Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ērcēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ērcēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (27)
atmērcēt
atmērcēt
ērcēt
ērcēt
ērcêt ["reissen" Wessen], - ēju, ērcinât, nagenden Schmerz verursachen. Refl. - tiês,
1) sich quälen, sich gräman;
2) [ercêties Nigr.] streiten
Kokn. n. U. [Wohl zu ẽrce.]
Avots: ME I, 574
1) sich quälen, sich gräman;
2) [ercêties Nigr.] streiten
Kokn. n. U. [Wohl zu ẽrce.]
Avots: ME I, 574
iemērcēt
ìemḕrcêt, ‡
3) "stark anfeuchten, durchnässen"
Auleja: neiemērcē zemes, i[r] neizaug maize. Reft. -tiês: "Aps. " zu ersetzen durch "Apsk. "
Avots: EH I, 530
3) "stark anfeuchten, durchnässen"
Auleja: neiemērcē zemes, i[r] neizaug maize. Reft. -tiês: "Aps. " zu ersetzen durch "Apsk. "
Avots: EH I, 530
iemērcēt
ìemḕrcêt, ìemḗrkt,
1) tr., eintauchen, einweichen:
pastalas ūdenī. iemērca savu pirkstu asinīs III Mos. 9, 9;
2) iemêrkt 2 , ohrfeigen:
iemērkt uotram pa ausi Ahs. Refl. - tiês, unversehens (intr.) eintauchen (von Gegenständen): mana mēteļa stūris iemērcējies ūdenī Aps. I, 335.
Avots: ME II, 45
1) tr., eintauchen, einweichen:
pastalas ūdenī. iemērca savu pirkstu asinīs III Mos. 9, 9;
2) iemêrkt 2 , ohrfeigen:
iemērkt uotram pa ausi Ahs. Refl. - tiês, unversehens (intr.) eintauchen (von Gegenständen): mana mēteļa stūris iemērcējies ūdenī Aps. I, 335.
Avots: ME II, 45
izērcēt
izmērcēt
ķērcēt
mērcēt
mērcēt
mḕ̦rcêt, -ẽju weichen, tunken: linus, pastalas, cietus zirņus ūdenī. baktērijas attīstās linu stiebruos, linus mērcējuot Konv. 2 2486. Refl. -tiês, weichen, im Wasser liegen: svārku stērbeles mērcējas ūdenī. kuo stāvi lietū un mērcējies? Lubn. [Subst. mḕ̦rcējums, mit süsser od. saurer Sahne verdünnte Käsemilch Valdis Stabur. b. 150.]
Avots: ME II, 617
Avots: ME II, 617
nomērcēt
nùomḕrcêt, tr., abweichen: gaļu. Refl. - tiês, weich, nass werden: suns nuomērcējies.
Avots: ME II, 819
Avots: ME II, 819
paērcēt
pamērcēt
pamērcēt
pamḕrcêt, tr.,
1) etwas eintunken:
ķērnē maizes riecienu Līb.;
2) etwas befeuchten, benetzen:
tikai lūpas pamērcēju BW. 19692, 1.
Avots: ME III, 70
1) etwas eintunken:
ķērnē maizes riecienu Līb.;
2) etwas befeuchten, benetzen:
tikai lūpas pamērcēju BW. 19692, 1.
Avots: ME III, 70
pārmērcēt
pãrmḕrcêt, tr.,
1) noch einmal weichen, tunken:
siļķes;
2) durchnässen, durchweichen:
lietus mani pārmērcēja Stari 11, 258. lini cieti kâ žagari, nevar mīstīt, kamē̦r nav pārmē̦rcē̦ti Neik. Refl. -tiês, zu sehr, zu lange durchnässt, geweicht werden.
Avots: ME III, 167
1) noch einmal weichen, tunken:
siļķes;
2) durchnässen, durchweichen:
lietus mani pārmērcēja Stari 11, 258. lini cieti kâ žagari, nevar mīstīt, kamē̦r nav pārmē̦rcē̦ti Neik. Refl. -tiês, zu sehr, zu lange durchnässt, geweicht werden.
Avots: ME III, 167
piemērcēt
pìemḕrcêt,
1) tunkend hinzunehmen:
neēd sausu maizi: piemērcē taukus klāt! C.;
2) lange weichen
(tr.): cik ilgi nu linus(jeb veļu) piemērcēsi? C.
Avots: ME III, 272
1) tunkend hinzunehmen:
neēd sausu maizi: piemērcē taukus klāt! C.;
2) lange weichen
(tr.): cik ilgi nu linus(jeb veļu) piemērcēsi? C.
Avots: ME III, 272
saērcēt
samērcēt
samērcēt
samḕrcêt, tr., tüchtig durchweichen, eintunken: sievietes samērcēja vīnā savus apģē̦rbus MWM. VIII, 226. Refl. -tiês, sich durchnässen: samērcējies upē slapjš LP. VII, 862.
Avots: ME II, 684
Avots: ME II, 684
sērcēt
sērcēties
smērcēt
uzērcēt
uzmērcēt
uzmḕrcêt, ‡
2) zu lange weichen (tr.)
Seyershof: kad linus vairāk uzmērcē, tie ir cieti.
Avots: EH II, 729
2) zu lange weichen (tr.)
Seyershof: kad linus vairāk uzmērcē, tie ir cieti.
Avots: EH II, 729
uzmērcēt
uzmḕrcêt, aufweichen (tr.): pienā uzmērcēt cietu maizi. lietus uzmērcējis ceļu. lini uzmē̦rcē̦ti (der Flachs ist zu viel geweicht worden) C. Refl. -tiês, aufweichen (intr.): lini uzmērcējušies C.
Avots: ME IV, 359
Avots: ME IV, 359
Šķirkļa skaidrojumā (2)
ērcis
I ẽrcis Kand., die Kratzbürste. [Identisch mit ērcis II oder Ableitung von ērcēties 2?]
Avots: ME I, 574
Avots: ME I, 574