Paplašinātā meklēšana

ādinât [wohl aus ārdinât], ärgern, foppen (Ermes).

Avots: ME I, 236

‡ àizjādinât, hin-, wegreiten machen: nīcenieks ar savu... kumeļu aizjādinās viņu sev līdza Janš. Mežv. ļ. II, 11 (ähnlich S. 142).

Avots: EH I, 27

‡ àizklâdinât AP., wiederholt zudecken (verdecken): a. luogu.

Avots: EH I, 31

‡ àizlādinât, mit Hunden weghetzen.

Avots: EH I, 36

àizstãdināt, od. àizstâdinât, tr., hin- stellen, hinführen: ieve̦duši istabā aizstādina aiz galdiņa (mani) BW. 13250, 8.

Avots: ME I, 52

‡ aplādinât, durch häufiges Rügen, Schimpfen, Heruntermachen abstumpfen: aplādināts cilvē̦ks, luops Frauenb. aplādināta meita Stenden ve̦cā māte bē̦rnus aplādinājusi pa˙visam; vai tie vairs kuo klausa! ebenda. Refl. -tiês: puika par daudz aplãdinājies Schnehpeln, der Knabe hat sich an jenl. so gewöhnt, dass er allen Respekt verloren hat.

Avots: EH I, 98

apstādinât, caus.,

1) zum Stehen bringen:
zirgu C. čūsku var apstādināt RKr. XII, 30. viņu apstādināja kāda savāda balss A. XVI, 861;

2) umherstellen, umringen lassen
U.

Avots: ME I, 125

atgãdinât: atgâdinet ² Strasden.

Avots: EH I, 142

atgãdinât kuo kam, jem. an etw. erinnern: tuo tad arī kāzenieki tiem taisni atgādināja BW. III, 1, 45. Refl. -tiês, sich erinnern, eingedenk sein, mit d. Akk. u. Gen.: bet atgādinies katru brīdi tuo mīklu Vēr. I, 1443. atgãdinājums, die Mahnung.

Avots: ME I, 158

atstãdinât: (atstâdinât Wolm.), ‡

2) a. kam algu nuost Segew., jemandem vom Lohn abziehen.

Avots: EH I, 171

atstãdinât, (li. atstódinti), auch atstâdît, fact., zurücksetzen, zurückstellen, entfernen, von sich tun: nuo augstāku ļaužu sadzīves Rol. atstādini nuost nuo sevim netiklu muti Spr. Sal. 4, 24. atstādināt nuo amata, des Amtes entsetzen.

Avots: ME I, 197

‡ atstràdinât, abarbeitcn lassen Bauske.

Avots: EH I, 172

‡ čàdinât ² Zvirgzdine, ärgern, reizen: kuo tu čādinā ve̦cāku cilvē̦ku! kam tu čādinā tuo vistu?

Avots: EH I, 287

[dãdinât Ruj., gackern.]

Avots: ME I, 446

gādinât L., besorgen.

Avots: ME I, 615

ìegãdinât: auch Bērzgale, Kreuzb.

Avots: EH I, 513

ìegãdinât, erinnern U.

Avots: ME II, 16

ìejādinât, zum Reiten eindressieren, einreiten Karls., [Welonen u. a.].

Avots: ME II, 23

[ìelādinât,

1) = ierīdināt: suni Nigr.;

2) verächtlich zu behandeln anfangen:
bē̦rnu Wandsen (hier mit ã), Bauske (hier mit â ² ).]

Avots: ME II, 37

izgãdinât, errinern, anordnen: lai tas katram izgādina, kuo būs darīt LP. VI, 294.

Avots: ME I, 737

izjādinât [li. išjodinti], izjādelêt, gehörig hopsen, reiten lassen: tēte tuo paņēma uz celi un izjādināja Kleinb., [C., Dond.].

Avots: ME I, 745

izstràdinât, fakt., tr., viel arbeiten lassen, durch schwere Arbeit abquälen, schinden: grūti izstrādināti ļaudis Etn. IV, 156. zirgi e̦suot stipri izstrādināti MWM. VI, 638. viņš māk cilvē̦ku izstrādināt, er versteht die Arbeitskraft des Menschen auszubeuten. svešu jau ne˙kad tâ nevar izdzīt un izstrādināt kâ savēju Duomas III, 313.

Avots: ME I, 806

jâdinât,

2): j. ... līgavas baznīcā Janš. Mežv. ļ. Il, 136.

Avots: EH I, 561

jâdinât, tr.,

1) freqn. fortgesetzt reiten, abtummeln
[li. jodinė´ti]: kas drīkst manu kumeliņu apse̦dluotu jādināt (Var.: jādelēt) BW. 15502;

2) fakt., reiten lassen
[li. jodìnti]: bē̦rnu uz ceļa, uz muguras.

Avots: ME II, 105

klâdinât [C., Ruj., N. - Peb., Warkl.(li. klódinti "накрывать")], tr., breiten, ausbreiten: pluok balti apse̦gti, pār laukiem klādināti MWM. VIII, 941. [Zu klât.]

Avots: ME II, 217

lãdinât [Līn.],

1) tr., kausativ zu lāt, bellen machen, reizen, necken:
[suņus lãdinādamas Janš. Dzimtene ² II, 441. žīds suņus lâdina ² Bauske.] tie izgāja dažu sē̦tu, dažus suņus lādināja Gold. n. Etn. IV, 129; BW. 6963;

2) [lâdinât], tr., anbellen:
visi suņi apnikuši tavus puišus lādināt BW. 12646. pluskatainu dē̦lu māti ciema suņi lādināja 23619, 10. [suņi vārtu stabu lādināja BW. 35225, 1.] kuo, sunīti, kaulastiņ, tukšu mežu lādināji? 12795. [lãdinât Wandsen, wiederholt schelten];

3) intr., freqn., wiederholt bellen:
sāk tie (suņi) lādināt BW. 13646. Refl. - tiês, eifirg bellen: sunītis lādinās St.

Avots: ME II, 436

I lãdinât,

1): auch ("bellen machen")
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 84 (mit â ); sievas ... cienīgtē̦vu ... kauninājušas un lādinājušas Janš. Apskats 1903, S. 13.

Avots: EH I, 726

‡ II lādinât Sessw., (mit â ) C., (mit ã ) Mesoten, verfluchen lassen.

Avots: EH I, 726

[nùojâdinât (li. nujõdinti "hinreiten lassen"),

1) = nùojâdît: n. zirgu par velti Bauske;

2) zuviel reiten lassen:
puiku tâ nuojādināja, ka viņš vakarā bija gluži stīvs Nigr.;

3) rittlings hinschaffen, hinreiten lassen:
klibuo nuojādināja uz kaimiņiem Nigr.]

Avots: ME II, 792

[nùolādinât,

1) verfluchen lassen:
n. kaimiņu katuoļu baznīcā Bauske, Bers., N. - Peb.;

2) verfluchen:
māte dē̦lu nuolãdināja Wandsen.]

Avots: ME II, 809

nùostādinât,

1): nuostādini dzirnaviņas! Tdz. 44735.

Avots: EH II, 90

nùostādinât, tr.,

1) zum Stehen bringen, aufhören machen:
klukučus varuot nuostādināt, kad nuo stuopa dzeruot ūdeni Ein. I, 113;

2) (mit â C., Arrasch] abstehen lassen:
senāk piena traukuos nuostādināja pienu, lai varē̦tu nuo virsus nuosmalstīt krējumu Konv. ² 3117. nuostâdināt - ļaut krējumam atdalīties un nuostāties piena virsū Mar. n. RKr. XV, 128; [3 (mit ã) hinstellen, stehen lassen: n. visus pie sienas C. gans nuostãdināja (liess stehen) luopus Arrasch.]

Avots: ME II, 858

nùostràdinât, tr., abarbeiten, mit Arbeit abquälen: jaunie, kas bez laika nuostrādināti... MWM. VI, 778.

Avots: ME II, 860

[pajâdinât (li. pajõdinti), ein wenig reiten lassen: p. bē̦rnu uz zirga.]

Avots: ME III, 36

‡ pastādinât Stender Deutsch-lett. Wrtb., anhalten: p. ceļavīru.

Avots: EH XIII, 176

pìestādinât,

1) hinstellend anfüllen:
viss lauks piestãdināts kuopiņām Dunika;

2) piestādināt laivu pie malas, mit einem Boot landen
N.-Peb.;

3) zur Genüge wiederholt anhalten:
piekusušu zirgu nevar piestâdinât vien Drosth.;

4) hinstellen an:
p. zē̦nu pie ve̦zuma Kl.

Avots: ME III, 296

sâdinât (li. sodinti) Warkl, pflanzen Schlossberg bei Illuxt.

Avots: ME III, 801

sajādinât,

1) = sajât 5: s. zirgu Dunika;

2) wohin (mit vielen Pferden) reiten lassen:
s. visus zirgus apluokā Arrasch, Drosth.

Avots: ME II, 640

sastādinât,

1) in eine Reihe hinstellen:
sastãdinât zē̦nus rindā C., Ruj., Salis, (mit à ² ) Golg., (mit â ) Ermes;

2) sich aufstauen machen:
sastâdinât ūdeni pļavā C., Golg.;

3) eine gewisse Zeit hindurch stehen lassen:
gans sastādināja luopus visu rītu.

Avots: ME III, 746

stādinât: stādināsim ābelītes Tdz. 37455. s. (stehen od. liegen lassen) guovis (mit ã ) AP.

Avots: EH II, 572

stādinât, tr., freqn., = stādît U.; zum Stehen bringen, stehen lassen, halten; stàdināt ² (pflanzen lassen) kartupeļus Golg. skuolnieku kaktā stãdināt Jürg., (mit à ² ) Golg. zirgu stàdināt ² Selsau, Lis., (mit ã) Salis, (mit â ) Pilda. ik svētdienas pie kruodziņa stādin[a] savu kumeliņu BW. 11715 var. palīdzējis... Annai stādināt guovis A. v. J. 1897, S. 231. stādināt (stauen machen) ūdeni Segew., (mit ã ) Salis, (mit â ) C., PS., Wolm., (mit â ² ) Widdrisch. pienu stãdināt (zur Rahmbildung stehen lassen) Bauske, Siuxt, Salis, (mit à ² ) Selsau, (mit â ) Wolmarshof, Arrasch, Golg.

Avots: ME III, 1049, 1050

stràdināt: viņu dikti strādinājusi Pas. VI, 170. strādināj[u]si šuo vienā strādināšanā IX, 465.

Avots: EH II, 585

stràdinât, tr., fakt., arbeiten lassen, betätigen, in Betätigung bringen: zemnieks savu (sc.: sievu) strādināja BW. 12419. tiem ļaudīm palīgā, kuo bez saules strādināja 33832. ūdens te strādina daudz dzirnavu Kaudz. M. mašīnas... cilvē̦ku strādināmas Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 159.

Avots: ME IV, 1084

uzlãdinât Wandsen, (einen Hund) aufhetzen: uzlādināt kam suņus.

Avots: ME Iv, 351

uzstādinât,

1) aufstauen:
uzstādināta Ramata (ein Fluss) dze̦n... A. Melnalksnis Mazsal. 11;

2) aufstellen:
u. kuo uz galvas.

Avots: ME IV, 384

[izjādelêt,

1) reitend austreten:
izj. rudzus

2) bereiten:
izj. zirgu;

3) = izjādināt: izjādelēt bē̦rnu uz jaunā zirga. izjādelēt bē̦rnu (uz ceļiem) Ruj.;

4) in verschiedenen Richtungen auf allen od. vielen Wegen reiten:
izj. visus ceļus Bauske;

5) gründlich betrügen
Borchow.]

Avots: ME I, 745

izmĩzinât, ‡

2) "saveikt pēc saviem ieskatiem; līdz patikai nuostrādināt" Wessen: beidzuot dabūjis brāli pie siena pļaujas, tuo tad arī labi izmīzināja.

Avots: EH I, 467

mùrgi,

1) Phantasiebilder,
[mùrgi C., Jürg., Arrasch, mur̂gi ² Wandsen, Gr. - Essern, Salis, mur̃gi Ruj., mur̃gi Bl.]: murgi visāduos tē̦luos stājas viņas priekšā Vēr. I, 825. tā bija nakts ar raibu raibiem murgiem Lautb. nuo murgiem atmuosties; ar murgiem kauties. kad es pakritu uz grīdas murgu miegā... R. Sk. II, 246;

2) Gespenster:
ar vārdu "murgi" tiek apzīmē̦ti tādi gari, kasdze̦nas dzīvajiem atdarīt un atgādināt visu tuo, kuo tie pie viņiem nuoziegušies... arī tie tē̦li, kas cilvē̦ka apziņu dara nemierīgu un stāv ar˙vienu priekš acīm, atgādinādami ve̦cuos nuoziegumus un grē̦kus, tiek saukti par murgiem Etn. IV, 86. bet tirguotājs, lai nuo murgiem, nešķīstiem gariem izsargātuos, savilcis pa guļamās istabas sienām krustus LP. VII, 763;

3) das Nordlicht
("in einigen Gegenden") U.

Avots: ME II, 669

‡ pavaļinât, ein wenig vaļinât 2 Frauenb.: kumeļu nevar tik daudz nuostrādināt; tuo vajaga vairāk p.

Avots: EH XIII, 187

smur̃ga,

1): es ne˙kāds s. nav, ka es uotru iešu par velti izstrādināt Seyershof;

2): pie būvēm dažreiz s. ir klāt Seyershof.

Avots: EH II, 540

ūkšķinât,

2): atgādināt eža īsuo, asuo ūkšķināšanu Delle Neg. nieks 176.

Avots: EH II, 741

vaļinât,

1) lockern :
vaļināt buras, die Segel herablassen Dr.;

2) (jem.) in Freiheit, Musse leben lassen
Frauenh., befreien Bers.: kumeļu nevar tik daudz nuostrādināt, tuo vajaga vairāk vaļināt Frauenb.

Avots: ME IV, 465

zvadzinât,

1) fakt. zu zvadzêt, = svadzinât 2, schellen, tönen machen U., klappern, klingen, klirren machen, lassen: kundziņš naudu zvadzināja (Var.: žvadzināja, zvārdzināja) BW. 28261 var. cimdā naudu zvadzināja (Var.: žvadzināja) 11726; 22342. iemauktiņus zvadzināja (Var.: žvadzināja) 1943 var.; 2716. atslē̦gas zvadzinuot LP. VII, 897. Vācija... zvadzināja ar ieruočiem A. Brigader Dauagava I, 15;

2) plappern
U.; öfters ein leeres Gespräch wiederholen AP. n. U., Bauske, Bers.; "pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt" Trik., Wolmarshof: kuo tu te zvadzini visu rītu? Bauske, Bers.,

3) laut lachen
AP.: kuo nu tik daudz zvadzini!

4) häufig wiehern
VL. n. U.;

5) vom Geschrei der Elster:
žagatas zvadzināja BW. 11950 (ähnlich: 23380 var.; 33673);

6) "sich hören lassen"
VL. n. U.

Avots: ME IV, 761

zvañdzinât Karlson (li. žvanginti "klirren" Geitler Lit. Stud. 123),

1) = zvadzinât 1 U., Ellei, Nötk., Sessau, (mit añ ) Bauske, Schibbenhof, (mit àn ² ) Schwanb.: nažus un dakšiņas; ar kaŗoti gar glāzi. saujā naudu zvandzināja BW. 14213 (aus Kand.). zaglīgām guovīm piesien ganībā zvaniņu, lai zvandzina, lai nevar nuošķirties Nötk.;

2) viel über einunddasselbe Thema sprechen
(mit añ ) Schibbenhof; "pastāvīgi, neatlaidīgi atgādināt" (mit añ ) Mezküll. Soweit nicht aus zvadzinât und zvanît kontaminiert, wohl als ein Kuronismus zu li. žvangėti "tönen" (bei Geitler Lit. Stud. 123 und Miežinis), žvengtì "wiehern", sužvìngti "in Wiehern ausbrechen", aksl. zve̦go, "verkünde", r. звягу "schwatze; belle", wozu Walde Vrgl. Wrtb. I, 642.

Avots: ME IV, 765