Paplašinātā meklēšana

āksts, ‡

3) "fix"
(Adj.?) Bartau.

Avots: EH I, 193

âksts,

1) der Possenreisser, der Narr, Geck;
pilsāksts, der Hofnarr. starp daudziem citiem ākstiem uz skatuves viens vecīgs vīrs Vēr. I, 1159;

2) Albernheit, geckenhaftes Benehmen, dummer Streich:
viņš nekā nemanīja nuo Pēteŗa ākstiem A. XVIII, 124. [Vielleicht zu âvîties, indem āk- aus * āvk- (vgl. nā[v]cirste u. a. Le. Gr. § 101 b) entstanden und in * āvk- zwischen v und k ein Vokal geschwunden sein kann, s. Le. Gr. § 34.]

Avots: ME I, 237

âksts, -s, fem., der Hühnerkropf Selb.]

Avots: ME I, 237

dunāksts (gen. s. d-a od. d-s) "eine einschiessende, morastige Stelle" Kalz.]

Avots: ME I, 515

I lãksts, lāksta, lākstis (nom. pl.) U.,

1) ein Bretterverschlag zu Brutnestern für Gänse, Enten, Tauben
Essern n. U., Grünh.: pīļu lāksti, zuošu guoļ[a] tautu dē̦la istabiņa BW. 25811. izvanda sānus pīļu lākstiem Alm. priekšpuisis ierīkuoja lākstus, kuŗuos baluoži perēja Degl.;

2) lãksts, die Raufe:
lākstā liek guovīm ē̦damuo Sassm. [Wohl nach Leskien Nom. 531 (mit eingeschobenem k ausli. lãstai "Bretterverschlag für Gänsenester"; vgl. lāsts.]

Avots: ME II, 437

II lãksts Bauske "eine gespaltene (dünne) Holzstange zum Stützen der Erbsen - od. Bohnenpflanzen oder zur Herstellung eines Zaunes".]

Avots: ME II, 437

pâksts, -s,

1): auch (mit â resp. â ² ) Autz, Behnen, Bērzgale, Blieden, Fest., Gr.-Würzau, Kalupe, Korwenhof, Lubn., Meselau, Nurmis, Oknist, Prl., Saikava, Sessw.; ‡

2) die weibliche Scham
Oknist. Zur Etymologie s. jetzt FBR. XIII, 98.

Avots: EH II, 195

pāksts ( o- Stamm; unter pâksts, -s): auch (mit â) Wessen n. FBR. XIII, 88.

Avots: EH II, 195

‡ plàksts ² Warkh., das Augenlid.

Avots: EH II, 287

šāksts Alksn. - Zund., = žāksts.

Avots: ME IV, 12

‡ spâksts ² , -s AP., = pâksts, die Schote.

Avots: EH II, 547

tāksts: auch (mit ã) Schujen.

Avots: EH II, 670

tāksts, = tāss: ar tuo tākstu kažuociņu BW. 20480.

Avots: ME IV, 144

I vāksts,

1) "kas vākst" (mit à ² ) Saikava;

2) ein Possenreisser; seltsame Gebärde, nngestaltetes Wesen, Maske, Schreckbild
U. (auch vāgsts geschrieben). Zur Bed. 2 vgl. vaiksts 2 und 3 und âksts.

Avots: ME IV, 494

II vàksts ² Alswig "kubls, muca vaļēju, nuogriêztu virsdaļu". Etwa zu vâks 3?

Avots: ME IV, 494

I žāksts,

1) das Gähnen
Wid.; Plur. žâksti ² Dond. "žāvas"; žāksti, Gähnen und Schnucken zusammen L., Depkin n. U.: miega žāksti BW. 10170, 2. mute kâ nepabeigtā žākstā pusvirus pavē̦rta Janš. Dzimtene ² I, 458;

2) wer gähnt
Wid.

Avots: ME IV, 796

II žâksts Adl., C., Gr. - Buschh., Nötk., Sermus, Sessw., Wesselshof, (mit â ² ) AP., Adiamünde, ein alberner Mensch, ein Gaukler, Hanswurst U., Walk, ein Laffe Dr., ein Pickelhering V. Aus âksts + žauksts II? Vgl. auch šāksts.

Avots: ME IV, 796

III žāksts, ein Schreihals LKVv.; zu žākstīties III.

Avots: ME IV, 797

gal̃seris "āksts, āveklis", ein alberner, unbestimmter Mensch Serbig.]

Avots: ME I, 595

grausts,

1) gràusts PS., [Schujen, Trik., N. - Peb.], auch grausta U., eine schlechte Hütte; eine Wachhütte
U., ein aus Gesträuch und Erde verfertigtes, notdürftiges Obdach Kokn., Lasd., Smilt., Bers., Lis., Adsel, Golg., Dond. A. XIII, 252: katram savs graustiņš mīļš. gulējuši mežā, ve̦cā malkas cirtēju graustā RA. [ne grausts tāds, kâ mums nabagiem Diez];

2) der Sarg
Kroppenh., Kokn.: pilsētiņa guļ kâ me̦lnu klinšu grausts Vēr. II, 549;

3) der Organismus, die irdischen Überreste:
tumsa spēj pārgruozīt kustuoņu miesas graustu A. XV, 466;

4) eine alte, hinfällige Person
[graûsts ² Nigr.]: ve̦cs grausts, bet izgre̦znuojies kâ āksts Seibolt. [Nach Leskien Nom. 535 in der Bed. 1] nebst graušļi zu graust, grūst.

Avots: ME I, 639, 640

kràkstîtiês,

[1) krâkstīties ² Rönnen, = rīstīties (sich würgen):
kad maizes drupata iegājusi "uotrā"rīklē (in die Luftröhre), tad cilvē̦ks krākstās;]

2) sich krümmen, Grimassen schneiden:
viņš krākstās kâ āksts Dr. [Vgl. krāstîtiês und âkstîtiês.]

Avots: ME II, 266

kunāriks Fest. "āksts, āmēklis".]

Avots: ME II, 314

lākstis (nom. pl., unter lāksts 1),

1): auch (mit ã ) Siuxt.

Avots: EH I, 727

II mẽrķis,

1): nuo zvaigznēm, nuo gaiļiem - tur visi mērķi ņē̦muši (nach den Sternen und dem Hahnenkrähen hat man die Zeit bestimmt)
Siuxt. dze̦guzi tura tādu mērķa kustuoni (d. h. das Schreien des. Kuckucks kann prophetisohe Bedeutung haben) ebenda. - Der letzte Satz unter mẽrķis II 1 (ME. II, 620) gehört zu mẽrķis II 4;

2): ņem pats pie sevim mērķi! KatrE.;

4): eine Netzboje
Salis;

5): ein Schimpfname Frauenb.: kuo tu, m.; duosi ēst! Frauenb. tāds kâ m. ("āksts")! Ermes. izskatās kâ gatavais m. (Krepierling)
Schwitten, ‡

6) "?": ak tu m˙! Ausruf der Verwunderung, Überraschung, auch Verachtung
Diet.

Avots: EH I, 808, 809

muôšķis,

1): "āksts" Wesselshof;

2): auch Kokn., Prl., Sonnaxt, Warkl.

Avots: EH I, 841

riêbtin, Adv., zur Verstärkung von riêbt(iês): tāda bezkaunīga valuoda man riebtin riebj Sassm. dzīve tam riebtin riebj Vēr. v. J. 1904, S. 370. šis āksts man. riebtin riebjas! Seibolt.

Avots: ME III, 543

šagalis, ein alberner Mensch Smilten, draiska, āksts, juokuotājs, ģeķis PS., Drosth., Golg., Wolmarshof, trakulis, vieglprātiņš Mar., auša, karstgalvis Serbigal; ein schlaffer, furchtsamer Mensch. Etwa aus r. щóголь "ein Stutzer, Modenarr"?

Avots: ME IV, 1

I šèiksts Smilten, "= âksts";"žāksts".

Avots: ME IV, 14

švaũksts C., Walk, švàuksts ² Golg., Schwanb., = balamute; ein Geschwätziger; "= āksts" (mit aû ² ) Schibbenhof.

Avots: ME IV, 114

tuošķis, ‡

2) "āksts" (mit ùo ² ) Fehteln: tāds kâ t.

Avots: EH II, 710

uzlupt, sich öffnen: pāksts nuo siltuma uzlupusi Wandsen.

Avots: ME IV, 353

II vieplis (?) "= žāksts, ein Laffe" V.; vgl. atviept.

Avots: ME IV, 669

vìrēksne ² Sonnaxt, vīrēksne Memelshof, vīreksne, vīraksne, vìrêksnis ² Oknist, Plur. vīrēkšņi Barbern, acc. s. vīrieksnīti BW. 21871 var., vìrēkste ² Kalzenau, vīrekste, vìriêkste ² Buschhof bei Kreuzb., vìrēksts ^{2, -} -s Erlaa, KatrE., Kl., Gr.-Buschh., nom. pl. vìrēkstis ² Festen, vīrekstis (Sg. od. Plur.?) RKr. II,78, vīraksts, -s Spr., vīrekstiņa, vīrekstiņš, vīrakstiņi U., vîrāksts, vîrākste, vīrākšķi Sawensee, Stockm., vìrākšķi ² Bewershof, vīrakšķi U., = vīgrieze: griêza grieza rudzīšuos, paipaliņa vīrekstēs: griêzai rudzi piedereja, paipaliņai vīrekstiņš BWp. 2480. kas tur čaukst vīreksnēs? BW. 33011, 2. saguvuos vīrieksnīti (Var.: vīrakstiņu, vīrekstiņas, vīreksnīšu, vīgrieznīti ) 21871 var. pilns līcis ar vīriekstēm zied FBR. IV, 77. pa gaŗkātainām vīraksnēm Veselis Tīr. ļaudis. sagaidīju vīrekstīnas RKr. XX, 54. vīr- wohl aus vīgr- wegen des nachfolgenden -k-.

Avots: ME IV, 641

I žākle,

1) žâkle C., Erlaa, Gotthardsberg, Gr. - Buschh., Kalz., KatrE., Lennew., Lindenhof, Lubn., Prl., Raiskum, Serben, Sermus, Uogre, žâkle ² AP., Arrasch, Iw., Jürg., žãkle Katzd., žākle Ar., Memelshof, žākles Linden (in Kurl.), Erlaa, žâklis Bers., žâklis ² Ahs., Frauenb., Līn., Luttr., Schibbenhof, Schrunden, Stenden, žāklis Drosth., Siuxt, die Gabelung eines Baumes, die Stelle, wo der sich nach oben richtende Ast mit dem Baumstamm einen spitzen Winkel bildet; "žuburs" Erlaa; die Gabelung an einem (hölzernen) Gerät (z. B. am Harkenstiel [žâklis ^2] Frauenb.); der Wagenhals Ahs.; ein ästiges, gegabeltes Hölzchen (als Stütze gebraucht) KatrE. (žâkle), Siuxt (žâklis ^2), Gr. - Buschh. (žākle): kuokam, kam žāklis galā LP. V, 29. uozuols... izdalās divi žākļuos Lancmanis. uozuola duobumā, kuŗa... augšgals atradies žāklī starp diviem re̦snākajiem žubuŗiem Janš. Mežv. ļ. I, 384. vāvere taisa ligzdu... zaru žāklē Vidiņš Par zīd. kust. 56. nuo lemesnīcas žākles Etn. II, 113. dūcis, uzdzīts uz lemesnīcu bez žākļa A. v. J. 1893, S. 231. ratu žāklis salūzis Ahs. - žākļa arkls, eine Art hölzerener Pflug Frauenb.;

2) žâkle C., Erlaa, Gotthardsberg, Gr. - Buschh., KatrE., Lindenhof, Luhde, Prl., Raiskum, Serben, Sermus, Uogre, žâkle ² AP., Arrasch, Jürg., žākle Druw., Memelshof, Plm., Schujen, Sessw., žâklis Bers., žâklis ² Frauenb., Luttr., Schrunden, Stenden, die Gabelung der Beine (in Luhde u. a. nur von Frauen):
augšpus priekškāju žākles (von einem Pferde) Etn. IV, 119;

3) žâkle ² Alschw., Plur. žâkles Serbigal, die Stelle, wo 2 oder mehrere Flüsse zusammenfliessen;

4) die Enge eines Grabens, eines Flusses
Erlaa n. U.; das Stück Land zwischen zwei sich in spitzem Winkel kreuzenden Wegen Plm.: žākle nuo krustcelēm starp abiem lielceļiem ir auglīga zeme Plm. n. RKr. XVII, 87;

5) der Blattwinkel
Kreuzb., (Demin. žāklīte) Dr.: pumpuri bē̦rzam ieperinās ve̦cuo lapiņu žāklītēs Konv. ¹ 212;

6) "das Innere der Kehle eines kleinen Vogels"
Kreuzb.;

7) žāklītes, žāklīši, kleine, eben ausgebrütete Vögel in der Libauer Gegend.
Nebst žākslis, žākstīties I, žāksts I, žāva I u. a. zu li. -žióti "(den Mund) aufsperren", žiógauti "gähnen", žiópčioti "fortgesetzt den Mund öffnen", žiotìs "eine tiefe Kluft" u. a., lat. hiāre "gähnen, klaffen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 548 f., Trautmann Wrtb. 368).

Avots: ME IV, 795

žâksteklis ² Adiamünde, = žāksts II.

Avots: ME IV, 796

žauklis,

1) eineŗ der ohne Grund hin und her klettert:
tas ir gatavais žaûklis! Golg.; "ein unruhiger Mensch" (mit aũ ) Ruhental; zu žauties 1;

2) "āksts, auša; plātīga, mutīga pe̦rsona" Kurmene.

Avots: ME IV, 790, 791

I žeîksts C., PS., Smilt., (mit eî ² ) Siuxt, = šeiksts I, žāksts, āksts; žeîksts Adl., Golg. "kas šķuobās, gruozās, ākstās"; žeîksts Druw. n. RKr. XVII, 87. "kas aušīgi kâ pa gaisu vien dzīvuo un staigā"; žeîksts KatrE., ein leichtsinniger Mensch, "kas žaustās".

Avots: ME IV, 801, 802

žvanksts,

1) = žvankstis (mit an̂ ) Adl., Heidenfeld, Kalz., KatrE., Prl., Selsau; "āksts; lielība; pļāpa" Sehren; ein Hund, der bis zum Überdruss oder grundlos bellt (mit an̂ ) Arrasch, C., Golg., Jürg., KatrE., Nötk., Saikava, (mit an̂ ² ) Schnehpeln; "kas žvankš" Vīt.; ein unangenehm schallendes Metallstück Kalz., Lubn.;

2) "ein Lärm, Geräusch"
(mit añ ) Bauske.

Avots: ME IV, 842