pietīt
pietît,
1): apavuši sev kājas, pietīdami biksas līdz pus˙lielam ar pastalu auklām Janš. Līgava I, 268.
Avots: EH II, 277
1): apavuši sev kājas, pietīdami biksas līdz pus˙lielam ar pastalu auklām Janš. Līgava I, 268.
Avots: EH II, 277
'ietît' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: