Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'āvīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'āvīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)
āvīties
âvîtiês: auch Ramkau. Saikava, Warkl., (âvêtiês) Zvirgzdine, (āvatiês) Pas. VI, 477 (aus Viļāni).
Avots: EH I, 196
Avots: EH I, 196
āvīties
âvîtiês, -uos, ĩjuos C., auch âvêtiês PS., dummes Zeug reden, sich albern gebärden, Unfug treiben: kuo tu te āvies? A. XII, 888, Etn. IV, 147, Wolm., Erlaa, Serb., Mar., Bers., RKr. XV, 106. [Zu li. ovytis "sich im Gesicht sehen lassen; übermütige Scherze treiben", ovyje "im Wachen", óvaidas "страшный шалунъ", aksl. avĕ "offen bar", aviti "offenbaren", r. явить "zeigen", ai. āvíḥ "offenbar"; s. Būga Изв. XVII, 1, 35 f. und Trautmann Wrtb. 21.]
Avots: ME I, 245
Avots: ME I, 245
bāvīties
bāvîtiês, ‡
3) sich belustigen
Lettg.; ‡
4) "ärmlich leben"
Friedrichstadt n. A. X 2, 438.
Avots: EH I, 210
3) sich belustigen
Lettg.; ‡
4) "ärmlich leben"
Friedrichstadt n. A. X 2, 438.
Avots: EH I, 210
bāvīties
bāvîtiês,
1) sich aufhalten
[Warkhof, mit d 2 ];
2) sich bereit machen, sich anschicken:
bāvīsimies uz darbu! bāvies drīzāk N. -Schwnb. Nebst li. bovytis "sich aufhalten" aus dem Slavischen; [vgl. Wruss бавиць "задерживать въ ожиданiи; проводить время" бáвицьца "заниматься, упражняться; проводить время".]
Avots: ME I, 275
1) sich aufhalten
[Warkhof, mit d 2 ];
2) sich bereit machen, sich anschicken:
bāvīsimies uz darbu! bāvies drīzāk N. -Schwnb. Nebst li. bovytis "sich aufhalten" aus dem Slavischen; [vgl. Wruss бавиць "задерживать въ ожиданiи; проводить время" бáвицьца "заниматься, упражняться; проводить время".]
Avots: ME I, 275
dāvīties
‡ dāvîtiês,
1) -uôs, -ĩjuôs. laut, hässlich schreien (von Menschen und Tieren)
Auleja, Bērzgale (mit à 2 );
2) tollen, sich (ohne Grund) unruhig verhalten
Wessen; "sich amüsieren" (mit à 2 ) Sussei. Zunächst wohl aus li. dõvytis "ālēties, pluosīties".
Avots: EH I, 313
1) -uôs, -ĩjuôs. laut, hässlich schreien (von Menschen und Tieren)
Auleja, Bērzgale (mit à 2 );
2) tollen, sich (ohne Grund) unruhig verhalten
Wessen; "sich amüsieren" (mit à 2 ) Sussei. Zunächst wohl aus li. dõvytis "ālēties, pluosīties".
Avots: EH I, 313
ielāvīties
ielāvīties
iznāvīties
izprāvīties
izprāvīties
izprāvîtiês, prahlen, sich gross tun: iz-sa liela lielījuos, iz-sa prāva prāvījuos BW. 3496.
Avots: ME I, 785
Avots: ME I, 785
lāvīties
lāvīties
lāvîtiês U., schleichen, den Mädchen nachstellen. [Kontaminiert aus lavîtiês und lābuôtiês? So Osthoff IF. V, 310 f.; während Miklosich Etym. Wrtb. 159 und Prellwitz BB. XIX, 168 es zu slav. lajati "nachstellen" stellen.]
Avots: ME II, 443
Avots: ME II, 443
noāvīties
paāvīties
pielāvīties
uznāvīties
uznâvîtiês, mit grosser Mühe hinaufgelangen: uznāvīties kuokā, uz jumta Golg., Jürg. uznāvīties uz ceļa Ramkau.
Avots: ME IV, 362
Avots: ME IV, 362
Šķirkļa skaidrojumā (8)
atļāvēties
džaikstīties
galserēties
māķoties
nāve
nâve,
1) der Tod;
a) mit vorangehendem Attribut:
jauka, laimīga, mierīga, viegla nāve, ein schöner, seliger, ruhiger, sanfter Tod; briesmīga, piepēža, rūgta n., ein schrecklicher, plötzlicher, bittrer Tod; likta od. dabiska, nelikta od. nelaba od. nedabiska n., natürlicher, unnatürlicher Tod; me̦lnā nāve, der schwarze Tod, die Seuche; garīga, laicīga nāve, geistiger, leiblicher Tod; muocekļu n., der Märtyrertod; muoku n., qualvoller Tod; krusta staba nāve, der Kreuzestod;
b) als Subj.: nāve nāk, tuvuojas, uzbrūk. nāve jau zuobuos [oder zuobu galā U.], der Tod sitzt schon auf der Zunge.
nāve nāk negaidāma. viņš plijas kâ rūgta nāve virsū man tas Kaspars nepatīk kâ rūgtā nāve Kaudz. M. nāve tuvāk kâ kre̦kls. nāve zuobuos neskatās od. nāve neprasa pēc gadiem;
c) als Obj.: nāvi gaidīt, meklēt; nāvi darīt, jemand den Tod antun:
lai viņai nāvi daruot JK.; sev pašam nāvi darīt, sich entleiben;
d) im Lok.: vieglā, piepēžā nāvē mirt oder aiziet, eines sanften, plötzlichen Todes sterben.
kaut viņa nelaimīgā nāvē nuomirtu! LP. IV, 217. biju kâ nāvē piemirsi, ich habe das in den Tod hinein (vollständig) vergessen Vīt.;
e) abhängig von Präp.: ar nāvi cīnīties, mit dem Tode ringen;
nuosuodīt cilvē̦ku ar (uz LP. II, 60) nāvi, zum Tode verurteilen: ve̦cais tē̦vs licis gudruos brāļus nuosuodīt ar nāvi LP. IV, 653. bez nāves ir uods nemirs. nebīsties nāves dēļ! ellē rūmes diezgan. uzticīgs līdz nāvei, treu bis in den Tod Aus. I, 23. līdz nāvei nuoskumis, bis zum Tode betrübt; līdz nāvei ienīsts, bis in den Tod verhasst. nuo nāves, zu Tode fürchten, fliehen. pie nāves, zu Tode aufs äusserste: citādi ve̦lns muocuot pie nāves LP. VII, 1116. saimnieks mani kultu pie nāves VII, 1139. tē̦vs pie nāves slims, der Vater ist zu Tode erkrankt, ist totkrank V, 359. medinieks pie nāves nuokusis, todmüde VI, 286; pie nāves od. pie dzīvās nāves, od. auch pie nāves suoda piekuodināt, nuoteikt, bei Todesstrafe, aufs äusserste einschärfen: piekuodinādami pie nāves, lai meita sakuot tē̦vam LP. VI, 549. nuoteikusi pie dzīvas nāves, lai stāvē̦tu kâ saslause III, 70. nuoteicis pie nāves suoda saviem ļaudīm par tuo gādāt, ka kuģis negrimtu V, 115. kāds ķēniņš guļ uz nāvi cīnīties, auf Tod und Leben kämpfen;
[f) genitivische Verbindungen: uz nāves gultas od. uz nāves cisām U., auf dem Sterbebette;
nāves zâles, Gift; nāves celiņš, die blaue Ader über der Nase bei Kindern, welche ein fatales Zeichen sein soll U.];
2) kaņepju nāve, Orobanche.
[Nebst nāvīties zu li. nowies kaułs "навья кость" bei Микуцкiй Извѣст. II, 380, nõvyti "guälen, töten", apr. nowis "Rumpf"(wenn es den toten Leib bedeutet), aruss. навь, got. naus "Toter", ačech. unavitì "töten", r. ныть "dumpf schmerzen; sich ängstigen, schwermütig werden" u. a., s. Mikkola Urslav. Gramm. 112 f., Walde Wrtb 2 512, v. Grienberger Wiener Sitzungsber. CXLII, Abh. VIII, 164, Hoffmann BB. XXv, 107, Pogodin Слѣды 221 f., Trautmann Wrtb. 201 f.]
Avots: ME II, 703, 704
1) der Tod;
a) mit vorangehendem Attribut:
jauka, laimīga, mierīga, viegla nāve, ein schöner, seliger, ruhiger, sanfter Tod; briesmīga, piepēža, rūgta n., ein schrecklicher, plötzlicher, bittrer Tod; likta od. dabiska, nelikta od. nelaba od. nedabiska n., natürlicher, unnatürlicher Tod; me̦lnā nāve, der schwarze Tod, die Seuche; garīga, laicīga nāve, geistiger, leiblicher Tod; muocekļu n., der Märtyrertod; muoku n., qualvoller Tod; krusta staba nāve, der Kreuzestod;
b) als Subj.: nāve nāk, tuvuojas, uzbrūk. nāve jau zuobuos [oder zuobu galā U.], der Tod sitzt schon auf der Zunge.
nāve nāk negaidāma. viņš plijas kâ rūgta nāve virsū man tas Kaspars nepatīk kâ rūgtā nāve Kaudz. M. nāve tuvāk kâ kre̦kls. nāve zuobuos neskatās od. nāve neprasa pēc gadiem;
c) als Obj.: nāvi gaidīt, meklēt; nāvi darīt, jemand den Tod antun:
lai viņai nāvi daruot JK.; sev pašam nāvi darīt, sich entleiben;
d) im Lok.: vieglā, piepēžā nāvē mirt oder aiziet, eines sanften, plötzlichen Todes sterben.
kaut viņa nelaimīgā nāvē nuomirtu! LP. IV, 217. biju kâ nāvē piemirsi, ich habe das in den Tod hinein (vollständig) vergessen Vīt.;
e) abhängig von Präp.: ar nāvi cīnīties, mit dem Tode ringen;
nuosuodīt cilvē̦ku ar (uz LP. II, 60) nāvi, zum Tode verurteilen: ve̦cais tē̦vs licis gudruos brāļus nuosuodīt ar nāvi LP. IV, 653. bez nāves ir uods nemirs. nebīsties nāves dēļ! ellē rūmes diezgan. uzticīgs līdz nāvei, treu bis in den Tod Aus. I, 23. līdz nāvei nuoskumis, bis zum Tode betrübt; līdz nāvei ienīsts, bis in den Tod verhasst. nuo nāves, zu Tode fürchten, fliehen. pie nāves, zu Tode aufs äusserste: citādi ve̦lns muocuot pie nāves LP. VII, 1116. saimnieks mani kultu pie nāves VII, 1139. tē̦vs pie nāves slims, der Vater ist zu Tode erkrankt, ist totkrank V, 359. medinieks pie nāves nuokusis, todmüde VI, 286; pie nāves od. pie dzīvās nāves, od. auch pie nāves suoda piekuodināt, nuoteikt, bei Todesstrafe, aufs äusserste einschärfen: piekuodinādami pie nāves, lai meita sakuot tē̦vam LP. VI, 549. nuoteikusi pie dzīvas nāves, lai stāvē̦tu kâ saslause III, 70. nuoteicis pie nāves suoda saviem ļaudīm par tuo gādāt, ka kuģis negrimtu V, 115. kāds ķēniņš guļ uz nāvi cīnīties, auf Tod und Leben kämpfen;
[f) genitivische Verbindungen: uz nāves gultas od. uz nāves cisām U., auf dem Sterbebette;
nāves zâles, Gift; nāves celiņš, die blaue Ader über der Nase bei Kindern, welche ein fatales Zeichen sein soll U.];
2) kaņepju nāve, Orobanche.
[Nebst nāvīties zu li. nowies kaułs "навья кость" bei Микуцкiй Извѣст. II, 380, nõvyti "guälen, töten", apr. nowis "Rumpf"(wenn es den toten Leib bedeutet), aruss. навь, got. naus "Toter", ačech. unavitì "töten", r. ныть "dumpf schmerzen; sich ängstigen, schwermütig werden" u. a., s. Mikkola Urslav. Gramm. 112 f., Walde Wrtb 2 512, v. Grienberger Wiener Sitzungsber. CXLII, Abh. VIII, 164, Hoffmann BB. XXv, 107, Pogodin Слѣды 221 f., Trautmann Wrtb. 201 f.]
Avots: ME II, 703, 704
nāvīt
nâvît [Lis., töten, vernichten.] Refl. nâvîtiês [russ. о-нáвиться "müde werden"], -ĩjuôs [od. -uôs C., Schujen, -ĩjuôs,
1) sich mühen, sich abplagen, sich anstrengen, [übermenschlich arbeiten
Zaravič]: vai duomā, ka es arī nevarē̦tu labāk izgrē̦kuoties tâ˙pat kâ viņa, nekā nāvīties ar krusta nešanu? Kaudz. M.;
[2) sich töten
U.].
Avots: ME II, 704
1) sich mühen, sich abplagen, sich anstrengen, [übermenschlich arbeiten
Zaravič]: vai duomā, ka es arī nevarē̦tu labāk izgrē̦kuoties tâ˙pat kâ viņa, nekā nāvīties ar krusta nešanu? Kaudz. M.;
[2) sich töten
U.].
Avots: ME II, 704
riesties
riestiês,
1) falzen, balzen:
kuŗā purvā būs medņiem riesties Upīte Medn. laiki;
2) "āvīties, dīdīties". Nebst riest(u)s, riestuot zu li. raĩstas "Brunstzeit" und (nach Persson Beitr. 838 und Trautmann Wrtb. 242) zur Wurzel von le. rikši (s. unter riksis); zur Bed. vgl. čech. tokati "balzen": le. tecêt "lauten" u. a.
Avots: ME III, 548
1) falzen, balzen:
kuŗā purvā būs medņiem riesties Upīte Medn. laiki;
2) "āvīties, dīdīties". Nebst riest(u)s, riestuot zu li. raĩstas "Brunstzeit" und (nach Persson Beitr. 838 und Trautmann Wrtb. 242) zur Wurzel von le. rikši (s. unter riksis); zur Bed. vgl. čech. tokati "balzen": le. tecêt "lauten" u. a.
Avots: ME III, 548
riestot
rìestuôt Drosth., auch riêkstuôt 2 Peb., intr., tollen, spielen, tändeln: kaunies... ar lielām meitām riestuot! Seibolt. kâ riestuodama jaunava pagrieza savugalvu pret Emilu Dievkuociņš. kuo nu, bē̦rni, riekstuojat? Peb. Refl. -tiês,
1) riestuôtiês N.-Peb., riestuoties 2 Gr.-Buschhof, totlen, scherzen; "āvīties, dīdīties";
2) riẽstuôtiês Bl:, rìestuôtiês Wolm., riekstuôt 2 Golg., falzen, sich in der Brunstzeit befinden
U.: putni riestuojas Erlaa, riêkstuojas 2 A.-Peb. zaķi riestuojas Janš. Dzimtene V, 179.
Avots: ME III, 548
1) riestuôtiês N.-Peb., riestuoties 2 Gr.-Buschhof, totlen, scherzen; "āvīties, dīdīties";
2) riẽstuôtiês Bl:, rìestuôtiês Wolm., riekstuôt 2 Golg., falzen, sich in der Brunstzeit befinden
U.: putni riestuojas Erlaa, riêkstuojas 2 A.-Peb. zaķi riestuojas Janš. Dzimtene V, 179.
Avots: ME III, 548