen
L., U.;
2) kurieren
U., Frauenb., Nötk.: sanāca dakteri..., zāļuoja viens šâ, uotrs tâ MWM. VI, 16;
3) prügeln
Zaravič. Refl. -tiês,
1) spriessen:
ej pruojām, le̦dutiņu, lai zâlīte zāļuojas! BW. 30110;
2) sich (mit verschiedenen Heilmitteln) kurieren
Frauenb. - Subst. zâļuôšana, das Kurieren: zāļuotājs nuodarbuojas ar cilvē̦ku un luopu zāļuošanu Ahs.; zâļuôtãjs,
1) wer Gras pflückt, rauft;
2) wer kuriert, ein Salbader
Brasche, Ahs.: zāļuotāji gavēņu piektdienās izgatavuo savas zâles Etn. I, 75.
Avots: ME IV, 699