Paplašinātā meklēšana

ârîgs,

1): auch AP., Salis: cits cūkas dīrā, bet tas ir tâ arīgi AP. tas gan ir arīgi: vai nu tik dārgi var samaksāt! ebenda. man par daudz ārīga viņa liekas: vai tur smejas, vai runā, - tâ kâ par daudz lieliški ebenda;

3): ārīgi darbi Lat. kat.

Avots: EH I, 195

ârîgs,

1) geckenhaft, extravagant, ausser sich:
viņš tāds ārīgs, er ist extravagant. kad viņš tuo dzirdēja, tad viņš bija ārīgs, war er ausser sich (vor Wut);

2) ārīgs uz (von unersättlicher Grier), verpicht auf:
meita ārīga uz puišiem; zirgs ārīgs uz auzām;

3) ārīgs für ârẽjs, äusserlicht:
ārīgs st. ārējs spuožums, der äussere Glanz;

4) n. Etn. III, 145 ārīgs tīrums, mežs = ārējs od. āra t. m., ein Feld, ein Wald, wo guter Boden ist, wo schönes Gras, Laubbäume wachsen.
Dasselbe bedeutet ârîgsnêjs tīrums, mežs.

Avots: ME I, 242, 243

gùodkãrîgs ,* ehrgeizig: g. cilvē̦ks.

Avots: ME I, 690

jãrîgs, ausgelassen, unbändig, lärmend Etn. III, 178.

Avots: ME II, 107

kãrîgs: auch Elger Diction. 169, Seyershof; k. uz sēnēm Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt.

Avots: EH I, 602

kãrîgs, lüstern, begierig: kārīgi kārīgi tie vedējiņi BW. 19317. tautas jaunā paaudze karīgi skatās Stari II, 872.

Avots: ME II, 196

mañtkãrîgs, habsüchtig, habgierig.

Avots: ME II, 562

miêrkãrîgs ,* sich nach ruhe, Frieden sehnend: kaimiņi bij lūkuojuši nemierīguos un tuomē̦r mierkārīguos samierināt Purap. miêrmĩlĩba *, die Friedfertigkeit.

Avots: ME II, 654

naûdkãrîgs, geldgierig: naudkārīgs cilvē̦ks.

Avots: ME II, 696

‡ nedārīgs "?": jau sirmgalvis un vēl tik n. uz sieviešiem Janš. Līgava 11, 43. kuo var zināt, kas viņa tāda par dēkli, kad uz muti un visā darīšanā tik nedārīga Mežv. ļ. I, 232. cik tā ir nedārīga! ... tīri jāduomā, it kâ nelabais viņā ieskrējis 314.

Avots: EH II, 11

[pãrîgs U.,

1) zu einem Paar gehörig;

2) überflüssig.]

Avots: ME III, 158

salˆdkãrîgs,* salˆdkãrs*, wollüstig: tumsa kļuva tvīkstuoša un saldkārīga kâ sieviete Veselis Saules kapsē̦ta 138.

Avots: ME II, 669

vàrîgs,

1): auch (mit â) AP., Linden in Kurl., Skaista, (mit â ² ) Frauenb., Orellen; vârîgai (Adv.; "lē̦ni un - tīšām - nespēcīgi") kuost Kaltenbr.; ‡

4) "(schwer) krank"
Frauenb.

Avots: EH II, 763

vàrîgs AP., Kaugershof, PS., Serbigal, (mit â) Arrasch, Baltinow, C., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Kr., Neuenb., Ogershof, Oknist, Saikava, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, Wolmarshof, (mit à ² ) Erlaa, Lös., Lubn., Preili, (mit â ² ) Līn., Pankelhof, Ruj., Salis, Selg., Siuxt, Widdrisch,

1) leicht verletzbar (z. B. zerbrechlich), empfindlich, schwächlich
L., U.: kusli un vārīgi asni Vēr. II, 37. pieduras pie vārīģās vietas Rainis Ant. un Kl. 47. zâles nuoderēja atnākušas guosniņas vārīgajām iekšām Etn.IV, 69. sievietes dzīve ir vārīga puķe Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 38;

2) gefährlich:
vārīgi zeļļi B. Vēstn. vārīgi ievainuots, stark verwundet;

3) vārīgi "= viegli" (behutsam?) Smilt. - Subst. vārîgums, die Zartheit V., Empfindsamkeit. Etwa aus mnd. varich "gefährlich" (vgl. pē(r)lîgs)?

Avots: ME IV, 505

vèstkãrîgs,* = zîņkãrîgs, neugierig, wissbegierig: mācītājs vēstkārīgs uzskatīja viesi Kalniņš Ozolk. māc. I1.

Avots: ME IV, 571

vispãrîgs, allgemein: vispārīgiem mērķiem Ar. Kr. Valdemārs 10. Subst. vispãrîgums, die Allgemeinheit: sprieduma vispārīgums MWM. X, 150.

Avots: ME IV, 624

ziņkãrîgs, ziņkãrs, neugierig: ziņkārīgs redzēt LP. I, 153. ziņkāras ausis lai nedzird Rainis Vēja n. l. 63. jāsarga nuo ziņkārām acīm A. Brigader Daugava I, 694.

Avots: ME IV, 725

atviedās, III Pers. Prät. von * atviesties, erscheinen: tukšs, vārīgs pie mums atviedās GL. 21, 10.

Avots: ME I, 211

‡ cūkaris "kārīgs cilvē̦ks" Warkl.

Avots: EH I, 280

ķê̦ls ² : ķē̦ls ("jē̦ls, slābs, vārīgs") kâ pauts Stenden.

Avots: EH I, 699

[I lutîgs (Adjektiv) "kas grib, lai viņu lutinä Mar.; "izlutināts, vārīgs" Tirsen.]

Avots: ME II, 516

lûze̦ns, zerbrechlich: Spr. vārīgs kâ lūze̦ns le̦dus Rainis. lūze̦ns kuoks C. Zu lûzt.

Avots: ME II, 520

mīkstnējs: liels un m. (schlaff?) augumā Klaustiņš Atpūta, № 636, S. 6; weichlich ("vārīgs, glēvis") Stender Deutsch-Lett. Wrtb.

Avots: EH I, 821

papuons, ein weiches Kissen am Kummet Etn. IV, 163, (Nötk., Lös.; ein Knäuel von Wolte Peb., Serben, Sermus; vārīgs kâ papuons (von einem schwächlichen Menschen) Kerstenbehm; Filz AP. - Etwa dissimilatorisch aus *papuoms < *papuops? Vgl. le. puope und apr. papimpis (überliefert: papinipis) "Polster"].

Avots: ME III, 84

pḕrlîgs ² ,

1) fein, herrschaftlich
Gr.-Buschhof: tā gan bija pērlīga meita. viņš tik pēlīgs: grib, lai viss būtu tīrs un smuks! (vgl. pēlīgs);

2) "ārīgi vārīgs" Stomersee.

Avots: ME III, 209

‡ pūtielis Grob. n. Etn. IV, 166 "uzpūtīgs, vārīgs cilvē̦ks, kas ātri jūtas apvainuots".

Avots: EH II, 344

sirgulis, ein kränklicher Mensch, ein Siechling Wid.: vārīgs sirgulis Plūd. Rakstn. II, 378.

Avots: ME III, 846

I trapjš (li. trapùs "spröde, leicht brechend"),

1) Adj., = trapans 1, verwittert, morsch, brüchig Wid., Am- , boten, Pampeln, Rutzau: tev, alksnīt, trapja (Var.: trausla) miza BW. 31508; I, 11841, 3; "vārīgs, bikls, neizturīgs" Gramsden;

2) Subst.; = trapans 2 Assiten, Dunika. Wenn ursprünglich etwa "zerstampft, weich gedrückt", etwa zur Wurzel von trapa I?

Avots: ME IV, 223

trusans: auch Heidenfeld; t. ("vārīgs") cilvē̦ks Warkl.; t. ("tikai drusku apvārīts, tikai drusku mīksts) kartupelis Bērzgale.

Avots: EH II, 699

vārsmîgs Stom. "vārīgs"; vgl. vāsmîgs.

Avots: ME IV, 509