Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'īņāties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'īņāties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
dīņāties
dìņâtiês 2 [Oppek.], -ājuos, sich unruhig gebärden, unruhig stehen: zirgi dīņājās, kārpījās, spārdījās B. Vēstn. Vgl. diet, deinis I, dīžāties.
Avots: ME I, 478
Avots: ME I, 478
īņāties
‡ ìņâtiês 2 (?) Warkl., -ãjuos "nepaklausīt, pīkstēt, mīņāties uz vietas" (meist von Pferden und kleinen Kindern, seltener von Erwachsenen gesagt): zirgi īņājas.
Avots: EH I, 501
Avots: EH I, 501
pamīņāties
pamĩņâtiâs, eine Zeitlang trampeln: vārna pamīņājās un pašvirkstināja ar spārniem Saul. III, 201.
Avots: ME III, 72
Avots: ME III, 72
pīņāties
Šķirkļa skaidrojumā (7)
dūcīties
[dūcîtiês,
1) "?": trīs nuokāpa, trīs uzkāpa, trīs virsū dūcījās BW. 34778, 1 var.;
2) "mīcīties, mīņāties, tūļāties" Schujen; dûcîtiês"kratīties" Bers.; "spaidīties, grūstīties" Meiran; "mīņāties pa dubļiem vai māliem, kur grūti kājas ārā dabūt; arī maizi mīcuot vai caur ļaužu pūli spiežuoties jādûcās" Schujen, Daiben; viens pa purvu iet dūcīdamies, dūkās Mar., Oppek.; nuo prieka dūkās, hüpft
Odsen.]
Avots: ME I, 523
1) "?": trīs nuokāpa, trīs uzkāpa, trīs virsū dūcījās BW. 34778, 1 var.;
2) "mīcīties, mīņāties, tūļāties" Schujen; dûcîtiês"kratīties" Bers.; "spaidīties, grūstīties" Meiran; "mīņāties pa dubļiem vai māliem, kur grūti kājas ārā dabūt; arī maizi mīcuot vai caur ļaužu pūli spiežuoties jādûcās" Schujen, Daiben; viens pa purvu iet dūcīdamies, dūkās Mar., Oppek.; nuo prieka dūkās, hüpft
Odsen.]
Avots: ME I, 523
kūžņāties
[kūžņâtiês, -ājuôs Fockenhof "ungeschickt hantieren; uz vietas mīņāties"; vgl. kužņuoties.]
Avots: ME II, 339
Avots: ME II, 339
mīņāt
mĩņât [li. mýnioti]. - ãju, freqn. zu mĩt, treten, stampfen: nu ar dievu, zaļa zâle... vairs es tevi nemiņāšu BW. 32130. mīņāt metienu LP. I, 60. es pūriņu pieluocīšu, kājiņām mīņādama BW. 7655, 1. Refl. - tiês, auf einer Stelle hin - und hertreten, - trampeln: zirgs, saimnieka gaidīdams, pie kruoga lendeŗa mīņājās Plm. n. RKr. XVII, 68. viņa mīņājas un sarkst MWM. VXIII, 333. tas palika uz vietas mīņājuoties A. XXI, 260. dzirnavnieks... sāka mīņāties nuo vienas kājas uz uotru A. v. J. 1899, S. 279.
Avots: ME II, 647
Avots: ME II, 647
pamaļāties
[pampaļâtiês,
1) (mit m̃ N.-Peb., Nötk., Bauske) sich sehr warm ankteiden od. einhüllen, sich vetmummen
Selg. (mit am̂ 2, Bers., Annenburg, Lennew., Sauken, Druw., Odsed; "tīņāties" Alt-Rahden;
2) (mit m̃)"tūļuoties" Druw., Talsen.]
Avots: ME III, 72
1) (mit m̃ N.-Peb., Nötk., Bauske) sich sehr warm ankteiden od. einhüllen, sich vetmummen
Selg. (mit am̂ 2, Bers., Annenburg, Lennew., Sauken, Druw., Odsed; "tīņāties" Alt-Rahden;
2) (mit m̃)"tūļuoties" Druw., Talsen.]
Avots: ME III, 72
stakāt
stakāties
tokstīties
tuôkstîtiês,
1): auch (mit uo) Bērzgale; "mīņāties uz vienas vietas, kuo neveikli daruot" Warkl.; (macītājs) tik grābstās un tuokstās kâ valuodas raustītājs tiesas priekšā Austriņš Raksti VII, 369;
2): auch Līvāni.
Avots: EH II, 709
1): auch (mit uo) Bērzgale; "mīņāties uz vienas vietas, kuo neveikli daruot" Warkl.; (macītājs) tik grābstās un tuokstās kâ valuodas raustītājs tiesas priekšā Austriņš Raksti VII, 369;
2): auch Līvāni.
Avots: EH II, 709