Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ērcēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ērcēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (27)

apmērcēt

apmḕrcêt, anfeuchten: lūpas, pirkstus. Refl. -tiês, sich benetzen, anfeuchten.

Avots: ME I, 107


atmērcēt

atmḕrcêt, ‡

2) "abweichen (Leim, eine Sohle)"
Segewold.

Avots: EH I, 156


atmērcēt

atmḕrcêt, tr., wieder aufweichen: zirņus Pūrs III, 27.

Avots: ME I, 177


ērcēt

ērcêt, ‡

2) schlagen
Lubn.; ‡

3) "kaitināt" (mit ẽ-) Segew. Refl. -tiês, ‡

3) "niķuoties; trotzig, hartnäckig sein" Grenzhof (Mežamuiža).

Avots: EH I, 372


ērcēt

ērcêt ["reissen" Wessen], - ēju, ērcinât, nagenden Schmerz verursachen. Refl. - tiês,

1) sich quälen, sich gräman;

2) [ercêties Nigr.] streiten
Kokn. n. U. [Wohl zu ẽrce.]

Avots: ME I, 574


iemērcēt

ìemḕrcêt, ‡

3) "stark anfeuchten, durchnässen"
Auleja: neiemērcē zemes, i[r] neizaug maize. Reft. -tiês: "Aps. " zu ersetzen durch "Apsk. "

Avots: EH I, 530


iemērcēt

ìemḕrcêt, ìemḗrkt,

1) tr., eintauchen, einweichen:
pastalas ūdenī. iemērca savu pirkstu asinīs III Mos. 9, 9;

2) iemêrkt 2 , ohrfeigen:
iemērkt uotram pa ausi Ahs. Refl. - tiês, unversehens (intr.) eintauchen (von Gegenständen): mana mēteļa stūris iemērcējies ūdenī Aps. I, 335.

Avots: ME II, 45



izmērcēt

izmḕrcêt, tr., ausweichen: pastalas.

Avots: ME I, 771


ķērcēt

ķērcêt Erlaa n. U., = sērcêt, röcheln: viņam krūtis ķē̦rc od. ķērcē Etn. I, 34.

Avots: ME II, 375


mērcēt

mḕrcôt,

1): siļķu sālījumu mērcēja pie maizes Ramkau; ‡

2) = ‡ bļitkuôt Salis.

Avots: EH I, 807


mērcēt

mḕ̦rcêt, -ẽju weichen, tunken: linus, pastalas, cietus zirņus ūdenī. baktērijas attīstās linu stiebruos, linus mērcējuot Konv. 2 2486. Refl. -tiês, weichen, im Wasser liegen: svārku stērbeles mērcējas ūdenī. kuo stāvi lietū un mērcējies? Lubn. [Subst. mḕ̦rcējums, mit süsser od. saurer Sahne verdünnte Käsemilch Valdis Stabur. b. 150.]

Avots: ME II, 617


nomērcēt

nùomḕrcêt, tr., abweichen: gaļu. Refl. - tiês, weich, nass werden: suns nuomērcējies.

Avots: ME II, 819


paērcēt

[paērcêt "ein wenig prügeln": p. muguru Warkl.]

Avots: ME III, 25


pamērcēt

pamḕrcêt,

1): deva ēsti griķu putru, vērmelēs pamē̦rcē̦tu Tdz. 57077.

Avots: EH II, 156


pamērcēt

pamḕrcêt, tr.,

1) etwas eintunken:
ķērnē maizes riecienu Līb.;

2) etwas befeuchten, benetzen:
tikai lūpas pamērcēju BW. 19692, 1.

Avots: ME III, 70


pārmērcēt

pãrmḕrcêt, tr.,

1) noch einmal weichen, tunken:
siļķes;

2) durchnässen, durchweichen:
lietus mani pārmērcēja Stari 11, 258. lini cieti kâ žagari, nevar mīstīt, kamē̦r nav pārmē̦rcē̦ti Neik. Refl. -tiês, zu sehr, zu lange durchnässt, geweicht werden.

Avots: ME III, 167


piemērcēt

pìemḕrcêt,

1) tunkend hinzunehmen:
neēd sausu maizi: piemērcē taukus klāt! C.;

2) lange weichen
(tr.): cik ilgi nu linus(jeb veļu) piemērcēsi? C.

Avots: ME III, 272


saērcēt

saērcêt, durchprügeln: tevi labi saērcēs Wandsen.

Avots: ME III, 623


samērcēt

samḕrcêt, ‡

2) "mērcējuot (bļitkājuot) sazvejuot" Salis.

Avots: EH XVI, 430


samērcēt

samḕrcêt, tr., tüchtig durchweichen, eintunken: sievietes samērcēja vīnā savus apģē̦rbus MWM. VIII, 226. Refl. -tiês, sich durchnässen: samērcējies upē slapjš LP. VII, 862.

Avots: ME II, 684


sērcēt

sērcêt U., sḕrkt(iês) Nötk., sērkt Kreuzb., praes. sē̦rc (sērcē Etn. I, 34), praet. sērca, impers., kochen, röcheln in der Brust: viņam sē̦rc krūtīs U. sêrkt 2 "hell und laut schreien" Sessau. Etwa zu sirkt? Oder mit eingeschobenem r zu sēkt?

Avots: ME III, 828



smērcēt

‡ *smērcêt, zu erschliessen auspiesmērcējis.

Avots: EH II, 537


uzērcēt

uzẽrcê t, verärgern, foppen (perfektiv) Segewold.

Avots: ME IV, 330


uzmērcēt

uzmḕrcêt, ‡

2) zu lange weichen (tr.)
Seyershof: kad linus vairāk uzmērcē, tie ir cieti.

Avots: EH II, 729


uzmērcēt

uzmḕrcêt, aufweichen (tr.): pienā uzmērcēt cietu maizi. lietus uzmērcējis ceļu. lini uzmē̦rcē̦ti (der Flachs ist zu viel geweicht worden) C. Refl. -tiês, aufweichen (intr.): lini uzmērcējušies C.

Avots: ME IV, 359

Šķirkļa skaidrojumā (2)

ērcis

I ẽrcis Kand., die Kratzbürste. [Identisch mit ērcis II oder Ableitung von ērcēties 2?]

Avots: ME I, 574


noplanckāt

nùoplanckât,

1) "nuodzert" (mit ân 2 ) Lubn. n. FBR. XVII, 135;

2) "valkājuot nuomērcēt resp. nuolietāt" Wessen: gane savus lindrakus rasā nuoplanckājusi.

Avots: EH II, 75