Paplašinātā meklēšana

‡ àizčubinât,

1) verstopfen, zustopfen:
a. siena stirpu (eine herausgenommene Lücke im Heu anfüllen) Bauske. a. (mit Lappen verstopfen) caurumu KatrE., Lems. a. (stecken) apse̦gu aiz muguras Siuxt;

2) sorgsam, hätschelnd fort-, ausbegleiten:
a. bē̦rnu uz skuolu Heidenfeld;

3) langsam fort-, hinfahren:
a. ar ve̦cu zirgu KatrE., Trik.

Avots: EH I, 16

apčubinât, ‡

2) "= apkuopt": a. traukus Mar. n. RKr. XV, 111.

Avots: EH I, 76

apčubinât, tr., betätscheln: Jurīti šūpulī Purap.

Avots: ME I, 80

čubinât, Rest. -tiês,

1): trödeln
- auch Auermünde;

2): jaunie cāļi paši vien čubinājas: ne˙maz pie ve̦cām vistām neiet Seyershof.

Avots: EH I, 293, 294

čubinât,

1) reinigen:
čubini traukus Mar. n. RKr. XV, 111;

2) aufzausen, lockern, aufklopfen:
matus, siena vīšķi, mīkstu guļu. čubini maku BW. 1752;

3) hätscheln, liebkosen:
ik˙kur,š savu, ik˙kur,š savu vakarā čubināja BW. 2659, 2. Refl. -tiês,

1) mit dem Aufzausen, Lockern, Aufklopfen beschäftigt sein, trödeln:
viens bē̦dulei gar kamiesi čubinās LP. IV, 120. viņa sāka atkal čubināties un rīkuoties gar gultu; čubināties ar lelli (von Kindern) Bers., Fest.;

2) in Liebe einander zausen, sich paaren:
zvirbulītis ar sieviņu pa paspārni čubinās BW. 2649.

Avots: ME I, 417

‡ ìečubinât, einwickeln, einhüllen Dunika: ie. bē̦rnu sē̦gās.

Avots: EH I, 507

izčubinât, tr.,

1) gründlich lockern:
cisas;

2) betätscheln, durchknutschen, befühlen:
jau citas kūmiņas izčubināja (maku) BW. 1752. Refl. - tiês, sich befühlen, betasten, unnütz die Zeit verstreichen lassen: bet karē̦r šis pa gaŗu laiku izčubināsies LP. VI, 369.

Avots: ME I, 723

‡ nuočubinât Dunika "nùotît, ietît": labi n. bē̦rnu, lai nesasaldējas.

Avots: EH II, 37

pačubinât, ‡ Refl. -tiês, ein wenig stöbern (wühlen) in etwas (?): izvilkdams savu maku, tanī pačubinājies Janš. Bandavā II, 157.

Avots: EH II, 125

pačubinât, tr., ein wenig lockern, ein Bett aufklopfen [Dond.]: tur te̦ku salmiņus pačubināt BW. 28780, 4. pačubini manas cisas!

Avots: ME III, 14

sačubinât,

1): auch Golg.

Avots: EH XVI, 401

sačubinât, tr.,

1) tüchtig lockern, aufzausen, aufklopfen:
es labi sačubināju gultu;

2) dicht ankleiden:
s. bē̦rnu Dunika.

Avots: ME II, 605

uzčubinât,

1): auch AP., Rutzau; ‡

2) "(einem Kornschober) die Spitze aufsetzen und (ihn) beharken"
Nötk.

Avots: EH II, 720

uzčubinât Ahs., Dond., Gramsden, Grünwald, Selg., Siuxt, aufzausen, aufklopfen, auflockern (perfektiv): kalpuone uzčubina puisim gultu RKr. XVII, 61. uzčubināšu katram viņa maisiņu Pas. IV, 28 (aus Selg.).

Avots: ME IV, 322

‡ apbût,

1) aufmerksam bedienen
Siuxt: bē̦rni jau viņai ir labi: nezin, kâ viņu apčubināt un kâ apbūt;

2) "побыть" Wid.

Avots: EH I, 75

‡ appužinât M. Arons "= apčubināt".

Avots: EH I, 107

II izčibinât, freundlich bedienen; das Bett aufmachen: māte mīksti izčibināja bē̦rna vietiņu Adsel, Druw., Bers. n. A. XV, 165 (= izčubināt).

Avots: ME I, 723

mãte,

1): jaunā m. AP., die Stiefmutter.
ve̦cā m. BW.1261, die Hebamme. sēd kâ Mãŗas m. Frauenb: (von einer ohne Arbeit sitzenden weiblichen Person). pluostu m. Frauenb., eine dicke weibliche Person, ein dickes Tierweibchen. "māte" nennt ein Mann auch seine Frau Lubn. u. a.;

2): Schwiegermutter (in der Anrede)
BielU.;

5): augļu m. Orellen, bē̦rna m. AP., Salis, dzīvības m. Kalz. n. BielU., die Gebärmutter;
teļa m. AP., die Gebärmutter einer Kuh; mātes kaite od. vaina, die Hysterie. māte staigā, hysterisches "Aufsteigen" der Gebärmutter Diet.;

6) visiem cilvē̦kiem ir iekšā m.; kad viņa paliek nemierīga, tad vajaga viņu apvārduot un apčubināt Frauenb. māte jāceļ, eine Kur (nicht nur an Weibern, sondern auch an Männern)
BielU.; mātes sakne eine gewisse Pflanzenwurzel, die gegen Magenleiden gebraucht wird Frauenb.;

7): piekaŗamai atslē̦gai ir bē̦rns un m.; m. paliek pie krampja, bē̦rnu var nest līdz;

8): "pirmā blanka laivā" Salis; ‡

10) eine in die Erde gesteckte Saatkartoffel
Frauenb.: kad mazuos rāciņus mazgā spannī, tad mātes saceļas pa virsu; ‡

11) "pātagas re̦snākā daļa, kas savīta nuo trim auklām" Frauenb.: izvīt māti pāte̦gai; ‡

12) linu m:, eine Wolkenart (?):
priekš linu sēšanas jāskatās gaisuos, kur tā l. m. ir: gaisam vajag būt tādām švītrām; ne mākuoņas, bet tādas gaŗas švītras ve̦lkas pruojām IW. Zu li. mótė "Mutter" s. zuletzt E. Hermann IF. LV, 129 f.

Avots: EH I, 794

pìečubât Dond., piečubinât, mit Stroh, Heu (čubas) vollstreuen, "ar čubām pietaisīt": istaba piečubināta, neslaucīta Sassm. n. RKr. XVII, 45.

Avots: ME III, 242